Janvāris ir bijis lasīšanai labvēlīgs. Veselas vienpadsmit grāmatas. Izklausās pat pārlieku daudz, taču par attaisojumu varu teikt, ka lielākā daļa grāmatu nav biezas un kādas četras biju iesākusi jau pagājušajā gadā. Izlasījusi piekto un septīto grāmatu, ievēroju, ka tobrīd esmu noskrējusi attiecīgi 50 un 70 kilometrus (janvārī, protams). Es gan gribētu nedaudz citādu proporciju. Mēneša beigās tai nonācu tuvāk, jo noskrējusi tomēr esmu nedaudz vairāk — apmēram 135 km. Nez, kā veiksies februārī, kad sals sacenšas ar pabieziem sējumiem?
Piecas grāmatas sarakstījušas sievietes. Piecas grāmatas izlasīju latviski, četras — angliski, pa vienai krieviski un lietuviski. Viena grāmata ir no mana 2012. gada izaicinājuma, un tā būs daļa no maza Āfrikas piezīmju posma, jo divus janvārī lasītos darbus ir sarakstījuši nigēriešu autori, un tas vēl nebūs viss.
Janvārī valdījuši detektīvi: četros sējumos kopā veseli seši gabali. Vēl izlasīju vienus memuārus un vienu zinātniskās fantastikas darbu.
Ja no visām šīm grāmatām man vajadzētu izvēlēties tikai vienu, ko pievienot kādai mazai, izmeklētai bibliotēkai, es ņemtu Andželas Kārteres “Vakarus cirkā”, ar ko daudzsološi iesākās mans gads. Taču es mēģinātu pierunāt bargo plauktu sargātāju nepalaist garām arī Ursulu Le Gvinu, Marku Hedonu un Klaudiju Pinjeiro. Vīlusies esmu tikai Keitas Atkinsones “Lietu vēsturē”, bet Aļģi Budri, šķiet, es labāk varētu novērtēt, lasot otrreiz, jo man ir aizdomas, ka viņa rakstības stils, ko es diez kā neuztvēru, ir atbilstošs psihopātiskajiem varoņiem, un forma nav nošķirama no satura.
Like this:
One blogger likes this post.
Latvijas fantāzijas un fantastikas biedrība
Vienpadsmit grāmatas tiešām nav slikts rezultāts, man izdevās pieveikt tikai 10.
Nu kas tad es ar savām 7 grāmatām kaut kāds atpakaļrāpulis, ja?
Redzi, kā tev sanāk lasīt arī izaicinājuma grāmatas!
Drusciņ žēl, ka pievīlies Atkinsone, bet man arī Brodijs nav tas mīļākais tēls, lai gan viņas Neredzamo stundu muzejs patika ļoti labi, varētu būt viena no “izmeklētās bibliotēkas” grāmatām.
Nē, Tu esi nopietna lasītāja, kas nesteidzīgi iedziļinās mākslinieciski augstvērtīgos darbos.
“Muzeju” es lasīju kaut kad sen, un man patika, bet par “Lietu vēsturi” es vēl uzrakstīšu nīgru ierakstu.
Pie reizes gribu apjautāties vai kaut kad būs arī nīgrais ieraksts par “Lietu vēsturi”. Vispār man ļoti patīk Atkinsone, tāpēc būtu interesanti izlasīt arī atšķirīgāku viedokli.
Nīgrais ieraksts ir iesākts, un es ļoti ceru šomēnes to arī pabeigt. Bet pirms tam es gribu uzrakstīt divus citus, un viens no tiem būs ļoti pozitīva atsauksme par kādu “Zvaigznes” izdotu grāmatu.
Paldies, gaidīšu.
11 grāmatas ir iespaidīgi!
Skaitlis uz kuru vērts tiekties.
Piecsimtais komentārs! Te jau jāvelk laukā spunde mazai virtuālai sidra mučelei vai kam citam un jāsauc: “Nu tad uz nākamajiem piecsimt un nākamajām vienpadsmit!”
Labprāt pievienotos virtuālas sidra mučeles tukšošanai! Tavai mēneša statistikai varu pievienot šādus datus: vismaz viena bloga lasītāja ir izlasījusi grāmatu pēc Tava ieteikuma (K. Pinjeiro “Tava”) un pēc tam nav spējusi atturēties un turpinājusi lasīt šo pašo autori (“Ceturtdienas atraitnes”).
“Atraitnes” jau izlasīji? Ir līdzīgas vai pavisam citādas?
Priekā!
(Pie mums tik skaista ziema!)
Jā, “Atraitnes” izlasīju. Kaut kas abās grāmatās ir līdzīgs, bet “Atraitnes” man liekas spēcīgākas.