Ai, ai, ai

Published 20.12.2013 by Lasītāja

Skatos, ka pēdējā laikā esmu rakstījusi apskaužami regulāri, proti, vienu ierakstu mēnesī. Un tā nu ir sanācis, ka šī reize ir pienākusi un es varu izteikties uzreiz par trīs mēnešos izlasīto. Tas man atsauc atmiņā kādu vakaru, kad steidzos uz kursiem (ar neizpildītiem mājasdarbiem) un mani apturēja divas jaunkundzes, kas gribēja iedot “Sargtorni”, “ko brīvajā laikā palasīt”. Jehova mans liecinieks, ka es viņām ne drusciņas nepateicu, ko domāju par šo ideju, lai gan sakāmā man nebūtu trūcis.

  1. Jeff VanderMeer. The Day Dali Died. Grāmatiņā ir īsiņi stāstiņi un ne pārāk gari dzejoļi, kuros atklājas retāk redzētas autora šķautnes, tomēr, vai varbūt tieši tāpēc, ar šo sējumu es neieteiktu sākt iepazīšanos ar dīvainās, tumšās un bezkaunīgi snobiskās fantāzijas autoru.
  2. Stīvens Kings. Roze, ērkšķu puķe. Nez, cik daudzām sievietēm ir izdevies Kinga romānu izmantot gluži praktiskos nolūkos, nu, nevis kā tējas krūzes paliktni, bet gan kā iedvesmas avotu, lai beidzot aizietu no vardarbīga vīra? (Tas, protams, jāpajautā gūglei.) Ceru, ka vismaz dažām. Bailīgi īsti nebija, pretīgi un mitoloģiski gan.
  3. N. Scott Momaday. House Made of Dawn. Baidos, ka šīs grāmatas uztvere stipri cieta no tā, ka es to kādu mēnesi staipīju līdzi (ne vairāk kā 300 lpp.), cenšoties vakarā mājupbraucot kaut ko saprast. Lai nu kā, tas ir indiāņa (latviski šitā vēl drīkst teikt?) sarakstīts romāns par kādu citu indiāni, kaktusiem, vardarbību, seksu, bezizeju un ciešanām.
  4. Lārss Keplers. Hipnotizētājs. Viss, ko var gaidīt no skandināvu kriminālliteratūras, tostarp daudzu un dažādu zivju ēdienu uzskaitījums un kāļu sautējuma piesaukšana. Labi, bet kaut kādā ziņā paredzami, par spīti negaidītajiem sižeta un iespējamā vainīgā pavērsieniem. Protams, Umberto Eko teiktu, ka tāda jau ir kriminālromāna būtība.
  5. Ians Renkins. Krusti un mezgli. Kaučkāds krimiķis. Ā, par armijniekiem.
  6. Nick Harkaway. Angelmaker. Visjaukākā un smieklīgākā izklaide no te uzskaitītajām iespējām, lai arī trūkumu šajā fantāzijas/tvaikpanka spiegu romānā ir papilnam.
  7. Людмила Петрушевская. Жила-была женщина, которая хотела убить соседского ребенка. Angliski iztulkota, šī grāmatiņa 2010. gadā saņēma Pasaules fantāzijas balvu, bet nu es nezinu, uz mani jaunsacerētie stāstiņi par miroņiem, kas iejaucas vēl nenomirušo dzīvēs, lielu un, galvenais, paliekošu iespaidu neatstāja, un kad vēl stāstos parādījās morāle… bet nu slikti ar’ it kā nebija, un vāks gluži glīts.
  8. Terry Pratchett. Eric. Šī laikam vienprātīgi tiek atzīta par vienu no sliktākajām Prečeta grāmatām, bet ziniet, šī variācija par Fausta tēmu vismaz ir īsa, tajā ir papagailis, elle un caurcaurēm noderīga pamācība, ko iesākt, ieraugot misionāru.
  9. Simona de Bovuāra. Uz sliekšņa. Man tā vien šķiet, ka pret sievietēm B. jaukundze izturējās vēl sliktāk nekā pret vīriešiem, literatūrā, protams.
  10. Ians Rankins. Atmaskot Džeku. Vēl viens krimiķis, ko sacerējis gana zināms britu autors, šoreiz par politiķiem un salīdzinoši augstām aprindām, bet nu man ar diviem viņa darbiem laikam pietiks.
  11. Terry Pratchett. Wyrd Systers. Raganām man vajadzētu patikt, bet nu sasodīts, es vīlos, varbūt tāpēc, ka man nebija īstā noskaņojumu, bet varbūt tāpēc, ka šī ir no pirmajām cikla grāmatām, nu, tādā gadījumā dikti jauki, ka lasu P. kā pagadās, neliekoties ne zinis par hronoloģiju utt.

Nu tā kaut kā. Nelasās man. Lai gan šomēnes atradās grāmata, kas šo sausuma periodu pārtrauca, tā ka, ej nu sazini, varbūt atkal kļūšu par Lasītāju. Visus izaicinājumus un dāvanas gan es atstāšu uz nākamo gadu, ak, piedodiet, ja varat, un, nu jā, ja šogad arī kāds man vēl gribēs kaut ko dāvināt, mīļuprāt pieņemšu, tikai vēl joprojām nezinu, vai pati saņemšos ko sagudrot. Ja man sevi šobrīd būtu jāraksturo ar vienu vārdu, tas būtu — pārgurusi.

About these ads

7 comments on “Ai, ai, ai

  • Katram ir tiesības uz noguruma un nelasīšanas brīžiem. :)
    Vienpadsmit grāmatas trīs mēnešu laikā nemaz nav maz. Bet tomēr novēlu, lai brīvdienās izdodas mazliet atpūsties no visa un visiem (tai skaitā arī bloga).

  • Manuprāt, normāls daudzums. Varbūt vajag palasīt kādas romantiskās lubenes, jo nopietnās grāmatas nogurdinājušas :)
    Starp citu, vai Kinga “Roze, ērkšķu puķe” angļu mēlē ir “Rose Madder”?

    • Nu nē, no romantiskām lubenēm man kļūtu tikai vēl sliktāk. Drīzāk vajag pārmaiņas pēc kaut ko pavisam nopietnu. (Vispār es staipu līdzi Kortāsara stāstus spāniski, bet, ņemot vērā, cik daudz/maz es saprotu bez vārdnīcas, tā īsti nav lasīšana, bet kāda cita izklaide.)
      Jā, tā pati.

  • Absoluuti normaali. Ir vajadziigs paartraukums no hobija/dziivesveida. Nekaads greeks nebuus, ja neizlasiisi nevienu pashu rindinju meenesha laikaa. Atpuutiisies un ar jaunu sparu iegrimsi graamataas :)

    Paaris meeneshus te nebija speeka pat graamatas vaaku atveert, kaut staaveeja uz naktsgaldinja. Shodien krievu veikalaa nopirku (laikam jau lubenjromaans) un uzreiz cita “garsha”.

    Katraa zinjaa – Prieciigus Ziemassveekus!:)
    P.S. – sveetki buus iistais laiks, kad no graamataam atpuusties :)

  • Bet man šķiet tā:

    Fill in your details below or click an icon to log in:

    WordPress.com Logo

    You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

    Twitter picture

    You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

    Facebook photo

    You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

    Google+ photo

    You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

    Connecting to %s

    Follow

    Get every new post delivered to your Inbox.

    Join 91 other followers

    %d bloggers like this: