Kāpēc tu raudāji?

Dace Rukšāne “Kāpēc tu raudāji?” Il. Māris Ābele, foto: Jēkabs Ceburs. Rīga: Atēna, 2003. 208 lpp.     Reiz sensenos laikos mēģināju lasīt “Romāniņu”. Tiku apmēram līdz pusei. Filmu “Nerunā par to” gan noskatījos līdz galam, un tā nostiprināja manu pārliecību, ka Rukšānes varones mani šausmīgi kaitina un šķiet gluži vienkārši stulbas. Bet varbūt romāns [...]

Zeltītā piezīmju grāmata

Doris Lessing “The Golden Notebook”. Cover photograph: Charles Hewitt. London: Harper Perennial, 2007 (1962). 576 + 16 lpp.    Lūk, vēl viena grāmata, kurā eksperimentēts ar vēstījuma formu, to pielāgojot galvenā varoņa – šoreiz varones – dvēseles stāvoklim.    Pirms gandrīz trīsarpus gadiem D. man atsūtīja e-pastu, kurā vaicāja, vai esmu lasījusi Lesingas “The Golden Notebook”. [...]

Šonedēļ internetā. 17. Kreicbergs/Kroshils, sievietes…

Tad nu beidzot arī es palasīju Toma Kreicberga, pareizāk sakot, Tom Crosshill, stāstus. Tos, kas publicēti internetā. Pāris ir gluži jauni. Es sāku ar “Fragmentation, or Ten Thousand Goodbyes“. Every day, Mom says goodbye to me for the last time. I need to go to the office or meet Lisa at the airport or pop [...]

Apelsīni nav vienīgie augļi

Jeanette Winterson “Oranges Are Not the Only Fruit“. Cover photography: Andrew Onley. London: Vintage, 2001 (1985). 171 lpp.     Ar Vintersoni bija tā: sensenos laikos es izlasīju vismaz divas no četrām latviski izdotajām grāmatām, taču nekādu īpašo iespaidu uz mani tās nebūs atstājušas. Tad es vēlreiz izlasīju “Ierakstīts tevī” un sapratu, ka Vintersone man [...]

Marts

    Martā man bija slepens plāns, ko biju iecerējusi jau pagājušajā gadā, bet kas toreiz izgāzās. Šogad biju sagatavojusies uz līdzīgu neizdošanos, tomēr nolēmu vēlreiz pamēģināt visu mēnesi lasīt tikai sieviešu sarakstītas grāmatas.     Tā nu sanāca, ka sāku ar biezo un lēni lasāmo Dorisas Lesingas “Zeltīto piezīmju grāmatu”. Kad marts jau bija [...]