“Viens cilvēks nav nekas. Divi cilvēki ir tauta”

Terry Pratchett “The Nation”, London: Doubleday, 2008.

Nation

„Tauta” ir spēcīga un dusmīga grāmata. To var izlasīt vienkārši kā labi uzrakstītu un spraigu pusaudžu piedzīvojumu grāmatu, kur zēns un meitene uz gandrīz vientuļas okeāna salas atvadās no bērnības un tiek galā ar virkni grūtību, pārspējot pieaugušos un iemīloties viens otrā. Turklāt grāmatā netrūkst humora, ne jau velti apgalvo, ka Prečets ir vissmieklīgāk rakstošākais dzīvais angļu autors. Tomēr to, ka grāmata domāta bērniem, ir viegli iespējams aizmirst, lasot „Tautu” kā pieaugušo literatūru, kas kaismīgi runā par būtiskiem jautājumiem: reliģiju, zinātni, valsti un tās pārvaldi, koloniālismu, sieviešu stāvokli sabiedrībā.

Grāmatas darbība notiek paralēlā visumā, kas ļoti atgādina mūsu Zemi. Galvenais varonis Mau ir pusaudzis, kas no Zēnu salas atgriežas dzimtajā Tautas salā, lai pabeigtu iniciāciju – iegūtu vīrieša statusu un dvēseli. Taču saceļas milzīgs vilnis, kas izposta daļu arhipelāga. Svētku mielasta vietā Mau dabū apbedīt visus salā dzīvojušos cilvēkus un suņus. Pasaules gals (kas noris tūlīt aiz ievadā izklāstītā pasaules radīšanas mīta) ar dažādu sīku detaļu palīdzību ir attēlots tik psiholoģiski iedarbīgi, ka es gandrīz publiski apraudājos un biju spiesta pārtraukt lasīšanu vēl pirms nonākšanas savā pieturā.

Pēc gala nāk jauns sākums. Mau sastop bikšcilvēku meiteni (sauksim viņu par Dafni), kas audzināta par neko praktisku nemākošu galma dāmu, vienīgā palikusi dzīva kuģa avārijā un mēģina ievērot viktoriānisma etiķetes prasības. Pakāpeniski salā ierodas vēl citi izdzīvojušie, un Mau ir ne tikai jāuzveic savas sāpes un nesapratne, bet arī jāuzņemas jaunās tautas vadoņa loma, jāgādā, lai cilvēki būtu paēduši (grāmatā ir padoms, kā izslaukt savvaļas cūku) un pasargāti no pirātiem kanibāliem.

Viņam arī ir jāatjauno dieviem un senču gariem tīkamā lietu kārtība, kas nodrošina Tautas pastāvēšanu. Taču pieredzētā nelaime ir satricinājusi Mau ticību dieviem, kas to pieļāvuši. Viņš noliedz dievu esību, tomēr ir spiests pieņemt faktu, ka viņa tautai tie ir vajadzīgi, nonākot pie Ivana Karamazova cienīga secinājuma: “Lūk, kas ir dievi! Atbilde, ar ko varēs tikt cauri! Jo mums ir jāsaķer ēdamais, jādzemdē bērniņi un jādzīvo dzīve, tā ka lielām, sarežģītām un uztraucošām atbildēm nav laika! Lūdzu, sniedz mums vienkāršu atbildi, lai nebūtu jādomā, jo domājot mēs varētu atrast atbildes, kas neiederas tādā pasaulē, kādu mēs vēlamies.”

Bet dievi un senči turpina iejaukties viņa dzīvē…

Otrs lielais jautājums grāmatā ir koloniālisms. Tās pasaulē okeāna salu iedzimtos uzskata par mežoņiem, kuru zemes pieder tiem baltajiem, kas atnāk pirmie (angļi tām ir piešķīruši tādus nosaukumus kā Mātes dienas un Banku brīvdienas salas), un kuru kultūras mantojuma īstā vieta ir rietumvalstu muzejos. Būtu patīkami domāt, ka šī tēma uz mums īsti neattiecas. Tikai… nemaz nevajag piesaukt šokolādi un kafiju, kuras audzētāji mēnesī nopelna apmēram tikpat, cik maksā šī cietvāku grāmata. (Lai slavēti dievi, ka tā, citādi viņi samācītos visādas zinības un sāktu pasaules tirgū konkurēt ar mūsu programmētājiem. Un nav ko viņiem patērēt globalizēto kultūru, lai iztiek ar to, kas ir pašiem.) Varam ieskatīties liberālajā un nopietnajā “Dienā”, kas pirms dažām dienām nekautrējās publicēt ziņu aģentūru LETA un REUTERS sagatavotu rakstu Pirms Kopenhāgenas klimata konferences ES gatavojas šķiest miljardus” – proti, pildīt saistības un ieguldīt naudu klimata pārmaiņu novēršanā attīstības valstīs. Nu ja, tā noteikti ir izšķērdība, būtu labāk to naudiņu mums iedevuši, esam taču kārtīgi civilizēti baltie cilvēki, kas ēd ar nazi un dakšiņu.

Bet šo Prečeta grāmatu es labprāt iedotu māsasdēlam, lai smeļas idejas. Tā ir gan labāk uzrakstīta, gan oriģinālāka, gan gudrāka par Poteru, ar ko viņš pašlaik cīnās.

„Tauta” ir spēcīga un dusmīga grāmata. To var izlasīt vienkārši kā labi uzrakstītu un spraigu pusaudžu piedzīvojumu grāmatu, kur zēns un meitene uz gandrīz vientuļas okeāna salas atvadās no bērnības un tiek galā ar virkni grūtību, pārspējot pieaugušos un iemīloties viens otrā. Turklāt grāmatā netrūkst humora, ne jau velti apgalvo, ka Prečets ir vissmieklīgāk rakstošākais dzīvais angļu autors. Tomēr to, ka grāmata domāta bērniem, ir viegli iespējams aizmirst, lasot „Tautu” kā pieaugušo literatūru, kas kaismīgi runā par būtiskiem jautājumiem: reliģiju, zinātni, valsti un tās pārvaldi, koloniālismu, sieviešu stāvokli sabiedrībā.

Grāmatas darbība notiek paralēlā visumā, kas ļoti atgādina mūsu Zemi. Galvenais varonis Mau ir pusaudzis, kas no Zēnu salas atgriežas dzimtajā Tautas salā, lai pabeigtu iniciāciju – iegūtu vīrieša statusu un dvēseli. Taču saceļas milzīgs vilnis, kas izposta daļu arhipelāga. Svētku mielasta vietā Mau dabū apbedīt visus salā dzīvojušos cilvēkus un suņus. Pasaules gals (kas notiek tūlīt aiz ievadā izklāstītā pasaules radīšanas mīta) ar dažādu sīku detaļu palīdzību ir attēlots tik psiholoģiski iedarbīgi, ka es gandrīz publiski apraudājos un biju spiesta pārtraukt lasīšanu vēl pirms nonākšanas savā pieturā.

Pēc gala nāk jauns sākums. Mau sastop bikšcilvēku meiteni (sauksim viņu par Dafni), kas audzināta par neko praktisku nemākošu galma dāmu, vienīgā palikusi dzīva kuģa avārijā un mēģina ievērot viktoriānisma etiķetes prasības. Pakāpeniski salā ierodas vēl citi izdzīvojušie, un Mau ir ne tikai jāuzveic savas sāpes un nesapratne, bet arī jāuzņemas jaunās tautas vadoņa loma, jāgādā, lai cilvēki būtu paēduši (grāmatā ir padoms, kā izslaukt savvaļas cūku) un pasargāti no pirātiem kanibāliem.

Viņam arī ir jāatjauno dieviem un senču gariem tīkamā lietu kārtība, kas nodrošina Tautas pastāvēšanu. Taču pieredzētā nelaime ir satricinājusi Mau ticību dieviem, kas to pieļāvuši. Viņš noliedz dievu esību, tomēr ir spiests pieņemt faktu, ka viņa tautai tie ir vajadzīgi, nonākot pie Ivana Karamazova cienīga secinājuma: “Lūk, kas ir dievi! Atbilde, ar ko varēs tikt cauri! Jo mums ir jāsaķer ēdamais, jādzemdē bērniņi un jādzīvo dzīve, tā ka lielām, sarežģītām un uztraucošām atbildēm nav laika! Lūdzu, sniedz mums vienkāršu atbildi, lai nebūtu jādomā, jo domājot mēs varētu atrast atbildes, kas neiederas tādā pasaulē, kādu mēs vēlamies.”

Bet dievi un senči turpina iejaukties viņa dzīvē…

Otrs lielais jautājums grāmatā ir koloniālisms. Tās pasaulē okeāna salu iedzimtos uzskata par mežoņiem, kuru zemes pieder tiem baltajiem, kas atnāk pirmie (angļi tām ir piešķīruši tādus nosaukumus kā Mātes dienas un Banku brīvdienas salas), un kuru kultūras mantojuma īstā vieta ir rietumvalstu muzejos. Būtu patīkami domāt, ka šī tēma uz mums īsti neattiecas. Tikai… nemaz nevajag piesaukt šokolādi un kafiju, kuras audzētāji mēnesī nopelna apmēram tikpat, cik maksā šī cietvāku grāmata. (Lai slavēti dievi, ka tā, citādi viņi samācītos visādas zinības un sāktu pasaules tirgū konkurēt ar mūsu programmētājiem. Un nav ko viņiem patērēt globalizēto kultūru, lai iztiek ar to, kas ir pašiem.) Varam ieskatīties liberālajā un nopietnajā “Dienā”, kas pirms dažām dienām nekautrējās publicēt ziņu aģentūru LETA un REUTERS sagatavotu rakstu Pirms Kopenhāgenas klimata konferences ES gatavojas šķiest miljardushttp://www.diena.lv/lat/politics/hot/pirms-kopenhagenas-klimata-konferences-es-gatavojas-skiest-miljardus – proti, pildīt saistības un ieguldīt naudu klimata pārmaiņu novēršanā attīstības valstīs. Nu ja, tā noteikti ir izšķērdība, būtu labāk to naudiņu mums iedevuši, esam taču kārtīgi civilizēti baltie cilvēki, kas ēd ar nazi un dakšiņu.

Bet šo Prečeta grāmatu es labprāt iedotu māsasdēlam, lai smeļas idejas. Tā ir gan labāk uzrakstīta, gan oriģinālāka, gan gudrāka par Poteru, ar ko viņš pašlaik cīnās.

Advertisements

Posted on 29.07.2009, in Angliski and tagged , , , , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: