Parāds nav brālis, tas nekur nepazudīs

Margaret Atwod “Payback: Debt and the Shadow Side of Wealth”. London: Bloomsbury, 2008.

 Kanādas radiostacija CBC uzaicināja Mārgaretu Atvudu piedalīties ciklā “Idejas”. Atvuda izvēlējās runāt par tēmu, kas viņai bija samērā sveša un tieši tāpēc interesanta, proti, parādu. Šajā grāmatiņā ir apkopotas 2008. gada novembrī nolasītās lekcijas (grāmatas fragments lasāms šeit).
 Atvuda ir rakstniece, nevis ekonomiste, un viņas pārdomas par parādu kā sociālu parādību staigā pa visādiem ceļiem, reizēm pat diezgan haotiski sazarotām taciņām, kam gals pienāk pārāk ātri, taču lasīt noteikti nebija garlaicīgi. Nedomāju, ka esmu uzzinājusi daudz jauna par parādiem, bet visu ko citu gan. Piemēram, nemūžam nebūtu iedomājusies, ka Čārzla Kingslija kristīgā un ne pārāk interesantā bērnu grāmatiņa “Ūdensbērni” ir viena no pirmajām literārajām atsaucēm uz darvinismu. Grāmatas sākumā, kur parāds apskatīts kā cilvēkiem un pārējiem primātiem piemītošās taisnīguma izpratnes izpausme, pat ik pa laikam ieskatījos mitoloģijas enciklopēdijā. Publicējot šo tekstu e-grāmatā, varētu salikt hipersaites gan uz grāmatas beigās piezīmēs norādītajām vietnēm, gan, piemēram, Vikipēdiju, ļaujot lasītājam aizklīst vēl tālāk. Man patiktu.
 Izstāstījusi par taisnīgumu, Atvuda pievēršas senajai domai, ka parāds ir grēks (piedod mums mūsu parādus…), mūsdienās – vislielākais grēks, kas vēl nupat bija moderns un iekārojams. Vai vainīgs ir arī aizdevējs? Kurš vienmēr ir bijis tas, kas cilvēkiem piesolījis visas pasaules bagātības vai gluži vienkārši jaunu māju un mašīnu, par ko būs jāmaksā vēlāk, nu tik vēlu, ka tagad par to var pat nedomāt? Tikai jāparaksta līgums, lūk, te, un ar savām asinīm, lūdzu…. Šajā nodaļā arī diezgan daudz izstāstīts par grēka ēdājiem, kas vēl pirms nieka simt divdesmit gadiem Anglijā uzņēmās to cilvēku nastu, kuri bija miruši, neizsūdzot grēkus. Par sākumā niecīgu, vēlāk, kad grēka ēdājus bija grūti sameklēt, jau taisnīgu samaksu viņi apēda pār zārku pasniegtu maizes kumosu un izdzēra glāzi vīna. Neko teikt, draņķīgs darbiņš, taču aizraujoša lasāmviela.
 Gluži tāpat kā stāsts par nodokļiem. Izrādās, ka ienākuma nodoklis ir tieši saistīts ar kariem: Lielbritānijā to ieviesa, lai savāktu naudu karam ar Napoleonu, ASV – Pilsoņu karam, bet Kanādā – Pirmajam pasaules karam (protams, šie kari jau sen ir beigušies, taču nodokļi ir palikuši). Cilvēki tādā laikā jūtas nedroši, un valdībai ir viegli iebiedēt tautu ar stāstiem, kā ienaidnieks viņus apkaus un izlaupīs, izvaros un apēdīs sievietes un bērnus – ja vien viņi nemaksās vairāk naudas tiem, kas pratīs no tā pasargāt. Un iebaidītā tauta arī nekurnēdama maksā. Nebūtu nekāds brīnums, ja pie mums kāds ierosinātu jaunu policijas nodokli, lai tā pasargātu paēdušos no tiem, kas tagad staigās zagdami un laupīdami.
 Atvuda daudz runā arī par atriebību un 19. gadsimta literatūru, kurā bieži vien galvenā tēma ir cilvēku attiecības ar naudu, piemēram, Dikensa “Ziemassvētku dziesmā” augļotājs un sīkstulis Skrūdžs iegūst apskaidrību un sāk arī tērēt, ne tikai pelnīt. Atvuda viņu pretstata Mārlova Faustam, kas par piepildītajiem dzīves gadiem dabūja samaksāt ar savu dvēseli, bet Skrūdžs tieši šādā veidā savu dvēseli glābj. Šo tēlu viņa izmanto arī grāmatas beigās, kur mūslaiku bagātniekam tiek parādīts, kā cilvēce iznīcina dabu un ik pa laikam – bada un mēra gados – arī sevi. Viņš saprot, ka patiesībā viņam nekas nepieder, un nolemj atdot savus parādus, lai novērstu pārlieku iespējamo drīzo iznīcību. Diemžēl Skrūdža pāraugšana un pozitīvās nākotnes ainas nepavisam nebija pārliecinošas. Protams, distopija vienmēr sanāk spilgtāka par utopiju, bet tomēr… Vajadzētu, lai tam notic arī tie lasītāji, kas līdz šim gluži tā nedomā.
 (Par grāmatu samaksāto avansu, kas noteikti rakstāms vismaz ar sešiem cipariem, Atvuda ziedojusi putnu aizsardzības organizācijai “BirdLife International”.)

Posted on 10.09.2009, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: