Sausums

J G Ballard “The Drought”. Flamingo, 2001 (1965).


  Šī grāmata ir no tām, kas man uzkrājušās izlasītas, bet šeit nepieminētas. Šķiet, ka nupat ir pēdējais laiks par to parunāt.
  Tie, kas lasījuši latviski izdotos Džeimsa Greiema Balarda darbus “Kristāla pasaule” un “Nogrimusī pasaule”, zinās, kas gaidāms no “Sausuma”. Postapokaliptiska distopija: pasaulei ir gandrīz pienācis gals, tie, kas vēl nav miruši, cīnās par izdzīvošanu.
  Šoreiz iznīcību ir atnesuši okeānos izgāztie bīstamie atkritumi, kuru dēļ uz ūdens virsmas izveidojusies plēvīte, kas neļauj ūdenim iztvaikot. Neveidojas mākoņi, visu spoži apspīd saule, un nav lietus. Izsīkst upes, pazeminās gruntsūdens līmenis, nokalst augi, cilvēki paliek bez dzeramā ūdens un ēdiena. Principā ticams scenārijs, lai arī postoša sausuma cēlonis mūsdienās būtu kas cits.
  Kad izsmelti pēdējie ūdens krājumi, gandrīz visi ļaudis dodas uz okeāna krastu, kur lai nu kāds, bet tomēr ir šķidrums. Taču izrādās, ka valdība pludmali ir nožogojusi un vēl nostādījusi sardzē bruņotus kareivjus. Jāgaida, kamēr jaunās destilēšanas iekārtas būs attīrījušas pietiekami daudz ūdens. Protams, naktī vadzis lūst, cilvēki citiem pāri galvām dodas uz krastu, armija šauj… Maza daļa tiek pie kārotajām vietām ūdens tuvumā, un arī šis mazumiņš drīz vien krietni saruks.
  Tomēr būtībā Balardu interesē psiholoģija, tas, kā ārējā vide ietekmē cilvēku domāšanu un attiecības. Viņa rakstības stils atgādina izkaltušo, ar sāli klāto ainavu, kāda pēc dažiem gadiem paveras jūras malā. Galvenais varonis it kā saplūst ar apkārtni, zaudē individualitāti, sadrūp laikā. Viss kļūst pelēcīgs, domas neskaidras. Paliek tikai izdzīvošanas instinkts, kas spiež pavadīt dienas, meklējot zivis, aļģes un kādu peļķīti ūdens — vienmēr par maz. Citi cilvēki savukārt ir pakļāvušies spēcīgākajiem līderiem un ziedojuši savu personību, lai varētu piederēt pie kādas no reliģiski militārajām grupiņām.
  Smaga, nomācoša lasāmviela. Liek domāt, ko es varētu darīt, kā rīkotos tādā situācijā. Cik ilgi izturētu nesabrukusi. Un tā noskaņa, gluži vai sajūtamās ainavas, sāpes acīs no spožās saules (mākoņu taču nav), kas atspīd sāls kristālu klājumā…
  Iespaidīgi.

Advertisements

Posted on 17.12.2009, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: