aivari arīdzan iraid tie paši tauriņi

Dzejtaurenis Aivars „Taureņkaraļvalstība”. Rīga: Neputns, 2009.


  Šajos svētkos man uzdāvināja jaunāko Neibarta grāmatu, ko biju teikusies nopirkt. Dāvināšanai tā ir ļoti piemērota: skaistiem vākiem, puse lapu atvēlēta ilustrācijām Ziemsvētku pastkaršu zilajā krāsā (māksliniece Inga Ģibiete), neaizņem plauktā daudz vietas. Nu, kā jau būtu gaidāms no mākslas apgāda izdevuma. Domāju, ka mūsdienās, kad izdevējdarbība ne tikai pie mums, bet arī ārzemēs ir diezgan pamatīgi zaudējusi pamatu zem kājām un kad internetā par velti pat legāli ir pieejams tik daudz interesantu tekstu, tostarp literatūras, ka visu pagūt izlasīt nav nekādu cerību, skaistam un kvalitatīvam noformējumam būs aizvien lielāka nozīme, lai papīra grāmatu varētu pārdot. Galu galā, kāds prieks ienest mājā neglītas mantas? „Taureņkaraļvalstība” ir labs piemērs iespējamai nākotnes grāmatai, trūkst tikai numurētu eksemplāru ar autora parakstu, bet tas nu šoreiz nekādi nav vairs iespējams.
  Teksta tur ir diezgan maz, tikai trīs gari dzejoļi, kas turklāt jau ir agrāk publicēti (šķiet, „Sestdienā”, kad tur vēl bija literatūras lappuse). Lai cik sen tas arī nebija, Neibarta sentences lasot atausa atmiņā:

tauriņš tauriņam skatās neba lūr
tieši acēs

vai

mamuti iraid sen nelidojušu tauriņu
kūniņas.

Kā gan lai aizmirst tik patiesus vārdus?
  Vieglais taureņu gaisīgums šobrīd ir tieši laikā. Tagad jau vēl nekas, ārā ir ļoti patīkams laiks un pilns sniegpārslām, kas ir gluži vienkārši skaistas, iekšā ir silts, pastniece šodien atnesa jaunu grāmatu un novēlēja laimīgu jauno gadu, ziņas pēdējo nedēļu laikā gandrīz nemaz neesmu skatījusies un par darba pienākumiem sākšu domāt tikai pēc pāris dienām. Kad sniegs nokusīs, zābaki izmirks sāls žļurgā, atkal viss būs tumšs un drūms, kad liksies, ka dzīve ir pārāk grūta, neko nevar izdarīt un nekam nav jēgas – tad būs īstais brīdis atcerēties Neibartu un to, ka

taureņi zina ka taureņus nevar nošaut
nedz ar parastu ne sidraba lodi un ka
taureņus nevar arīdzan sabumbot nedz
parastu nedz ellesvāģa bumbu…

Posted on 04.01.2010, in Latviski and tagged , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: