Vēl par filmām

  Ziemassvētku laikā TV noskatījos vairākas filmas, kuru pamatā ir grāmata.
  Patīkamu pārsteigumu sagādāja “Rukšvecīša” ieraudzīšana programmā. Pareizi, LTV7 rādīja Teriju Prečetu! Šo grāmatu lasījusi vēl neesmu, tāpēc salīdzināt nevaru, toties skatīties bija divtik interesanti. Filmā Diskpasaule nebija tik fantastiska kā manā iztēlē, cilvēki vairāk izskatījās pēc īstiem, bet Nāves acīs glīti gailēja zilas uguntiņas. Turklāt beidzot viena inteliģenta filma par saulgriežu būtību, nevis Santa Klausu. Lai gan tulkotājai gan būtu bijis jāiedomājas ka Ridkulijs (ja pareizi atceros) vienkārši neskan pietiekami… smieklīgi, šis bija labākais TV piedāvājums svētkos. Nu, varbūt vēl Cirque du Soleil izrāde.

  “Zvaigžņu putekļi” sagādāja vilšanos tieši tāpēc, ka zinu grāmatu. Nīls Geimens šķietami vienkāršajā pasakā ir ierakstījis daudz dziļāku slāni, no kura filmā nebija ne vēsts. Zibens ķērāji no slepenas brālības ir pārvērsti vienkāršos pirātos, potenciālie troņmantnieki cits citu apslaktē jau pašā sākumā, un vispār viss ir gaužām saīsināts un vienkāršots, lai gan filma kā tāda ir sanākusi skaista.

  Klaiva Steiplza Lūisa “Lauvu, raganu un drēbju skapi” lasīju deviņdesmito gadu pašā sākumā. Toreiz tik labi neuztvēru, ko autors ar šo darbu grib pateikt. Tagad skatoties filmu, grūti nepamanīt, cik ļoti Aslans ir taisīts pēc Kristus vaiga un līdzības. Bet kristīgā ideoloģija šajā darbā nav vienīgā. Meža iemītnieki ir sadalīti divās daļās. Ķēmīgie minotauri, vilki un citas sugas ir ļaunās Baltās Raganas pusē. Elfi un stirnas – pakļāvušies labajam lauvam, kura valstību spēs atjaunot tikai četri cilvēkbērni, kas sēdīsies Nārnijas tronī. Man nenovēršami nāk prātā vārdi “koloniālisms” un “rasisms”. Turklāt neredzu iemeslu, kāpēc jaunā iekārta lai būtu labāka par veco, ja tā ir tikpat nedemokrātiska.

  Vēl es pagājušajā gadā izlasīju Greiema Grīna grāmatu “Romāna beigas” (Graham GreeneThe End of the Affair“, 1951) tāpēc, ka man ļoti patīk pēc tās uzņemtā filma, ko pie mums rādīja ar nosaukumu “Mīlestības dienasgrāmata”. Šis izrādījās gadījums, kad filma ir labāka par savu grāmatu. Var jau būt, ka pie vainas ir valdzinošo Reifa Fainsa un Džulianas Mūras trūkums tekstā, bet drīzāk tas ir tāpēc, ka filma ir padarīta mūsdienu cilvēkam ticamāka, vienlaikus paturot daudz neskarta Grīna teksta. Grāmatā Bendrikss ir vēl krietni nepatīkamāks tips, un Sārai nebija iemesla viņu mīlēt. Dievu arī ne, lai kā viņš pūlējās sevi uztiept gan Sārai, gan Bendriksam.

Advertisements

Posted on 08.01.2010, in Angliski, Kas cits and tagged , , , . Bookmark the permalink. 4 komentāri.

  1. Hogfather tiešām ir vērts izlasīt, Terry Pratchett pie viņas ir labi piestrādājis.

    Like

  2. Jā, kaut kad noteikti to izdarīšu, bet šobrīd man īsti nav prečetīgs noskaņojums.

    Like

  3. Par Nārniju – Aslana valsts bija pirms Baltās Raganas, kā arī tajā iekārtā nevienu par sodu negalināja, tāpēc ir ok, ka to cenšas atjaunot.
    Kristietībā nav un nevar būt demokrātijas, tātad arī Aslana valstī nē.

    Ak, es vnk Nārniju lasīju un pārlasīju bērnībā, bet K.S.Lūisu lasu vēl tagad 🙂

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: