“Alķīmiķis”. Pilnīga izgāšanās

Maikls Skots “Alķīmiķis: Nemirstīgā Nikolasa Fleimela noslēpumi“. No angļu valodas tulkojusi Ināra Eglīte. Rīga: Jumava, 2008. (Michael Scott “The Alchemyst: The Secrets of the Immortal Nicholas Flamel”, 2007.)


  (Grāmatas sākums angliski lasāms un klausāms šeit.)
  Ātrumā pārskatot bibliotēkas plauktu, paņēmu grāmatu, ko sarakstījis, kā vēstīts tās pēdējā lappusē, viens no Īrijas veiksmīgākajiem autoriem, fantāzijas, zinātniskās fantastikas un folkloras meistars. Ak, nabaga īru tauta un literatūra… Ja es to būtu nopirkusi, spļautu zilas ugunis un pieprasītu, lai man atdod atpakaļ iztērēto naudu. Šī ir slikta grāmata sliktā tulkojumā.
  Principā to var pateikt jau no vāka. Nikolass Fleimels, ko tu neteiksi. Vecais Niks (autors nespētu atturēties, nepateicis, ka tā angļi sauca velnu) bija francūzis, tātad Nikolā Flamels. Nu labi, autors sazin kāpēc ir angliskojis alķīmiķa vārdu, tāpēc Nikolass vēl būtu piedodams, bet Fleimelam gan nav nekāda attaisnojuma. Tiesa, šī ir sena “Jumavas” kļūda, jo tā esot rakstīts jau “Harija Potera” tulkojumā, un “Alķīmiķi” izdevniecība vēlas pārdot Potera faniem. Bet salīdzinājumā ar Skota darbu “Harijs Poters” ir īsta augstā māksla.
  ”Alķīmiķis” ir stāsts par diviem amerikāņu tīņiem, Sofiju (oho, Skots aizmirsis izstāstīt, ko šis vārds nozīmē!) un viņas par 28 sekundēm jaunāko dvīņubrāli Džošu (autors acīmredzot neko nesajēdz no dzemdībām; vai varbūt dvīņi izšķīlās no olas?), kas sagadīšanās vai nolemtības dēļ iepinas konfliktā starp alķīmiķi Flamelu un viņa ienaidnieku doktoru Džonu Dī, kurš kalpo tumšajiem spēkiem. Sens pareģojums vēsta, ka dvīņi vai nu izglābs pasauli, vai to iznīcinās.
  Sofijas lielā vājība ir kurpes (kas gan cits; tiesa, grāmatā tam nav nekādas nozīmes), Džošs ir pieķēries datoram, iPod’am un datorspēlēm (bet, pazaudējis klēpjdatoru un mobilo tālruni, krīt izmisumā, ka vairs nevarēs sazināties ar draugiem, jo visi numuri ir tālrunī. Par feisbuku viņš laikam nav dzirdējis un savu e-pasta paroli no galvas nezina, bet varbūt draugi viņam nekādā gadījumā neatrakstīs pirmie), nav necik gudrs, bet pazīst Mēness krāterus un māk tos saukt vārdā. Vēl viņš dažbrīd nez kāpēc uzticas Flamelam, bet citkārt ne.
  Tas ir gandrīz viss, ko mēs uzzinām par dvīņiem. Grāmatas pamatā ir spraiga, pat sasteigta darbība un nemitīgi paskaidrojumi par mitoloģiskajiem tēliem, kuru tur netrūkst. Vai visas pasaules dievības pieder Veco rasei, kas šeit dzīvoja jau pirms cilvēka rašanās, bet pēc tam atļāvās ļaudis paverdzināt un pat lietot pārtikā. Nu daļa Veco grib atpakaļ seno kārtību un kundzību pār pasauli. Nelieši tādi, vai tad mēs esam mājlopi, vai? Nē taču, tāpēc galvenie varoņi ēd savas desiņas un olas (izņemot vampīri veģetārieti, kas pārtiek no augļiem un tādējādi mudina domāt, ka autoram šī pretruna varbūt nav paslīdējusi garām nemanīta) un cīnās par savām tiesībām.
  Tēli ir neizteiksmīgi un nemainīgi, un neticami, tiem nav iespējams just līdzi. Valoda nav saistoša un precīza (“viņi spēj… uzlabot sevi, ko mēs sauktu par klonēšanu”; golemi ir veidoti no smirdīgiem dubļiem un rāvas, nevis tīra māla, un dubļu tēma atkārtojās nez cik reižu, vai dzenot mani izmisumā). Sižets ir klišejisks un gaužām iepriekšparedzams. Vienu gan no vāka nevar pateikt – šī grāmata ir sērijas sākums, turklāt nav uztverama kā atsevišķs darbs. Teksts pēkšņi apraujas, nesniedzot nekādu atrisinājumu. Vai tiešām būtu tik grūti uz vāka uzrakstīt, ka šī ir pirmā daļa? Sākumā domāju, ka varbūt izlasīšu turpinājumu, ja tas gadīsies manā ceļā, bet tad atklāju, ka pavisam sērijā būs sešas daļas. (Latviski pagājušā gada beigās ir izdota otrā daļa “Mags”.) Nu, lai viņi aizmirst…
  Vienkāršotības dēļ grāmata ir ļoti ātri lasāma. Tas ir viens iemesls, kāpēc to pieveicu. Otrs – lai cik paradoksāli tas neskanētu – drausmīgais tulkojums. Teksta kvalitāte ir fantastiskāka par notikumiem. Lasot tā vien gribas izsaukties: “Nē, tas taču nav iespējams!” Lūk, piemēri tikai no pirmās nodaļas, kas ir mazliet vairāk nekā četras lappuses gara.

– Varbūt, – atbildēja Sofija ne pārāk pārliecinoši. Kamēr viņa runāja ar savu draudzeni, pirms dažiem mirkļiem ievēroja neparasta izskata auto.
Ir divi un piecpadsmit te… un astoņdesmit viens grāds. (Pat ja lasītāji saprot, kāpēc šis skaitlis ir tik liels, vai tiešām viņiem būtu jāmāk galvā pārveidot Fārenheita grādus pēc Celsija skalas?)
Un tomēr tajā īsajā mirklī, kad viņu acis sastapās, Sofija sajuta, kā saslienas visas sīkās spalviņas uz muguras, rokām un pleciem, un aukstu dvašu pieskaramies skaustam.
Viņš nespēja vairs ne minūti šeit, lejā, šajā smirdoņā pavadīt.

  Dīvainā vārdu kārtība, piemēram, apstākļa vārds pēc verba, un burtiski tulkojumi (mašīna brauc lejup pa ielu, kaut gan nekas neliecina par pakalnu; meitenei nav nekādu ideju, kas notiek; arheologi ir laimīgi, ja ierokas līdz ceļiem netīrumos) ir sastopami ne tikai grāmatas sākumā, kad tulkotāja varētu vēl nebūt iesildījusies. Tā notiek viscaur tekstā.
  Un kur nu vēl plaši izplatītā prakse vārdu “body” vienmēr tulkot kā “ķermenis”. Kaujas laukā visur bija ķermeņi. To, ka tie vairs nebija dzīvi, var tikai nojaust. Tomēr šis gadījums nespēj līdzināties kāda kriminālseriāla tulkojumam TV3, kur “neviens nav viņu redzējis. Arī viņas ķermenis nav redzēts”.
  Varbūt ņemot vērā daudzus negatīvos izteikumus par īpašvārdu tulkojumu “Jumavas” izdotajā “Gredzenu pavēlniekā”, šeit lielākā daļa vietvārdu un arī daži personvārdi palikuši vispār netulkoti un netranskribēti, kas man šķiet briesmīgi traucējoši. Tomēr šeit nav konsekvences. Grāmatā ir Sanseta bulvāris un Fox Street, Zelta vārtu tilts un Libbey Park, Igdrasils un Excalibur.
  Tur vispār ir daudz slīpraksta, gandrīz katrā lappusē. Visticamāk, ka to ieviesis pats autors, taču mani tas vedināja uz domu, ka drukāšanai nez kāpēc atdots nevis izrediģētais materiāls, bet gan pirmais tulkojuma melnraksts, kur vārdi, kas vēlāk jāpapēta sīkāk, ir iezīmēti kursīvā. Kā gan citādi grāmatā varētu būt tādas pērles kā “Džošs lūkojās uz zemi no kosmosa, tieši kā uz Zemi Google” un mans favorīts – “ļoti reta Cambrian crustacean“? Tomēr tā ir nelietība pret tulkotāju, jo pēc tāda darba nokļūšanas plašā izplatībā var tikai izslēgt telefonu un datoru, pabāzt galvu zem spilvena, cieši sasegties un nevienam vairs nerādīties. Nevarētu taču būt, ka to izstrādājušas redaktores (atbildīgā redaktore Anna Pavlovska, literārā redaktore Cilda Redliha, tehniskā redaktore Irēna Soide) vai korektore Rita Vaitekunaite, kuras darbs arī nepavisam nav paveikts spīdoši, lai gan šajā gadījumā tas īpaši neduras acīs. Varbūt tā ir atriebība “Jumavai”, kas, kā dzirdēts, mēdzot ilgi vilcināties ar honorāru izmaksāšanu? Izmisums, jo ir gribējies strādāt ar Literatūru, bet dabūta šī grāmata? Pieskaņošanās oriģināla redaktoru draņķīgajam darbam? Vai patiešām šoreiz vienkārši haltūrējušas visas iesaistītās personas? “Jumavai”, kas galu galā ir galvenā atbildīgā par iznākumu, pieklātos visu metienu atsaukt kā brāķi, diemžēl uz to mēs varam necerēt.
  Lai nu kā, šī grāmata varētu patikt desmitgadīgiem bērniem, kas pat uzzinātu ko jaunu par mitoloģiju, bet viņiem tik slikti uzrakstītu tekstu labāk nerādīt. Ja nu vienīgi latviešu valodas stundā kā sliktu piemēru. Laikam tāpēc bibliotekāre to bija apdomīgi ielikusi pieaugušo nodaļā.

Posted on 08.02.2010, in Latviski and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. 22 komentāri.

  1. Paldies par šo izklāstu, ļoti patika! Grāmatu gan nelasīšu, taču domāju, ka Jumavai ir par ko padomāt. Priekš kam tērēt naudu tādā nekvalitatīva (tulkojuma ziņā) darba izdošanai?

    Like

  2. Nekvalitatīvu darbu varētu dabūt arī pa lēto. No otras puses, līgumā droši vien neieraksta, lai tulko kā pagadās, un maksās arī kā pagadās.

    Like

  3. Izskatās pēc spēcīga darba😀 Esmu grāmatu, orģinālvalodā, gandrīz nopircis vairākas reizes. Katru reizi gan kaut kas atturēja. Šķita, ka būs pārāk bērnišķīga. Un laikam labi vien ir ka nenopirku. Bet latviskais tulkojums pēc izlasītā šķiet “izcils”.

    Like

  4. Nepērc gan. Ir jēdzīgāki naudas izšķiešanas veidi.

    Like

  5. kā tevi tomēr uzrunājusi:)

    Like

  6. man loti patika surer graamata!

    Like

  7. graamata ir normala! taa ir loti interesanti uzrakstita un tulkojumam nav ne vainas! Vainas ir tava piekasiba! Ko tad tu lasi ja nepatik! ”man taa nepatika, bet es grāmatu izlasiju.” divi varianti. vai nu tev vinja patiik vai ari tev nav savas socialas dzives tapeec tu noderbojies ar ”sliktu grāmatu,, lasīšanu!

    Like

    • Šis bija gadījums, kad defekts kļūst par efektu un var lasīt, lai pašausminātos. Tulkojums ir nepārprotams brāķis. Ja netici man, apspried grāmatu, kaut vai tepat minētos piemērus, ar savu latviešu valodas skolotāju.
      Sabiedriskajā dzīvē var noderēt arī sliktu grāmatu lasīšana, bet Maiklam Skotam es vairs klāt neķeršos.

      Like

  8. Stulbeņi kam nepatīk šī grāmata ! Ļoti laba grāmata

    Like

  9. Esmu izlasījusi pirmās trīs grāmatas un man ļoti patika. Ceru pēc iespējas ātrāk dabūt nākamās daļas, bet tie kuriem nepatīk šīs grāmatas tiešām ir stulbeņi.

    Like

  10. Man ljoti patik sii gamata es nesaprotu par ko var piesities vienigais kas varbut man nepatika tas ka tur bija nemti elementino citam gramatam vai kas lidzigs piemeram no harija potera vai kreslas bet ta jau forsha gramata.

    Like

  11. Neesmu vēl lasījusi, bet grasījos kādudien pieķerties. Noteikti arī pieķeršos, kaut vai tikai tāpēc, lai vēlreiz pārliecinātos cik “lieliski” ir mūsu augsti izglītotie tulki. Starp citu, tavam kriminālseriāla piemēram varu pievienot daudz labāku. “Šāvēja sabiedrotais pirms tiesas sēdes pielīmēja žurnālu zem sola un tiesas sēdes laikā noziedznieks to paņēma, ar to pielādēja ieroci un nošāva tiesnesi.”

    Like

  12. Man šīs grāmatas patika, jā, tulkojums nav spīdošs, bet vaina jau tulkotājā, nevis rakstniekā.

    Like

  13. ja nepatika pasi vainigi . Izlasiju tikai 3 bet man gramatas patika un nalikas ka tur kautkas nebutu kartiba.
    gribetu redzet ka jus pasi iztulkojat vesalu gramatu !

    Like

  14. Grāmata ļoti laba! beidzat kasīties! Vienkārši katram sava gaume. Es citas valodas saprotu slikti, tāpēc gaidu, kad tiks iztulkota 4. daļa grāmatai.

    Like

  15. Nezinu kāds saunis ir rakstījis šo te, bet tas ir pilnīgi garām! Alķīmiķis un pārējās sērijas grāmatas ir no labākajām ko esmu lasijis! Vietās kur tu piekasies jebkuram domājošajam viss ir skaidrs, piemēram – runa iet par ameriku, protams ka grādi norādīti pēc fārenheita skalas! Nikolass Fleimels – kā šajā grāmatā norādīts mainot dzīvesvietu DAUDZKĀRT variējis savu vārdu, tajā momentā tas ir anglisks un tāds arī iztulkots. Arī latviski mēdz teikt ka BRAUC LEJUP PA IELU. Cambrian crustacean – tas ir LATĪNISKI nevis angliski, tādēļ nav tulkots. Pirms raksti kādu debilismu vispirms padomā ko raksti!!!!

    Like

  16. Man gan patika!

    Katram sava gaume, bet nu te ir kāārtīgi pārspīlēts !😀 Ja godīgi man patīk palasīt šādus rakstiņus un apbrīnot cilvēkus, kuri ar tādu aizrautību lasa ”sliktas” grāmatas un vēl pēctam konspektē un meklē citātus tajās un… Johaidī, man tik daudz pacietības nepietiktu! Es jau arī, piemēram, sāku lasīt Bada spēles, man nepatika, beidzu lasīt, viss. Ja citiem patīk, tikai priecājos! Nepatika man arī The Perks of being a wallflower. Ja citiem patīk, ok! Un vārdus tulko arī latviešu valodā, stulbi, bet fakts! ( viens no drausmīgākajiem latviešu vārdu tulkojuma piemēriem: Ian – Jans -> es neredzu nekādu sakarību, tādēļ arī lasu grāmatas angļu valodā)

    Like

  17. Nu ziniet!Pameiģiniet paši to grāmatu pārtulkot.Tad es arī par jums rakstu uzrakstīšu – “Nemākuļu tulkota grāmata.Pilnīgs un galīgs murgs.”
    Patiks?

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: