Gribu krimiķi! Ieteiksiet?

 Z. pēdējā laikā citu pēc cita lasa Fredas Vargasas (Fred Vargas) kriminālromānus. Izklausās diezgan labi, tur ir mēris, vilkači un vampīri, taču tie ir sarakstīti franciski. Z. gan piesolīja iedot savu labo skaidrojošo franču valodas vārdnīcu, tomēr es atteicos. Bet palasīt detektīvu joprojām gribu. Vienu sāku, bet tas man apnika, kamēr vēl neviens nebija nomiris, par spīti tam, ka darbība norisinās Karību salās. Vienu citu pabeidzu, par to parunāšu nedaudz tālāk, taču ar to nav gana.
 Vēl dažas grāmatas man ir padomā, bet varbūt varat ieteikt kādu citu? Latviski, angliski vai krieviski, vēlams, dabūjamu bibliotēkā. Visu latviski izdoto Mariņinu laikam jau esmu izlasījusi, tāpat arī vienu “Zvaigznes ABC” izdotu Ketijas Reihsas grāmatu, bet tā man nelikās labi uzrakstīta, lai arī seriālu “Nozieguma skelets” skatījos regulāri. Negribu brutālos amerikāņu gabalus, kur detektīva galvenā prasme ir pirmajam sadot visiem pa purnu. Toties derētu pretenzijas uz augsto mākslu (kā, piemēram, “Smillas jaunkundzes sniega izjūtā”) vai humors, taču tas nav obligāti.
 Vārdu sakot, kas jums pašiem patīk vai varbūt varētu patikt man?

 Bet izlasīju es, lūk, ko:

 Raymond Chandler “Farewell, My Lovely“. Il. Steven Marking. Penguin, 2005 (1940).

 Reimonds Čandlers ir kriminālliteratūras klasiķis (dzimis 1888. gadā), kura vārdu es biju dzirdējusi galvenokārt saistībā ar viņa krāšņi izpušķotajiem salīdzinājumiem: sejas izteiksme salta kā ēdnīcas pusdienas un kafejnīcas smarža tik stipra, ka uz tās varētu uzcelt garāžu. Apgāds “Tapals” 90. gadu beigās ir izdevis divus citus Čandlera kriminālromānus, bet tos es nebiju ievērojusi.
 Pirmo stāstu viņš publicēja tikai 45 gadu vecumā, pirmo romānu — vēl pēc sešiem gadiem. “Ardievu, skaistulīt!” ir Čandlera otrais romāns. Tā galvenais varonis un notikumu vēstītājs ir privātdetektīvs Filips Mārlovs: bijušais policists, kas ārkārtīgi daudz dzer, nevairās ne no sievietēm, ne kautiņiem un kaitina apkārtējos ar saviem neskaidrajiem jociņiem. Turklāt šis Mārlovs ir visu mūžam iedzērušo, allaž bez naudas palikušo un nepatikšanu piemeklēto detektīvu, piemēram, Tomija Akhtara, ciltstēvs. Čandlers ir neizdzēšami ietekmējis kriminālliteratūras žanru; viņš labi pazina dzeršanu, apšaubāmus bārus un tajos sastopamās sievietes, kā arī depresiju.
 Tiesa, Mārlovs nav depresīvs, tikai izmeklēšanas gaitā nepārtraukti nonāk tik bīstamās situācijās, ka gribas viņam piedēvēt pašnāvnieciskas noslieces. Pēc pirmo nodaļu izlasīšanas es pat biju gatava grāmatu likt nost nepabeigtu, jo tajā ir tieši tas, kas man nepatīk — daudz vardarbības, kas tiek uztverta pavisam ikdienišķi. Nu, pārlauza kādam nēģerim sprandu, un kas par to? Ne tādas lietas vien notiek 30. gadu Kalifornijā, kad nelegālu azartspēļu organizētājam nesagādā nekādas grūtības nopirkt pilsētiņas mēru un policijas galvu. Tomēr Čandlers nekļūst brutāls, Mārlovs nav rasists, grāmata ar laiku kļūst smieklīgāka, sižets attīstās strauji un ir negaidītu pavērsienu pilns. Meklējot pirms vairākiem gadiem pazudušu sarkanmati, Mārlovs iekļūst neskaitāmās dažādu noziegumu vietās, līdz beidzot viss atrisinās.
 Grāmata ir mazliet veclaicīga, pārspīlēta un neticama, bet to ir vērts izlasīt ne tikai vēsturiskas intereses pēc. Garlaicīgi nebūs.

Advertisements

Posted on 15.04.2010, in Angliski and tagged , , . Bookmark the permalink. 1 komentārs.

  1. R. Čandlera grāmata “Killer in the Rain” bija viena no pirmajām krimiķu grāmatām, ko izlasīju angliski (toreiz patika, varu aizdot). No pēdējiem krimiķiem, kas palikuši atmiņā, ir A. Peresa-Revertes “Dimā klubs” (tulkota latviski), kas man arī likās laba (Eko “Rozes vārdam” gan zaudē, tomēr, manuprāt, aizraujoša lasāmviela). Vēl kaut kad senāk ir lasīta Tatjana Moskvina – “Она что-то знала” (arī varu aizdot). Tā tiek raksturota kā aizraujoša grāmata ar detektīva intrigu. Stāsts ir par vairākām draudzenēm, viena no kurām, publiciste, izdara pašnāvību, un grāmatā tiek šķetināts sieviešu draudzības un kopīgo noslēpumu stāsts. Šo es nesauktu par krimiķi klasiskā izpratnē, taču ieteiktu izlasīt (arī iepazīšanās nolūkos ar jaunāko krievu literatūru, kas bija viena no manām vēlmēm, kad to nopirku). Katrā ziņā interesanta grāmata apspriešanai.

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: