Lasīt tulkojumā

 Trešdien pusseptiņos vakarā Satori grāmatnīcā (Lāčplēša ielā 31) tulkotāja Ieva Lešinska apspriedīs jautājumu “Lasīt tulkojumā – priekšrocība vai gluži pretēji?” Lūk, viņas pieteikums:

Uz jautājumu, vai tulkojums ir laime vai lāsts, iespējama īsā un garā atbilde. Īsā ir īsa, tāpēc pie tās pakavēšos tikai nedaudz, garā vedina uz pārdomām, kas īsti ir labs literārais tulkojums un ko tas dod t.s. „mērķvalodai” – t.i., valodai, uz kuru tiek tulkots, kā arī šo valodu ietverošajai kultūrai un otrādi – kādas pēdas atstāj slikts tulkojums. Aplūkošu atsevišķus piemērus latviešu un angļu valodā, kā arī viena un tā paša literārā darba dažādās lasīšanas iespējas – gan vienas valodas robežās, gan dažādās valodās, dažādos laikos un dažādās telpās. Tāpat arī mēģināšu subjektīvi atbildēt uz jautājumu, vai un kā iespējams stimulēt labu tulkojumu rašanos latviešu valodā. Mani pavadoņi šai ekskursā būs Uldis Bērziņš, Vizma Belševica, Rūdolfs Steiners, Ezra Paunds, Horhe Luiss Borhess un daži citi.

 Es uz šādi formulētu jautājumu nevaru atbildēt ne ar jā, ne nē un būtu gājusi paklausīties, ja vien Satori nebūtu ieviesis “simbolisku ieejas maksu”. Runa gan nav par to latu, bet par simbolismu: kāda joda pēc man būtu jāmaksā, ieejot veikalā? Viņiem būtu jāpelna, kārdinot mani ar savu plauktu saturu (kur, starp citu, vientuļš “Gredzenu pavēlnieka” sējums stāv pie bērnu literatūras…). Gan jau vismaz kādu komiksu žurnālīti es nopirktu.
 Ak, bet varbūt tomēr aiziešu, kas zina. Katrā ziņā varu pirms tam ieteikt izlasīt pāris rakstu par šo pašu tēmu. Interneta žurnālā Guernica Edīte/Īdita Grosmane stāsta par saviem piedzīvojumiem, tulkojot Donu Kihotu. Viņa sāk ar Oktavio Pasa domu, ka mēs visi ik dienu tulkojam savas domas runas valodā un attiecīgi arī visi literārie darbi ir tulkojums, kurā rakstnieka iztēle pārvēršas valodas ainās. Starp citu, šī doma ļoti sasaucas ar fantāzijas grāmatu, ko pašlaik lasu. Tajā visa sabiedriskā iekārta balstās uz tā sauktajiem dzejniekiem, kas spēj iztēli pārvērst īstenībā.
Languagehat emuāros, kas ir visnotaļ ievērības cienīgi gan tāpēc, ka to autors rediģē vārdnīcas (kas man šķiet vienkārši pasakains darbs), gan ar interesantiem rakstiem un inteliģentiem komentāriem par dažādiem valodniecības jautājumiem, ir īss, bet saistošs raksts par Gogoli ietekmējušajiem Henrija Fīldinga darbiem, kas, izrādās, bija tulkoti (bēdīgi) slavenajā tolaiku franču manierē, proti, adaptēti.

Advertisements

Posted on 26.04.2010, in Angliski, Kas cits and tagged , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: