Veca kosmiskā opera

Endrū Nortone “Sargasi kosmosā“. Tulk. I. Kundziņš, il. E. Burova. Rīga: Zinātne, 1977. (Andre Norton “Sargasso of Space”, 1955.)


Šī ir samērā īsa piedzīvojumu grāmata, kas labi iekļaujas vieglas lasāmvielas kategorijā. Nekādu filozofisku pārspriedumu, nekādu literāru eksperimentu. Viss atbilst žanra kanoniem: ir labie puiši, kas lido kosmosā, godīgu tirdzniecisku nolūku vadīti, un sliktie, kuri cenšas negodīgā ceļā dabūt to, kas viņiem nepienākas. Sliktie uzbrūk labajiem, labie pretojas, un grāmatas beigās cīņai pienāk gals. Ak, skaistie laiki, kad vēl rakstīja dažu stundu laikā izlasāmas grāmatas, kas nebija tikai daļa sērijas daļa, ko nevar saprast, neizlasot iepriekšējos darbus, un kur intrigas atrisinājums gaidāms tikai padsmitā sējuma beigās…
Pati grāmata ir jūtami novecojusi. Par to liecina kaut vai tas, ka vienīgā sieviete ir pats zvaigžņu kuģis “Saules karaliene”. Visa apkalpe ir vīrieši, kosmosa ostās, policijā un tirdzniecības kompānijās strādā tikai vīrieši, viņu brāļi un tēvi. Sievas, mātes un meitas nav pieminētas ne ar pušplestu vārdiņu. Mūsdienu fantastikā kas tāds nebūtu iedomājams, bet acīmredzot piecdesmitajos gados, kad ASV sievietes no rūpnīcām bija atgriezušās ģimenes aprūpētāju lomās, bija pavisam pieņemami uzskatīt, ka šāds stāvoklis saglabāsies mūžīgi.
Visinteresantākais man šķita brāļu Strugacku sarakstītais priekšvārds, kurā viņi cenšas attaisnot šī vienkāršā piedzīvojumu romāna izdošanu Padomju Savienībā, paspilgtinot Nortones attainotās sabiedrības sociālās pretrunas, uzsverot vīriešu draudzības un internacionālisma tēmas nozīmīgumu. Ievadvārdu beigās Strugacki aizrāda, ka Nortone esot “vairākās vietās pieļāvusi nevajadzīgu atkārtošanos, nepatīkamas pakaidrojošas piezīmes, sižeta neatbilstību”. Diemžēl nepatīkamos paskaidrojumus esmu palaidusi garām, un tagad domāju: es tos vienkārši nepamanīju vai arī tulkojumā tie ir izcenzēti?
Taču pasaules aina “Sargasos kosmosā” ir iezīmēta gana spilgti, lai arī tā neaizņem daudz vietas. Darbojošās personas nav īpaši izstrādātas, tomēr pāris galvenos tēlus var atšķirt citu no cita. Vārdu sakot, gluži pieklājīga izvēle, kad gribas vienkārši mazliet palasīt.

Posted on 31.05.2010, in Latviski and tagged , , , . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

  1. Patiesībā jau “Sargasi kosmosā” ir tikai sērijas daļa, visa sērija sastāv no pāris grāmatām un saucas, šķiet, Kosmosa Tirgoņi. Bet grāmata man patika, bērnībā viņu izlasīju vairākas reizes. Lasīju pēdējoreiz pirms kādiem pāris gadiem.

    Like

  2. ui, es šito kaut kad bērnībā lasīju. man dikti patika.🙂

    Like

  3. Nē, ar mani vairs nav lāgā. Līdz pat šim vakaram domāju, ka ‘tā grāmata, kas stāv lauku rezidences grāmatu plauktā, saucas “Sargi kosmosā”‘ Vai mani būtu piemeklējusi kāda disleksijas forma?

    Like

    • Nosaukumā ir atsauce uz kuģotājiem bīstamo Sargasu jūru. Bet, par pārlasīšanos runājot, atceros, kā bērnībā izlasīju, šķiet, Donalda Biseta pasakas nosaukumu “Atiņa un ērglis” un līksmi teicu Atim, ka atradu pasaku par viņa vārdamāsu, un nesapratu, kāpēc viņš iebilst. Tikai nākamreiz izlasīju pareizi: “Aitiņa un ērglis”.

      Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: