Es būšu ragana

Terry Pratchett, The Wee Free Men. Il. Paul Kidby. London: Doubleday, 2003.

Prečetu es parasti lasu lēkmjveidīgi. Ar vienu grāmatu nekad nepietiek, tomēr pēc kādas trešās ceturtās apnīk, un tad  uz kādu laiku es par viņu aizmirstu. Tā arī šoreiz, vienu grāmatu pabeigusi, tūdaļ ķēros pie nākamās.

Šī ir pirmā no trim bērnu grāmatām, kas stāsta par Tifāniju. Viņai ir deviņi gadi, daudz vecāku māsu un viens jaunāks brālītis, viņa lieliski gatavo sieru un vēlas kļūt par raganu, kaut arī tās pēc barona pavēles tiek dedzinātas vai slīcinātas. Patiesībā viņa par raganu grib kļūt tieši tādēļ – lai tas vairs nenotiktu. Tad Tifānijas ciema dzīvi pēkšņi apdraud pasaku briesmoņu un murgu iebrukums, elfu karaliene nolaupa viņas brālīti puņķutapu, un meitene apbruņojas ar cepešpannu un dodas aizsargāt savus īpašumus. Viņai palīgā nāk no galvas no kājām zili notetovēti sīkļautiņi, kas vēlas tikai kauties, dzert un zagt.

Lasot ik pa laikam pieķēru sevi pie domas, ka šī ir ļoti laba grāmata. Gluži kā pirmajos Prečeta darbos, arī šeit viņš apspēlē fantāzijas literatūras un pasaku klišejas, nenogurdināmi aizstāvēdams veselo saprātu un loģiku. Piemēram, Tifānija ilgojas pēc raganu skolas, kur būtu uz slotas lidošanas stundas, un viņa meklē slepenās durvis, kas atvērtu ceļu uz to. Taču raganu skola, pretstatā burvju universitātei, nav nedz tik vienkārša, nedz tik izpušķota. Prečeta raganas vispār ir tieši tādas sievas, kādas reiz tika dedzinātas, jo zināja pārāk daudz. Viņam noteikti būtu prieks uzzināt, ka latviski ragana ir saistīta ar vārdu redzēt, jo māka saskatīt patieso lietu stāvokli līdz ar māku domāt ir galvenās raganu prasmes.

Meklējot brāli, Tifānija nonāk pasaku jeb elfu karalienes zemē un piedzīvo, kā ir, kad piepildās vēlējums, lai visi sapņi kļūst par patiesību. Kaut kas līdzīgs notika arī Breta Īstona Elisa “Mēness parkā”, kur atdzīvojas rakstnieka radītie tēli, un droši vien arī citos literāros darbos. Murgu ir vairāk nekā patīkamā, spārnotās laumiņas izrādās ar asiem zobiem.

“The Wee Free Men” ir izdota latviski kā “Mazie, Brīvie ķipari” Lianas Blumbergas tulkojumā. L. Blumbergas vārdu es ievēroju, kad viņa izskaidroja, ka “Laika ceļotāja sieva” neesot pielīdzināma zinātniskajai fantastikai: “Romānā nav pētīta teorija par ceļošanu laikā, tajā netiek runāts par paralēlajiem visumiem vai tamlīdzīgi. Laikam romānā nav lineārs plūdums…” Ahā, būsim zināt! Fantastikas romāni pēta teoriju, mākslinieciskā literatūra runā par cilvēku attiecībām!

Lai nu kā, Prečetu ar viņa iecienītajām vārdu spēlēm, alūzijām un dialektiem tulkot noteikti ir grūts darbs, par ko nesaņem ne pienācīgu honorāru, ne godu un slavu, jo fani noteikti ar kaut ko nebūs apmierināti.  Ļoti gribētos aplūkot, kā tulkotājai veicies, taču, ciešāk ieskatoties internetā pieejamajā grāmatas aprakstā, mani māc aizvien spēcīgākas šaubas. Pirmkārt jau nosaukums. Mazie ķipari ir nevajadzīga liekvārdība, kādi gan vēl viņi varētu būt, ko? Turklāt nosaukt kareivīgus elfus par ķipariem nozīmē piesaukt nelaimi, ticiet man. Vēl tikai uzcienājiet viņus ar  pienu un cepumiem… Nu, un Mazie, Brīvie ķipari nepavisam neder kā kaujas sauciens, jo tas nav ne īss, ne ritmisks. Salīdziniet ar:

Nac Mac Feegle! The Wee Free Men! Nae king! Nae quin! Nae laird! We willna be fooled again!

Otrkārt, Tifānijas uzvārds. Meitenes tēvs regulāri jokoja, ka “I get up Aching and I go to bed Aching“. Latviski viņi ir nodēvēti par Alkstošajiem. Kas par poētismu… Ja sāpes nez kādēļ šķita par vienkāršu, vai tad nevarēja vismaz izmantot smeldzi?

Punktu visam pielika No’-as-big-as-Medium-Sized-Jock-but-bigger-than-Wee-Jock Jock vārds. Latviski tas esot Ne-tik-liels-kā-Vidējā-Auguma-Žokejs-bet-lielāks-nekā-Mazais-Žokejs-Žokejs. Crivens (kas arī nav johaidī, bet to vēl varētu pieciest)! Vārdā Jock skoti sauc Janci. Šķiet, ka tulkotāja un izdevēji nav sapratuši, par ko īsti ir stāsts, un ir izmantojuši Prečeta izsmietās klišejas, pa lietu, sniegu un brikšņiem brienošai vecmāmiņai aitu ganei uzdāvinājuši porcelāna ganīti volāniem greznotā kleitā un smalkās kurpītēs. Žēl, protams.

Pirmo nodaļu angliski var lasīt šeit.

http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/65270