PopCo

Scarlett Thomas “PopCo“. Edinburgh: Canongate, 2009 (2004).

Joprojām nesaprotu, kā īsti vērtēt grāmatu ar mīklaino nosaukumu “PopCo”. Samulsumu radīja jau raibais un spīdīgām zvaigznītēm nokaisītais vāks, kas mudināja uz domām par pusaudžu grāmatu, taču glītās, tumšzilās lappušu maliņas un Džonatana Ko atsauksme savukārt liecināja par pieaugušo literatūru. Romānam pie beigām atradu atbildi – tas ir domāts jauniem un interesantiem cilvēkiem. Iespējams, esmu mazliet par vecu un garlaicīgu. Piecpadsmit gados, kas varētu būt ideāls šī darba lasīšanas vecums, tas mani droši vien būtu ietekmējis krietni spēcīgāk.
Grāmatas apraksts un tās sākums (pirmā nodaļa lasāma šeit) ļāva cerēt uz spriedzes pilnu gabalu, bet tās izrādījās veltas cerības. Romānā ir pirātu paslēpti dārgumi, anonīmi šifrēti ziņojumi, baisi vīri un sazvērestības, taču tā darbība noris diezgan gausi un nesāpīgi. Kādu laiku bija tāda kiberpanciska vai varbūt urbānās fantāzijas sajūta, virtuālā realitāte un datorspēles arī ir pieminētas, panciski aktīvais elements ir, taču nē, nekā nereāla grāmatā nav.
Alisei Batlerei ir ap trīsdesmit, viņa strādā pasaules trešajā lielākajā rotaļlietu kompānijā, radot idejas spiegu un detektīvu piederumu komplektiem. Viņu uzaudzināja vecvecāki, kas bija izcili matemātiķi. Vectēvs turklāt sastādīja krustvārdu mīklas un aizrāvās ar kriptoanalīzi, un viņam izdevās atšifrēt kādu slavenu karti, kur norādīta apraktu dārgumu atrašanās vieta, bet par vecā vīra panākumiem nu liecina tikai ciparu un skaitļu virkne, kas iegravēta Alises kaklarotā.
Grāmatas darbība norisinās galvenokārt Devonas laukos, kur notiek PopCo korporatīvais pasākums un pēcāk izmeklētu darbinieku grupiņa cenšas radīt idejas, kādas mantiņas varētu pārdot pusaugu meitenēm – patērētāju grupai, kas mārketinga daļai sagādā visvairāk galvassāpju. Alise sākumā samērā aizrautīgi nododas šim uzdevumam, bet tad viņai sāk šķist aizdomīgas partizānu mārketinga metodes, slēptie spoguļbrendi tiem, kas nevēlas pirkt zīmolu preces, un pusaudžu dzīves pētījumi, par ko mēs uzzinām gandrīz tikpat daudz, cik Alise, jo viņa visu neskopojoties atstāsta. Toties man, vienkāršajai lasītājai, darbs pie šiem rotaļlietu ražotājiem izklausījās gaužām interesants. Protams, labi atalgotais radošais darbs ar brīvo režīmu. Rūpnīcu strādnieki, kas gatavo visas tās mantiņas, pirmo reizi tiek pieminēti tā ap trīssimt piecdesmito lappusi.
Pa vidam Alise atceras savu bērnību. Tādi vecvecāki ir īsta dieva dāvana. Viņu aizrautība ar matemātiku un kriptogrāfiju ir lipīga, un grāmatā labi parādīts, cik matemātika var būt saistoša un noderīga nodarbe. Es pat teiktu, ka tā ir “PopCo” lielākā vērtība. No otras puses, es jau agrāk biju lasījusi par lielu daļu no aplūkotajām šifrēšanas metodēm un īsu brīdi bērnībā aizrāvusies Eratostēna sietu, tāpēc nē, man nevajag izskaidrot, kas ir pirmskaitļi. To taču māca skolā. (Tiesa, ja cilvēki atcerētos skolā mācīto, uz meža takām nemētātos gabalos sacirstas glodenes.) Tās vietas, kur tika izklāstīti man sveši jautājumi, bija pārsteidzoši interesantas. Piemēram, diagnozes noteikšana homeopātijā, kas līdzinoties matemātisko funkciju izmantošanai. Tikai homeopātijā esot īpašas zāles cilvēkiem, kas tic, ka ir no stikla vai ka viņi pārdod dārzeņus, vai kam matemātika uzdzen šausmas.
Autore lielāko daļu grāmatā izklāstītās augstākās matemātikas (kopu teorija, Rīmana hipotēze) esot sapratusi gluži labi. Tā vismaz apgalvots matemātiķu daiļliteratūras recenziju vietnē.
Diezgan daudz var uzzināt par Alises grūtībām skolnieces gados. Viņas skola bija briesmīga, skolotāji sadistiski un stulbi, un savas vietas iekarošana skolēnu hierarhijā gandrīz neiespējama, bet nepieciešama. Grūti noticēt, ka tāda skola pirms gadiem divdesmit ir bijusi iespējama. Tomēr pavisam ticams ir katrs atsevišķais sīkums, piemēram, tas, ko un kā drīkst ēst skolas pusdienās, vai stāsts, kā vienu mēnesi, lai iekļautos elites skolnieču grupā, vajadzīgs lūpu spīdums, bet nākamajā mēnesī topā jau ir smalkas dzēšgumijas.
Vēl grūtāk noticēt romāna beigām. Viena atsauksme grāmatas sākumā to nosauc par revolūcijas melnrakstu, bet tas, pie kā nonāk Tomasa, man šķita vienkārši izgāšanās gan revolūcijas, gan intrigas ziņā. Pēc pāris dienām izdomāju, ka ziņojums varbūt ir kodēts, un nomierinājos. Galu galā, pirmo izdevumu publicēja liela izdevēju kompānija.
Autore ir gribējusi pateikt pārāk daudz un pārlieku vienkāršojusi gan problēmas, gan to iespējamos risinājumus, taču grāmata būtu ļoti piemērota dedzīgai apspriešanai kādā lasītāju pulciņā. Grāmatas beigās ir ievietota arī vegānas citronu kūkas recepte, pirmo 1000 pirmskaitļu saraksts (skatīt www.prime-numbers.org vai www.bigprimes.net), angļu valodas burtu biežuma tabula, komplicētā angļu krustvārdu mīkla un izmantotās un ieteicamās literatūras saraksts.
Daži citāti (angliski), ko te nesanāca izmantot, ir lasāmi šeit.

Posted on 30.07.2010, in Angliski and tagged , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: