Raganu mācības turpinās

Terry Pratchett, A Hat Full of Sky. Il. Paul Kidby. London: Doubleday, 2004;
Wintersmith. London: Corgi Books, 2007 (2006).

Tifānija joprojām mācās raganu zintis. (Kā tas viss sākās, skatieties šeit.) Vienpadsmit gadu vecumā viņu piemeklē kārtējais pārbaudījums: bezmiesīgs intelekta spiets, kas meklē sev ķermeni ar spēcīgu prātu, gluži tādu kā Tifānijai. Taču šis sensenos laikos nez no kurienes ieklīdušais neradījums pamudina savus nēsātājus izpildīt visas viņu iedomas, teiksim, noraut galvu kādam, kas tevi sadusmojis. Tā nu meitenei jātiek galā ar to, kas ir pieveicis jau neskaitāmus zobenzobu tīģerus, lauvas un burvjus, padarot viņus par briesmoņiem un beigās laupot prātu. Viena viņa to nespētu paveikt, bet, ja talkā nāk dažas pieredzējušas raganas un kareivīgie, zili notetovētie un ļoti apņēmīgie nakmakfīgli, kas ne mirkli nekavējas iezagties Tifānijas prātā vai izlasīt viņas dienasgrāmatu – viņas pašas labad, protams, – tādā gadījumā cerības vēl nav zudušas.
Cerības ir dzīva arī tāpēc, ka šī nav pēdējā grāmata par Tifāniju. Nākamajā viņa ir divus gadus vecāka un joprojām sper kļūmīgus soļus, kam var būt briesmīgas sekas. Neviens nebija brīdinājis Tifāniju, ka, iejaucoties par godu gadalaiku maiņai dejotajā morisa dejā, viņu iemīlēs ziemas gars un meitenei šais mistērijās būs jāuzņemas Vasaras loma, kamēr dievi ieinteresēti nolūkosies no augšas – arī tad, kad Tifānija ies vannā. Ledus rozes pagalmā un tava seja visās sniegpārsliņās, protams, ir bezgala skaisti, taču pa jūrām klīstošas aisbergu skulptūras un mūžīgās ziemas draudi vairs nav tik patīkami, īpaši, ja tu raizējies par aitām, kam tūdaļ atskries jēriņi, bet ziemas gars tikai stāsta, ka grib, lai tu laiku laikos dzīvotu viņa ledus pilī, un mēģina pēc skaitāmpanta receptes (nagla, spainis kaļķu, tik daudz zelta, lai par to varētu nopirkt pupu, utt.) no sevis uztaisīt cilvēku.

Nu, viņas stāsts nebūs par meitenīti, kuru citi izrīko. Tas būtu bezjēdzīgi.
Tikai… viņš patiesībā nebija slikts. Dievi „Mitoloģijā”, šķiet, bija sapratuši, kā būt cilvēciskiem – reizēm pat pārlieku –, bet kā lai to uzzina sniegputenis vai auka? Viņš bija bīstams un baiss – bet pret viņu nevarēja nejust žēlumu…

Lai Tifānija atrisinātu abas nāvīgi bīstamās problēmas, kas saistītas ar svešiem radījumiem, viņai patiesi ir jāsajūt līdzcietība un jāvēlas tiem palīdzēt. Taču abas grāmatas nav tikai nopietnas un romantiskas. Par draudzību, drosmi, gudrību un citiem jautājumiem Prečets runā tā, ka lasot var gandrīz pat nepamanīt morāli, kuras tur netrūkst un kas nekur patiesībā nepazūd, tikai nogulsnējas apziņā. Sīkļautiņu un zilā siera klātbūtne arī spriedzes pārpilnos brīžos garantē līksmu smaidu, ja ne skaļus smieklus.
Jaunās raganas Annagrammas un Alistēram Kroulijam (vismaz rakstības jautājumos) līdzīgās viņas skolotājas dēļ vien šī ir obligātā literatūra visām meitenēm, kas interesējas par viku, buramvārdiem un grib kļūt par raganām. Tā ir brīnišķīga sižeta līnija. Lai gan katrs darbs ir pietiekami pastāvīgs, iesaku sākt ar pirmo Tifānijas cikla grāmatu, jo tajā ir daudz kā tāda, kas lasītājai padara meiteni tuvu un ļauj saprast viņas rīcību un rakstura attīstību. Pēc tam droši vien gribēsies izlasīt arī pārējās, vairāk pieaugušajiem domātās, raganu grāmatas.

P.S. Aizmirsu pateikt, ka “Wintersmith” var lasīt arī kā ļoti ekoloģisku stāstu par klimata pārmaiņām.

Asmo apraksti par abām grāmatām lasāmi šeit.

“A Hat Full of Sky” pirmā nodaļa ir lasāma šeit, “Wintersmith” sākums – šeit.