Mehāniskais fēnikss

Clockwork Phoenix 3: New Tales of Beauty and Strangeness.” Edited by Mike Allen. Cover painting: “Light of Harem” by Sir Frederic Leighton, c. 1880. Winnetka: Norilana Books, 2010.

Biju dzirdējusi labus vārdus par antoloģijas iepriekšējiem sējumiem, tāpēc gaidīju daudz. Pati ideja ir brīnišķīga: apkopot jaunus stāstus, kas pārkāpj žanru robežas un kanonus, eksperimentē ar rakstības veidiem, skaisti pavēsta neparastus notikumus. Diemžēl izrādījās, ka ar redaktoru, kura loma krājuma veidošanā bijusi neparasti liela, viņš pat prasījis pārrakstīt stāstus, lai tie pilnībā atbilstu viņa iecerēm, lūk, tātad ar viņu man kaut kas līdz galam nesaskan, un es īsti netiku apsolītajā nepazīstamajā teritorijā, kur mani gaidot priecīgu un satriecoši pārsteigumi. Varbūt tāpēc, ka mans lasītājas ceļš bieži ved tieši tajā virzienā un grūti atrast jaunas, vēl neizstaigātas kartes.
Vai varbūt tāpēc, ka mani nesajūsmināja jau pirmais darbs. „The Gospel of Nachash” (lasāms šeit) (Marie Brennan) ir stāsts par pasaules radīšanu, kas izklausās ļoti līdzīgs bībelē rakstītajam, tomēr nav gluži tāds pats. Vīrieti sauc par Ādamu, bet sievietes vārds ir Čava, un tā joprojām. Bībeles stāstu es zinu, bet tas mani emocionāli neuzrunā, un šis pārstāsts par feju zemes Kristu nemainīja manas domas, ja nu vienīgi paspilgtināja tā Kunga psihopātisko tēlu. Kā citādi lai nosauc personu, kas plāno nodevību, ciešanas un nāvi, mierīgu sirdi izmantojot citus savā spēlē? Bet, ja jums patīk kristīgā versija, ļoti iespējams, ka arī šī liksies interesanta.
Arī nākamais stāsts „Tomorrow Is Saint Valentine’s Day” (Tori Truslow), nodaļa no nāru pētnieka biogrāfijas ar visām bibliogrāfiskajām zemsvītras piezīmēm, mani neaizkustināja. Piezīmes tur nav vainojamas, idejas par nāru dziesmām, kas kā elementārdaļiņas ceļo pa gaisu, un nāru regulāro migrāciju ar paisuma viļņiem uz Mēnesi arī ne. Tomēr šī Andersena mazās nāriņas alternatīvā versija mani pamudināja domāt nevis par nelaimīgu mīlestību, akadēmisko pētījumu ierobežotību, cilvēku traģisko iedalīšanu savējos un svešajos – tie visi ir iespējami lasījumi –, bet gan par to, kāds erotisks stāsts te varētu sanākt.
Toties trešais stāsts „Crow Voodoo” (Georgina Bruce) man patika. Mazliet folkloras, mazliet šausmu, mazliet vecāku un bērnu mīlestības un nepavisam ne zemā cena, kas jāmaksā par šamaņa rakstītajām mīlas vēstulēm, kas karā pasargā mīļoto. Starp citu, grāmatas pēdējais stāsts arī ir par mīlestības vēstuļu rakstīšanu, taču tas ir pavisam citāds. Tur neraksta šādi: „Mīļais Robin, tagad, kad naktis ir kļuvušas garākas, es gandrīz nemaz nedomāju par tevi. Es dejoju ar amerikāņu kareivi. Viņam bija stipras rokas.”
Mīlestības tēma turpinās ar „Your Name Is Eve” (Michael M. Jones) un visīstākajiem sapņu randiņiem. Klensijs savu Īvu ved uz brīnišķīgām maltītēm, dejām un koncertiem, un tie visi norisinās citu cilvēku sapņos. Skaistās ainas aizēno tikai daži beigu teikumi.
Hell Friend” (Gemma Files) – tas ir draugs no ķīniešu elles, kas necerēti uzrodas vampīrmīlas ēras meitenei. Vai nu eksotika nepareizā daudzumā, vai gadi vairs nav tie, bet man bija garlaicīgi.
Nākamais skatījums uz badīgiem spokiem mīlētājiem – „Braiding the Ghosts” (C.S.E. Cooney, lasāms šeit) – man patika daudz vairāk, kaut arī varētu iztikt bez romantiskās līnijas. Pusaugu meitenes pretrunas un alkas šeit parādītas pārliecinošāk. Pēc mātes nāves Ninai ir jāpārvācas dzīvot pie vecāmātes, kas visus mājsaimniecības darbus ir uzkrāvusi spokiem, un pašai jāmācās atmodināt miroņu dvēseles, taču viņai diez kā neiet pie sirds ne baisā vecāmāte, kas noslīcinājusi melno runci Begemotu, ne spoku izkalpināšana. (Atminējos Pavļiku Morozovu.) Stāstā ir noderīgas ziņas par sudraba un sāls izmantošanu, lai pasargātos no gariem. Tekošs ūdens tomēr nelīdzot.
Nupat jau man sāk likties, ka visa grāmata bija par mīlestību. „Surrogates” (Cat Rambo, lasāms šeit) ir stāsts par laulības dzīvi tālā nākotnē, kad visa dzīve noritēs milzīgā augstceltnē (mūsu jaunais pāris dzīvos 689. stāvā) un katram cilvēkam būs dzīvesbiedra surogāts brīžiem, kad otra nav pie rokas vai viņš negrib mīlēties. Konfliktu jaunlaulāto starpā izraisa sievā implantētā neprāta mikroshēma, kas pastāvīgi rada halucinācijas. Izmainīta apziņa un surogāti pret īstu cilvēku, savi principi un otra vajadzības: tādas izvēles jāizdara šajā jaukajā distopijā.
Pēc tam pazūd viss pūdercukurs. „Lucyna’s Gaze” (Gregory Frost) vēsta ne tikai par diviem kailiem cilvēkiem, bet arī par pretošanās kustību un koncentrācijas nometni. Fantastiskā elementa šeit ir ļoti maz, apmēram tāpat kā Vladimira Kaijaka stāstā “Uzbrukums“. Viens no darbiem, ko es noteikti pārlasīšu.
Eyes of Carven Emerald” (lasāms šeit)(Shweta Narayan) samet vienā katlā Aleksandra Lielā karagājienus, armēņu pasaku par gudro sievu un stīmpanka mehāniskos organismus, bet nedavāra visu līdz galam. Jo īpaši automāti likās pielikti tikai skaistumam.
Dragons of America” (S.J. Hirons) būtu jāpārlasa, lai saprastu, ko īsti domāju par šo darbu. Alternatīvā pasaulē blakus spēcīgajai Amerikai atrodas maza valstiņa, kurā mīt pūķi un iedzīvotājiem ir pa pusei īslandiski vārdi. Taču ligzdot pūķi dodas uz Ameriku, un tikai amerikāņi dabū pūķu olu čaumalas, kas ir ļoti noderīgas alķīmijā. Anselms Einarsons, nesekmīgs alķīmijas students, mēģina nočiept vienu olu. Ainas ar pūķiem ir aizkustinošas, taču tad angļu autors pievēršas terorismam un antiamerikāniskajam noskaņojumam, bet aicinājums visiem dzīvot draudzīgi izklausās ļoti nepārliecinoši. Droši vien tāpēc, ka čaumalas joprojām paliek amerikāņiem.
Kur nakts vidū pazūd ēnas? Un kāpēc no pasaules sen pazudušie Rēgi, kas tik labi iekārtojuši dienu, nav sarūpējuši arī nakts gaismu? Varbūt kādreiz tomēr tāda bija, lai mums līdzīgi ļaudis varētu redzēt, kas viņiem zem kājām, un gaudot uz mazo gaismiņu? Tādas domas rosās pa galvu pārītim, kas ziemas vidū atgriežas no ballītes stāstā „Where Shadows Go at Low Midnight” (John Grant). Patīkami.
Kāpēc cilvēki uzupurējas? Kas viņus visus saista? Vai tas ir viņu pašu lēmums, vai varbūt viņiem izšķirošajā brīdī piepalīdz kāds gars? Stāstā „Lineage” (Kenneth Schneyer, lasāms šeit) nākotnes zinātniece atrod kopīgas iezīmes septiņos priekšmetos, kas saistīti ar dažādiem cilvēkiem, traģiskiem notikumiem un cēlu rīcību.
Garākais un komplicētākais (sākas ar 16. nodaļu) stāsts „Murder in Metachronopolis” (John C. Wright) ir detektīvs, kurā varonim uzdod izmeklēt vēl nenotikušu slepkavību. Ja es nebūtu vispirms izlasījusi mazo aprakstu grāmatas beigās, kur autors pasaka, kas vainīgs, būtu bijis mazliet interesantāk, bet arī tāpat nebija slikti. Par slepkavības atrisināšanu svarīgāks autoram ir bijis jautājums, vai ir labi ceļot laikā, jo kārdinājums iejaukties vēsturē ir tik liels. Neesmu pārliecināta, ka piekrītu darba morālei, taču labprāt uzklausīju tās argumentus. Stāstā esot pilns ar atsaucēm uz vesterniem, par ko es neko nezinu, un arī tas netraucēja.

"Steampunk Airship". The one without a gun

To Seek Her Fortune” (Nicole Kornher-Stace) ir vēl viens stīmpanka žanra paraugs. Šoreiz bez gaisakuģiem un Dāmas no stāsta nekas nebūtu sanācis. „Melnas sāls un balta medus zemē Pētnieces kundze iemainīja polārlāča ādu, rokas dinamo, otru labāko pistoli un trīs baķus dzeltensārta zīda pret savu nāvi.” Ar to viņai nepietiek, dāma kā apsēsta dodas pie visiem nākotnes pareģiem, lai tie pateiktu, kāda būs viņas nāve. Kāpēc viņai tas? Beigās uzzināsim. Pareģi un maiņas darījumi bija interesantākais šai stāstā, kas šķita pārlieku izstiepts.
Beigās, kā jau minēju, ir stāsts par vīrieti, kura dzīves uzdevums ir mīlēt un rakstīt mīlestības vēstules tikai pa logu redzētiem cilvēkiem. „Fold” (Tanith Lee) ir ļoti gaišs stāsts, varbūt ne sevišķi savāds, bet noteikti skaists.

Es gribēju, lai man no šīs grāmatas aizrautos elpa, tomēr tā nenotika. Manai gaumei pārāk maz dīvainā un, iespējams, pārāk daudz garīguma. Taču es piedzīvoju vienu otru patīkamu brīdi un uzzināju daudz jaunu vārdu. Jauki, ka šajā antoloģijā ievietoti stipri atšķirīgi darbi, nevis tikai, piemēram, stāsti par kaķiem zombijiem.
Starp citu, tieši šobrīd visiem ir iespēja piedalīties izlozē un varbūt laimēt šo grāmatu. Jums tikai līdz otrdienai jānosūta e-pasts. Sīkākas ziņas šajā vietnē.

Advertisements

Posted on 30.09.2010, in Angliski and tagged , , , , , , , , , , , . Bookmark the permalink. 1 komentārs.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: