Kā leiši grāmatas mīda kājām

vēsta laikraksts “Lietuvos Rytas”, Panevēžas G. Petkevičaites-Bites bibliotēkas apmeklētājus tūlīt pie ārdurvīm gaida pamatīgs trieciens: Sigita Laurinaviča instalācija “Grīda”.

Māksla Panevēžas bibliotēkā. Foto: Gailute Kudirkiene (Lietuvos Rytas)

Vieni mēģinot grāmatu klājumam pārlēkt, citi laipojot uz pirkstgaliem, vēl citi vispirms ar kabatlakatiņu noslaukot dubļainos apavus. Daži jūtoties pārsteigti par šādu taupības izpausmi, jo domājot, ka ar vecām grāmatām aizlāpīti caurumi grīdas segumā. Citi zvanot direktorei un dusmīgi pamācot, ka grāmatas ir svētas un tās jāciena un jāsaudzē, nevis šitā jāzaimo.
Par mākslinieka darbu bijusi pārsteigta arī bibliotēkas direktore Rima Maseļīte, kas iedomājusies, ka no grāmatām tiks uzcelti vārti, kuri simbolizēs ieeju dzīvē. Bet mākslinieks no sen norakstītām un makulatūrā nodotām grāmatām uzbūvējis dzīves ceļu: nelīdzenu klājumu, pa kuru ejot, viegli aizķerties un paklupt.
“Gribēju redzēt, vai cilvēki, kāpdami uz grāmatām, jūt to pašu, ko es. Atbildi saņēmu: jūt, un pat vēl stiprāk,” saka pats mākslinieks. Viņš jūtas apmierināts ar savu darbu, bet interneta komentāros pie raksta valda viedoklis, ka tā nav nekāda māksla, autors ir muļķis un kāpt uz grāmatām nekādā gadījumā nedrīkst.
Un kā domājat jūs?

Posted on 01.10.2010, in Kas cits and tagged , , , . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

  1. Viss normāli, mūsdienās par mākslu drīkst nosaukt jebko. Un pēc tam gudri spriedelēt, ka muļķi nesaprot😀

    Like

  2. Interesanti. Nez, vai vienlīdz ~pazemīga attieksme cilvēkiem ir pret visām grāmatām – gan pret literatūras “zelta fondu”, gan Saksa meistardarbiem, padomju propagandu, pavirši pieskribelētiem piezīmju blociņiem utt? Kā būtu ar kompaktdisku, kurā atrodams kādas grāmatas vienīgais ieraksts?
    Man tas noteikti ir pārsvarā subjektīvs jautājums – atkarīgs no attieksmes un zināšanas pret konkrēto darbu. Šajā gadījumā izskatās, ka izmantoti kaut kādi tehniska rakstura izdevumi, kas īpašu “pazemību” nevieš.🙂

    Tēma kādam antropoloģiskam pētījumam.

    Like

    • Rakstā bija minēti divi nosaukumi, abi par bērnu slimībām un higiēnu.

      Bet ir tomēr tajā apdrukātajā un iesietajā papīrā kaut kas tāds, kas to padara īpašu. Izmest noskrandušu grāmatu, ko neviens ij negrasās vairs lasīt, ir grūtāk nekā izsviest vecas kurpes.

      Like

  3. Nu neredzu te neko īpašu. Jā, grāmata ir vērtība. Bet nu nav jau tas nekas tāds, ko “pasarg’ dies’ nedrīkst aiztikt un aptraipīt”!
    Grāmata ir produkts. Tas sev ir jāiestāsta, jāsalīdzina, piemēram, ar auto vai lidmašīnas krašu, kur vienā mirklī izkūp ārprātīga nauda ( pa kuru var iespiest daudzas tirāžas), un tad viss nostājas savā vietā. Tad var kāpt virsū.🙂

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: