Bosnijas stāsti

Ivo Andričs (Ivo Andrić, Иво Андрић) “Grāmata un citi stāsti“. No serbu val. tulk. Vinifreds Kraučis, vāka foto Agnese Matisone. Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība, 2009.

Izdomāt, pie kādas tautas literatūras pieskaitīt Ivo Andriča stāstus, izrādījās negaidīti grūti. 1892. gadā Bosnijā dzimušais horvāts lielāko daļu dzīves pavadīja tagadējās Serbijas teritorijā, nomira un tika apglabāts Belgradā, rakstīja par Bosnijas vēsturi sākumā horvātu, bet lielākoties tomēr serbu valodā. Pašai Bosnijai klājies tikpat raibi. Lūk, kā gājis Rzavas krastiem:

Te, Rzavas krasta muklājā, iestriga turku lielgabals, kad tie bēga pēc Glasinacas kaujas. Dažas stundas vēlāk krastmalas pilsētiņā noputējuši un nikni ienāca austrieši. [..]
Bikovaca pārvērtās, ka ne pazīt. Izcirta riekstkokus, kas reiz darīja pilsētiņu slavenu. Krastmalu izvagoja celiņi, ko malās apstādīja ar akācijām, tur nolīda krūmus un ierīkoja terases un lapenes. Plānojumā valdīja taisnas līnijas un taisnleņķa stūri. [..]
Rudenī atveda strādniekus – pieticīgos, miermīlīgos itāliešus un alkatīgos Likas novada un jūras piekrastes vīrus. Tie izdzina stigu pār Bikovicu un sāka rakt tuneli cauri Golešam. Zaļo kalnu kā baku rētas saplankumoja atveres, un nogāze iztālēm atgādināja porainu arbūza šķēli. Skatienam atklājās kalna iekšpuse ar slānekļa kārtām un slīpām cieta akmens dzīslām. [..]
Vietējie tirgoņi nodibināja strādnieku apgādes biedrību. Pilsētiņā saplūda svešinieki. Zemnieki pelnījās ar važonību, bet viņu dēli strādāja kopā ar itāliešiem. [..] Reizē ar dzelzceļu Rzavas krastos parādījās koktirgotāji. Sākumā tie bija vietējie. Lika nocirst pārsimt priedes un atkal nozuda. Bet tad atbrauca divi vācieši un nopirka pie stacijas māju ar zemes gabalu. [..]
It visā, ko svešinieki darīja, izpaudās liela pašapziņa, kas vietējos pārsteidza un pazemoja. Viņu darbi gan likās diži un vareni, taču bija grūti saprotami. [..]
Kad beidzot sākās karš, Rzavas krastos to sagaidīja ar bailēm un neziņu, taču vienlaikus arī uzņēma kā dabisku ilgas spriedzes atrisinājumu. [..] Drīz pa to pašu dziļo gravu, kur pirms četrdesmit gadiem iestriga turku lielgabals, pilsētā ienāca serbi. Viņi bija zilpelēkos franču mundieros, pārguruši un miegaini.

Tulkotāja Vinifreda Krauča piemiņai veltītā mazā grāmatiņa izrādījās diezgan grūti lasāma, jo esmu pavisam atradusi no mazliet veclaicīgiem stāstiem, kuru pamatā ir nevis personāži, sižets vai eksperimenti ar valodu, bet gan, lūk, tādas laikmeta skices vai apceres. Pat tur, kur karo, bēguļo laupītāji vai mirst (un nelāgu nāvju grāmatā netrūkst), kur saduras kristiešu un musulmaņu pārliecība par vienīgo patiesību, pat tur šķiet, ka nekas nenotiek, ko nu vēl runāt par stāstu, kurā, piemēram, aprakstīts, kā zemnieks pilsētā pērk izkapti un nevar vien izvēlēties īsto. Vai nu esmu kļuvusi pārāk nepacietīga, vai arī, kā man vienbrīd ienāca prātā, neesmu vēl sasniegusi to vecumu, kad var pilnībā novērtēt šādus rimtus tekstus.
Sākumā vairāk pievērsos tam, cik skaisti Kraučis mācējis savērpt teikumus un izmantot visādus vārdus, ko es gan lielākoties zinu, bet nekad nelietoju, jo nemācētu tos uzrakstīt dabiski. Un tad kādā brīdī kļuva interesants arī saturs. Varbūt ne tik ļoti Andriča aprakstītie konflikti starp dažādu tautību un reliģiju cilvēkiem, kas izklausās nedaudz eksotiski par spīti tam, ka vēl joprojām nav norimuši, un nez vai tas tik drīz notiks. Vairāk piesaistīja stāstos jaušamās ilgas pēc neaizsniedzamā, vienalga, vai nu tā būtu nepieejama sieviete, politiska un fiziska brīvība, pēc kuras alkst gūsteknis, vai arī pasaules lielpilsētu neparastā dzīve, kurā maza miestiņa iedzīvotājiem atļauts ielūkoties ar vienu acs kaktiņu un vien sapņot par to, kā tur būtu. Tomēr mani šoreiz nevis apbūra svešādais, bet gan pārliecināja pazīstamais, “tā patiesība, kas slēpjas aiz zilgani ārdētās virspuses un svešā mēlē rakstītajiem vārdiem”.

Posted on 08.11.2010, in Latviski and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: