Maskavas slepenā vēsture

Ekaterina SediaThe Secret History of Moscow“. Il. Scott Grimando. Prime Books, 2010 (2007).


Zem Maskavas atrodas cita pasaule. Kurš gan varētu par to šaubīties? Deviņdesmito gadu sākumā robeža starp pazemi un virszemi kļuva poraināka un pilsētā iesūcās burvestības no apakšzemes. Abām pasaulēm saplūstot, Maskavā sāka pazust cilvēki. Viņi pārvērtās putnos. Tā notika arī ar tehniskās tulkotājas Gaļinas astoņpadsmitgadīgo māsu Mašu, kas vannas istabā dzemdēja un tad izgaisa. Tikai vientuļš kovārnis laidelējās aiz astotā stāva loga. Gaļina devās māsu glābt un kopā ar nodzērušos ielas mākslinieku Fjodoru un labo milici Jakovu nokļuva pazemē, kur mīt novārtā atstātās, ļaudīm vairs nevajadzīgās krievu dievības, folkloras tēli un pulciņš cilvēku, kas arī izrādījušies lieki un tikai tur spējuši paglābties no ebreju slaktiņiem, čekas vai citām šausmām. Tur arī meklējams putnu mīklas atrisinājums.
Kaut gan autore ir dzimusi un augusi Krievijā, tagad viņa dzīvo Ņūdžersijā, krieviski literatūru nav rakstījusi, un grāmata ir domāta angliski lasošajiem, kam vienlīdz eksotiski šķitīs gan krievu pasaku tēli, gan mežonīgo pārejas gadu tikumi. Iespējams, ka nezinošai auditorijai svešās reālijas ir izskaidrotas pārāk maz, jo īpaši, ja ņem vērā fantāzijas literatūras aizraušanos ar detalizētu pasaules ainas attēlošanu. Taču autore dod priekšroku burvestībām, kam nav likumu, un sirreālai pasaules uztverei. Ja esi nokļuvis pazemē un saticis debesu govi Zemunu, tu nebrīnīsies, ka piena vietā viņas tesmeņos ir zvaigznes.
Lasot bija dīvaina sajūta. Šādam tekstam būtu jābūt uzrakstītam krieviski vai iztulkotam latviski, the rusalki un Koschey the Deathless nešķita pareizi. Vienlaikus tieši šie pazīstamie mitoloģiskie akcenti, it kā zināmās, bet tomēr atšķirīgās sadzīves situācijas lasīšanu padarīja interesantāku. Varoņi atceras biezpiena sieriņus, kas reiz bija tik garšīgi, ka no tiem vien varētu pārtikt, bet nu visa pārtika ir no konservu kārbām vai importēta kā par Buša kājām sauktie vistu stilbiņi, un nekas vairs nav tik gards kā agrāk. Taču tās arī ir gandrīz vienīgās saulainās atmiņas. Lūk, kā viņi apspriež kaleidoskopus, kas piesaukti kā padomju bērnības unificēšanas paraugs, un savas izjūtas, atklājot, kas tajos iekšā:

„Es vēlāk raudāju stundām ilgi.”
Gaļina piekrītoši pamāja. „Jocīgi, kā visi tam iziet cauri. Domā, pieaugušie to dara tīšām?”
„Kāpēc?”
„Lai bērniem kaut ko iemācītu… Nezinu.”
Sergejs nošņācās. „Ko iemācītu? Pasaules iluzoro dabu?”
Gaļina paraustīja plecus. „Varbūt. Vai skaistuma niecību, vai kaut ko tikpat nomācošu. Es joprojām nesaprotu pieaugušos, kaut arī pati tāda esmu.” [..]
„Bet todien, kad saplēsu kaleidoskopu, es nozvērējos, ka maniem bērniem nekad tāda nebūs. Velns parāvis, tas ir tik nomācoši, tik šausmīga dāvana. Es nebūšu viens no tiem draņķa vecākiem, kas bērniem iemāca tikai to, cik viss ir štruntīgi un ka pasaule ir sačakarēta.”

Arī es esmu pētījusi kaleidoskopu iekšas, bet tas man nekad nav radījis drūmas sajūtas, drīzāk apbrīnu, kā no gandrīz nekā var uztaisīt neskaitāmus pārsteiguma zibšņus.
Protams, šīs grāmatas varoņi ir tie, kuru stāsti neiekļūst vēstures grāmatās, jo tam viņi ir par sīku, mazsvarīgu. Viņi ir ienācēji, kara zaudētāji, izstumtie, jaunlaiku reliģijas uzveiktās dievības, tie, pret kuriem virszemes Maskava gadsimtu gaitā ir bijusi naidīga un kas ir tai uzgriezuši muguru, nevis cīnījušies par savu vietu. Viņi izstāsta savu dzīvi, un no šiem īsajiem fragmentiem veidojas noklusētā vēsture – galvenais grāmatas motīvs, svarīgāks par sižeta attīstību, kas ir diezgan nelīdzsvarota un ne vienmēr šķiet pamatota. Piemēram, beigas gan ir emocionālas, taču, padomājot loģiski, atrisinājumam bija jābūt citādam. Mani nepārliecināja arī pārliekais pelēkums. Kaut kam taču būtu bijis jādara prieks gan padomju laikos, gan deviņdesmitajos gados. Ja ir izstumtie, kaut mazliet būtu jāparādās arī tai sabiedrības daļai, kas no viņiem atteikusies, un ne tikai dažiem reketieriem. Par laimi, tekstu ik pa laikam atsvaidzina humors un mitoloģiskie tēli, piemēram, Kaščejam kāds vienmēr aizrāda, ka zina viņa nāves atrašanās vietu. Lasīt nepavisam nav tik smagi kā pārdomāt izlasīto.
Starp citu, arī šī vēsture ir nepilnīga. Pazemē gan ir krogs un var nopirkt alu, bet nav pieminēts neviens, kas sētu miežus. Kaut ko viņi dabū no virszemes, bet vispār ekonomika autori nav interesējusi. Mēs – loģiski, protams, – dabūjam dzirdēt tikai spilgtus stāstus, ikdienišķi ļaudis, kas nav varējuši izturēt zemes dzīvi, arī šeit paliek mēmi.
Ja jau sūdzos, pieminēšu arī vāku. Nez, kāda saistība varētu būt uz tā redzamajai jaunietei korsetē, zeķbiksēs un garajos zābakos ar trūcīgo Gaļinu, kas vēsajā septembrī staigā džinsos un botās un kam māte allaž pārmet, ka viņa nesapucējas, lai dabūtu vismaz bērnu, ja ne vīru?
Pēc tā, ko biju dzirdējusi par autori, es gaidīju ko vairāk, varbūt pārdrošāku vai izsmalcinātāku tekstu, bet ir interesanti, tomēr ne satriecoši. Lai nu kā, iesaku izlasīt.
Grāmatas fragmentus var lasīt šeit un šeit, bet klausīties – šeit.

Advertisements

Posted on 02.12.2010, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

    • Geimens gan uz vāka tā apgalvo, bet ne gluži. “Nekadiene” ir vairāk vērsta uz darbību; šī ir lēnāka grāmata, bez elpu aizraujošiem pavērsieniem un dunčiem mugurā, te vairāk krieviem raksturīgā ciešanu aspekta un par dieviem (bet arī ne tā kā “Amerikas dievos”). Deviņdesmito sākuma bardaks labi attēlots.

      Like

      • Man ar sākumā aprakstu lasot likās, ka kaut kāds Neverwhere un American Gods krustojums. Manis lasītajos krievu fantasy darbos diezgan bieži nākas sastapties ar Maskavas pazemi, bet tur tā ir vairāk apdzīvota ar milzu žurkām vai piesēta ar portāliem uz citām dimensijām. Pat Panova ciklā “Тайный Город” pazemei ir atvēlēta tikai neuzkrītoša ceļa loma, no viena kvartāla uz otru (cik es atceros). Nopietnākais manis sastaptais Maskavas pazemes izmantojums ir Metro 2033.

        Like

  1. Atpakaļ ziņojums: Grāmatu izloze « Lasītājas piezīmes

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: