Šonedēļ internetā

Galvenokārt tāpēc, ka allaž izkaisu interesantās norādes pa dažādām vietām, gribu pašu labāko salikt šeit.
Izlasīju vēl vienu Arvīda Jozaiša rakstu par Latviju: “Tauta iš žodžių, arba Es runāju latviski”. Šoreiz viņš piemin gan glāsmaino Sandras Glāzupas balsi, gan to, kā padomju laikā godināja Krišjāni Baronu, piesauc gan “horizontālo taimkodu”, gan Jāni Endzelīnu un to, kā mēs vēl aizvien spējam citvalodu īpašvārdus transkribēt saskaņā ar latviešu valodas normām, kamēr pašiem leišiem rodas konflikti ar poļiem, kas protestē pret savu uzvārdu leitiskošanu pasēs. Par pēdējo jautājumu jaunākajā “Rīgas Laikā” komentāru uzrakstījis Aldis Lauzis.
Par rakstniecību “Kultūras foruma” intervijā ļoti atklāti un ļoti amerikanizētā valodā runā Agate Nesaule:

Priekšlasījums vai referāts grupām, kurās ir Amerikas latvieši, ir tāpat kā slidot uz plāna ledus, jo reakciju nevar paredzēt. Vai pieskries kāda no dusmām sasarkusi vecāka sieviete ar rokām dūrēs, it kā gatava man sist, un pieprasīs, lai es atvainojos visiem Indianapoles latviešiem par kaut ko, ko es nekad neesmu rakstījusi? Vai kāds vecs onkulis pasludinās visiem, ka es neesmu latviete?

Čaka Makenzija (Chuck McKenzie) stāstā “Confessions of a Pod Person” pēc neizdevušās invāzijas daži citplanētieši ir spiesti maskējušies dzīvot uz Zemes. Jauks vecās tēmas pavērsiens.
Pats skaistākais, ko šonedēļ izlasīju, bija ASV dzīvojošas ungārietes Teodoras Gosas (Theodora Goss) darbi. Sāku ar internetā pieejamo dzeju (visas saites ir atrodamas viņas vietnē), kas man vienlaikus atgādināja gan Nīla Geimena dzejoļus, gan Čārlza de Linta stāstus, gan psihoanalītiķes, dzejnieces un stāstnieces K. P. Estesas (Clarissa Pinkola Estes) grāmatu “Women Who Run With the Wolves: Myths and Stories of the Wild Woman Archetype”. Tad izlasīju visus stāstus. Visvairāk man patika “Sleeping With Bears” ar gluži erotiskām beigām (kāpēc gan viņa grib precēties ar lāci, ja viņai jau bija tuva draudzība ar juristu?) un ļoti spēcīgais “The Mad Scientist’s Daughter” (E., noteikti izlasi vismaz šo!), kura tēma – sievietes briesmoņi – ir aizsākta agrāk publicētā stāstā “The Puma”. Tvaika tur nav, bet Viktorijas laikmeta un panka – pārpārēm. Beigās izlasīju arī aprakstu par ungāru fejām “Hungarian Fairies” ar vairākām krāšņām ilustrācijām (izrādās, ungāru nostāstos Transilvānijā dzīvo nevis vampīri, bet gan fejas) un jaunāko interviju, kuras dēļ patiesībā aizgāju ciemos pie Gosas un kurā viņa izstāsta, kāpēc viņai sanāk skaists teksts, lai gan atsevišķi teikumi ir pavisam vienkārši, un visu ko citu. Tagad es gribu viņas stāstu krājumu, kas diemžēl, tāpat kā visas pārējās pēdējā laikā iekārotās grāmatas, ir plāns, mīkstos vākos un padārgs. Un vispār es biju domājusi šogad neko vairs neiegādāties, jo vēl nav izlasīti pēdējie pirkumi.
Un nu skaista filmiņa, kurā no grāmatām sanāk māksla (paldies Sandrim, kas parādīja).

Es izslēgšu internetu un mēģināšu atdzejot kādu Gosas dzejoli.

Posted on 04.12.2010, in Angliski, Latviski, Lietuviski and tagged , , , , , , , , , , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: