Šonedēļ internetā. 7. Lamāšanās

Tieši tā.
Lūk, raksts “(Bleep), You (Bleeping) (Bleep): Dubbing American Films into Canadian French” par to, kas jādara Kanādas tulkotājiem un ko viņi nedrīkst:

And how does one swear in international French, i.e. standard French, French spoken and understood in all French-speaking countries? Ah, well, there’s “bordel,” “merde” and “zut,” but that’s pretty weak, something like “shucks.” I was going to add “putain,” but that’s also on the list of forbidden words, though we sometimes manage to slip it in unnoticed. Luckily “foutu” is allowed, as are “con” and “connard” and “connasse,” “enfoiré,” “enculé,” though the latter might earn a (bleep) on television. But “Criss de tabarnak d’ostie” is out of the question, even though that is what you hear when a carpenter hits his or her thumb with a hammer in French Canada.

Starp citu, Latvijā taču laikam nekad nav bijusi tradīcija ierunāto filmu tulkojumus pieskaņot aktieru mutes kustībām?
Bet šeit franču dziesmiņa, ko dzied Mišels Velbeks.

No nepārtrauktās gānīšanās nogurusī Ursula Le Gvina vaicā: “Would You Please Fucking Stop?

I keep reading books and seeing movies where nobody can fucking say anything except fuck, unless they say shit. I mean they don’t seem to have any adjective to describe fucking except fucking even when they’re fucking fucking. And shit is what they say when they’re fucked. When shit happens, they say shit, or oh shit, or oh shit we’re fucked. The imagination involved is staggering. I mean, literally. [..]
I guess what’s happened is that what used to be a shockword has become a noise that’s supposed to intensify the emotion in what you’re saying. Or maybe it occurs just to bridge the gap between words, so that actual words become the shit that happens in between saying fucking?[..]
Fuck is an aggressive word, a domineering word. When the guy in the Porsche shouts Fuck you, asshole! he isn’t inviting you to an evening at his flat. When people say Oh shit, we’re fucked! they don’t mean they’re having a consensual good time. The word has huge overtones of dominance, of abuse, of contempt, of hatred.

Par lamu vārdiem dažādās valodās rakstīja arī Sandra Veinberga:

Jā, ”mammas tēma” lamās ir pati iecienītākā daudzām pasaules tautām.
Taču ne visām.
Piemēram, zviedriem un latviešiem nav pieņemts lamāt otra cilvēka māti vai citas tuvas sieviešu dzimtes radinieces.
Izrādās, ka mēs ar to varam pat lepoties.

Es gan piekrītu viņas kaimiņpuikam Viesturam, kas aizrādījis: “Cūka nav rupjš vārds, tas ir labs dzīvnieks.”
Dzīvnieki satraukuši arī skrāpīgo Kaķi, kas saklausījusies dāmas TV:

proti, vajadzētu tak atvieglot multfilmu tekstus tā, lai tuvāk bērnu uztverei. un kā piemēru cēla priekšā “zaķīšu pirtiņu”. citēju tuvu tekstam:
“mēnestiņš caur eglēm sāk vērties” – vērties, būtu labāk aizstāt ar lūkoties, jo vērties jau var daudz kas, arī durvis. un bērns var nesaprast.

Staigājošā bifšteku kapsēta (ne jau Kaķe), kā izteicās kāds Remarka romāna varonis.
Un rīt jau atkal pirmdiena.

И вот еду утром в Москву и думаю – чем я занимаюсь вообще? Почему мир такой жестокий? Почему утром, когда просыпаешься, то сразу думаешь – хочу огнемет и бомбу? Чтобы, значит, разнести все вокруг, а на обломках поставить кровать, будильник переставить на девять и поспать еще пару часиков. И на работу написать – извините, я взорвала весь мир и поэтому буду после обеда.
И так себя жалко. И мир жалко. Но себя жальче, конечно. Потому что хозяйка мне тут сказала – Настя, вы только тараканов не заведите.
Едешь, думаешь – не было у меня никогда ни собаки, ни кошки. И даже тараканов заводить запрещают.
(Lasīt no sākuma.)

Posted on 13.03.2011, in Kas cits and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 12 komentāri.

  1. Neesmu pavērojusi, ko dara vācieši ar ierunātajiem tekstiem. Viņiem visas filmas, kas nonāk uz kino ekrāna un principā arī TV tiek ierunātas vāciski.
    Kas attiecas uz zaķīšu pirtiņu, nepiekrītu, kaut vai tāpēc, ka Plūdonis, izmantojot vārdu “vērties”, radījis atskaņas. Vērties – pērties. Tādā gadījumā var arī protestēt pret vārdu pērties, jo bērnam tas varētu asociēties ar pēriena saņēmšanu, bet kā zināms, pēriens ir sāpes un asaras.

    Patīk

    • Plūdonim pazustu ne tikai atskaņa, bet arī ritms, taču par to idejas autorei acīmredzot galva nesāp.
      ASV, šķiet, arī filmas ierunā tā, lai tekstu būtu varējuši izrunāt īstie aktieri. Runātīgo itāļu filmās tas sagādājot problēmas.

      Patīk

  2. Pie mums mani rupjība ir aizskārusi tikai mikriņā no pohainiem pasažieriem, bet tas bija diezgan vienveidīgi, savu leksiku diemžēl nebagātināju. Latviešu lamuvārdus pat īsti nezinu, galīgi neviens nelieto (bet tādi ir, es pārbaudīju 🙂 ). Droši vien, ka pieļāvums lamuvārdus lietot aizvien vairāk informatīvajā telpā, cilvēkus iedrošina vairāk lamāties publiski. No otras puses – jo biežāk lamuvārdu lieto, jo nerupjāks tas kļūst. Vispār jau nekas labs tas nav – inteliģence tomēr nelamājas, un tas var liecināt par: a) masu kultūra pielāgojas savai publikai, b) inteliģentu skaits sarūk.
    Tā krievu meitene ļoti interesanta – Тогда замуж – это как сейчас высшее образование. Мало кто понимает, зачем, но надо. – jāpalasa vairāk.

    Patīk

    • Kaut kad ziemā 🙂 gāju pa ielu, pa priekšu gāja divi sadzērušies vīrieši un sarunājās (krieviski), klasiski pēc katra otrā vārda piebilzdami “bļeģ” vai “nahuj”. Bija ļoti dīvaini, sen tā nebija gadījies.
      Pati es arī nesaku “sūds”, bet gan “šit”, “šaize” vai “merde”. Svešās mēlēs rupjības tomēr izklausās maigāk.

      Patīk

      • Es parasti lietoju vieglos latviešu lamuvārdus. Krieviski lamājos ļoti reti, bet tad sirsnīgi un rupji. Atcerējos vienu smieklīgu gadījumu: skatījos vienu seriālu un tur pēkšņi tiek lietots vārds cunt, tādu nezinu, bet pēc konteksta var saprast, ka rupjība. Padomāju, ka skan tā skaisti, vajadzētu kādreiz pateikt (kādam anglim). Labi, ka man pietika veselā saprāta paskatīties vārdnīcā – sapratu, ka dzīvē es šo vārdu nelietošu.
        Vispār rupjībām derētu vārdnīcās klāt pielikt rupjību līmeņus, citādi nevar saprast, cik slikts tas vārds ir.

        Patīk

        • Es varu iedomāties sevi sakām “cunt” nevis kā apvainojumu, bet pozitīvā un tiešā nozīmē, zināmā mērā atgūstot šo vārdu. Kā Kārteres “Asiņainajā kambarī”. (Starp citu, šodien biju uz “Vientuļo vīru”, tik skaista filma! Saskumu pēc tiem laikiem, kad “Kinogalerijā” Džārmenu rādīja.) Nav taču normāli, ja šī sievietes ķermeņa daļa šķiet sliktākais, kas var būt.
          Taču slenga vārdnīcas noveco šausmīgi ātri, un rupjības līmenis arī mainās ne dienām, bet stundām, kā arī atšķiras dažādās valstīs un droši vien arī pilsētās (uzmini nu, kuru burtu gandrīz izlaidu).

          Patīk

  3. Nav jau tur lo slēpt, rupjos vārdus ikdienā lietoju diezgan daudz, varbūt pat pārāk daudz. Protams, šī štelle tiek visai apzināti kontrolēta un netiek lietota pa labi un pa kreisi. Tā lamāšanās kaut kā ieietās, man sākumu deva pavadītais laiks mehāniskajās darbnīcās, gaidot strādnieku autobusu.

    Patīk

    • Nav bail, ka bērns par agru samācīsies? Pie Le Gvinas raksta komentāros cilvēki stāsta, kā lieto tādus izteicienus kā “rat salad”, jo ko citu lai dara, ja sīcis aizrāda, ka “shit” un “fuck” ir slikti vārdi?

      Patīk

      • Vispār jau nav, šad tad mājās kaut kas pasprūk, bet tiek lietoti sinonīmi kā bļin, ZB. Cik tā noprotu bērnudārzs ir īstā vieta, kur bērni mācās lamāties. Es gan bērnu dārzā negāju, bet tik un tā mācēju. Bet es vismaz zināju, ko katrs vārds nozīmē arī latviski.

        Patīk

  4. Oi, uz mani neizdzēšamu iespaidu jaunībā atstāja filoloģiska un semiotiska rakstura apceres par dažādām rupjībām, laikam jau tāpēc, ka pašu rupjību lietošanā iemanījos vēlu un joprojām pārzinu šo jomu salīdzinoši slikti, iztieku ar pāris lamuvārdiem sevišķi saspringtās situācijās, bet lielākoties aizvietoju, piemēram, ar polārlapsas pieminēšanu. Pirmā tāda tipa zinātniska (ar krietnu devu ironijas turklāt) eseja, ko lasīju žurālā “Новое литературное обозрение”, Nr. 6, vēl joprojām ir pieejama tīmeklī, sirsnīgi iesaku: http://www-bcf.usc.edu/~alik/rus/ess/sex.htm

    Patīk

  5. ““Citreiz?! viņš kliedza, piesarcis un saviebies. “Citreiz tu, vārguļmiesa, kasīsies, apkritis ar furunkuļiem, piņņiem, ļaundabīgām pūtēm, sarkano kaiti un kreveļēdi. Citreiz tu gulēsi beigts ar bruku no skatīšanās, kā vecaistēvs nes kartupeļu maisus! Citreiz es tevi apmeklēšu nervu klīnikā pēc elektriskā šoka, jo tu būsi iedomājies sevi par vardi, kas laiž kurkuļus nelaikā, vai arī tu gulēsi termiņcietumā, notiesāts par netikumisku uzvešanos publiskā vietā! Citreiz tevi būs sakodusi traka vāvere, nospēris ormaņa kleperis, tu būsi pakāries ar vecāsmātes ficelbanti, aizrijies ar zobu birsti, nogāzies ar liftu, noslīcis kanalizācijas šahtā, nosmacis tvanā, noplaucējies ar griķu biezputru, nošāvies pie lombarda pakaļdurvīm, pārdūris kuņģa sienas ar siļķes asakām, izkritis no sava šūpulīša un pārlauzi gleznās pakaļkājas sešpadsmit vietās!… Tāpēc rosies tikai mudīgi uz priekšu un pasteidzies noķert zivi, kas varbūt ir tava pēdējā”

    Jāņem arī vērā, ka šie tēlainie izteikumi tiek veltīti diviem ļoti jauniem cilvēkiem.
    Ņemts no Anšlava Eglīša “Pansija pilī”.”
    Un es paņēmu no Jāņa Ulmes jaunā bloga.

    Patīk

  6. Netīšam atradu krievu raidījumu par tēmu http://poedinok.net/dmitrij-nazarov-i-yulij-gusman/
    (Vladimira Solovjova autorraidījums). Kas to būtu domājis, ka krievus arī tas uztrauc.
    Un vispār jau nav nemaz jārunā rupjības, lai būtu rupjš. Krieviem ir tāda glamūra aprakstniece Božena Riļska – lūk, paver viņa savas uztjūnētās lūpiņas un pasaka: Zakroi rot! – un cilvēks jūtas kā ar mēsliem apliets, un it kā pīīī tai vietā arī neieliksi, rupjības taču nav! http://www.youtube.com/watch?v=KaOGy_uEg80&feature=related

    Patīk

Bet man šķiet tā:

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.