Šonedēļ internetā. 7. Lamāšanās

Tieši tā.
Lūk, raksts “(Bleep), You (Bleeping) (Bleep): Dubbing American Films into Canadian French” par to, kas jādara Kanādas tulkotājiem un ko viņi nedrīkst:

And how does one swear in international French, i.e. standard French, French spoken and understood in all French-speaking countries? Ah, well, there’s “bordel,” “merde” and “zut,” but that’s pretty weak, something like “shucks.” I was going to add “putain,” but that’s also on the list of forbidden words, though we sometimes manage to slip it in unnoticed. Luckily “foutu” is allowed, as are “con” and “connard” and “connasse,” “enfoiré,” “enculé,” though the latter might earn a (bleep) on television. But “Criss de tabarnak d’ostie” is out of the question, even though that is what you hear when a carpenter hits his or her thumb with a hammer in French Canada.

Starp citu, Latvijā taču laikam nekad nav bijusi tradīcija ierunāto filmu tulkojumus pieskaņot aktieru mutes kustībām?
Bet šeit franču dziesmiņa, ko dzied Mišels Velbeks.

No nepārtrauktās gānīšanās nogurusī Ursula Le Gvina vaicā: “Would You Please Fucking Stop?”

I keep reading books and seeing movies where nobody can fucking say anything except fuck, unless they say shit. I mean they don’t seem to have any adjective to describe fucking except fucking even when they’re fucking fucking. And shit is what they say when they’re fucked. When shit happens, they say shit, or oh shit, or oh shit we’re fucked. The imagination involved is staggering. I mean, literally. [..]
I guess what’s happened is that what used to be a shockword has become a noise that’s supposed to intensify the emotion in what you’re saying. Or maybe it occurs just to bridge the gap between words, so that actual words become the shit that happens in between saying fucking?[..]
Fuck is an aggressive word, a domineering word. When the guy in the Porsche shouts Fuck you, asshole! he isn’t inviting you to an evening at his flat. When people say Oh shit, we’re fucked! they don’t mean they’re having a consensual good time. The word has huge overtones of dominance, of abuse, of contempt, of hatred.

Par lamu vārdiem dažādās valodās rakstīja arī Sandra Veinberga:

Jā, ”mammas tēma” lamās ir pati iecienītākā daudzām pasaules tautām.
Taču ne visām.
Piemēram, zviedriem un latviešiem nav pieņemts lamāt otra cilvēka māti vai citas tuvas sieviešu dzimtes radinieces.
Izrādās, ka mēs ar to varam pat lepoties.

Es gan piekrītu viņas kaimiņpuikam Viesturam, kas aizrādījis: “Cūka nav rupjš vārds, tas ir labs dzīvnieks.”
Dzīvnieki satraukuši arī skrāpīgo Kaķi, kas saklausījusies dāmas TV:

proti, vajadzētu tak atvieglot multfilmu tekstus tā, lai tuvāk bērnu uztverei. un kā piemēru cēla priekšā “zaķīšu pirtiņu”. citēju tuvu tekstam:
“mēnestiņš caur eglēm sāk vērties” – vērties, būtu labāk aizstāt ar lūkoties, jo vērties jau var daudz kas, arī durvis. un bērns var nesaprast.

Staigājošā bifšteku kapsēta (ne jau Kaķe), kā izteicās kāds Remarka romāna varonis.
Un rīt jau atkal pirmdiena.

И вот еду утром в Москву и думаю – чем я занимаюсь вообще? Почему мир такой жестокий? Почему утром, когда просыпаешься, то сразу думаешь – хочу огнемет и бомбу? Чтобы, значит, разнести все вокруг, а на обломках поставить кровать, будильник переставить на девять и поспать еще пару часиков. И на работу написать – извините, я взорвала весь мир и поэтому буду после обеда.
И так себя жалко. И мир жалко. Но себя жальче, конечно. Потому что хозяйка мне тут сказала – Настя, вы только тараканов не заведите.
Едешь, думаешь – не было у меня никогда ни собаки, ни кошки. И даже тараканов заводить запрещают.
(Lasīt no sākuma.)