Šonedēļ internetā. 8. Balvu laiks

Pavasaris ir īstais laiks, kad izvērtēt iepriekšējā gada devumu un labākajām, spilgtākajām vai vienkārši veiksmīgākajām grāmatām un to autoriem piešķirt balvas. Latvijas literatūras gada balvas 2010 nominanti visiem interesentiem jau labu laiku kā ir zināmi, tāpēc es te parunāšu par ārzemēm.
Nesen paziņoja Šērlijas Džeksones balvas kandidātus: darbus, kuros valda psiholoģiska spriedze, šausmas vai drūma fantāzija. Par pašu Džeksoni es šeit esmu rakstījusi, par vienīgo nominēto grāmatu, ko esmu lasījusi, — Džefa Vandermiera stāstu krājumu The Third Bear — nav sanācis, bet tā bija viena no vislabākajām grāmatām, ko viņgad izlasīju. Labas atsauksmes esmu dzirdējusi par lielāko daļu nominēto romānu (Michelle Paver “Dark Matter”, Peter Straub “A Dark Matter”, Mira Grant “Feed”, Robert Jackson Bennett “Mr. Shivers”, Alden Bell “The Reapers Are the Angels”, Graham Joyce “The Silent Land”). Asmo ir lasījis un izteicies par sarakstā iekļuvušo antoloģiju Stories: All-New Tales (ed. Neil Gaiman and Al Sarrantonio).
Diezgan specifisko Lambda Literary balvu pasniegs 26. maijā. Balvai ir interesantas kategorijas: atsevišķi biseksuāļu, transpersonu, geju, lesbiešu proza un populārzinātniskā literatūra, antoloģijas, bērnu literatūra, lugas, fantastika, fantāzija un šausmu literatūra, dzeja, mīlestības romāni, LGBT pētniecība, debijas, memuāri, detektīvi un erotika. Es nemaz nebiju iedomājusies, ka pastāv geju romatiskie romāni, kaut kā vienmēr bija šķitis, ka šis žanrs ir domāts tikai sievietēm. Zināmākais autors garajā sarakstā ir Maikls Kaningems.
Gan Lambda‘s, gan Orange Prize kandidātu vidū ir Emma Donahjū (Emma Donoghue). Orange balvu ik gadu Lielbritānijā piešķir sievietes sarakstītai prozas grāmatai. Donahjū, kas pirmajā sarakstā ir iekļuvusi ar dokumentālu darbu, bet otrajā — ar romānu Room, kas šogad bija nonācis arī Bukera prēmijas īsajā sarakstā. No sešiem uz Oranžo balvu pretendējošajiem darbiem vismaz divus es domāju izlasīt.

Room, starp citu, vismaz pirms pāris nedēļām varēja nopirkt Aspazijas bulvāra Valterā & Rapā, kur starp sieviešu romāniem rozīgos vākos stāvēja stāsts par bērnu, kas pazīst tikai vienu istabu, kurā viņa māti gadiem ilgi tur gūstā kāds vīrietis. Tā paša plaukta otrā pusē atradās arī dažas grāmatas leitiski, tostarp Giedras Radvilavičūtes eseju krājums Šiąnakt aš miegosiu prie sienos, kas pretendēja uz Lietuvas Gada grāmatas titulu, tomēr to neieguva.
Nu jau pavisam drīz, 27. aprīlī, pasniegs A. Klārka balvu. Divdesmit piekto. Kādai no šīm grāmatām.

Lai tiktu pie balvām, vispirms grāmata jāuzraksta, tad jāizrediģē, jāizdod un jāpārdod.
Lūk, redaktores atzīšanās:

And in case you were wondering…
Yes, I Yell at the Manuscript
It’s nothing personal, and it only happens for a brief period when I’m marking up all the little punctuation rules that no one but a copy editor is compulsive enough to know in their entirety. I’m sure editors would scream at my manuscripts, too, right before they start drawing up schematics to rewire my keyboard so it sends a couple hundred volts through me whenever it detects an adverb beginning a sentence. Not that I’d ever do anything like that myself. The imaginary copy editors I envision eventually working on my pieces don’t care about my manuscripts as much as I care about the ones entrusted to me. (Visu rakstu lasiet šeit.)

Emocionāls raksts par mazo izdevēju grūtībām pagājušajā nedēļā bija publicēts The Guardian vietnē. Skaidrs, ka autorei nav biznesmenes ķēriena un pamatīgu žokļu, bet, spriežot pēc daudzajiem komentāriem, citi mazie izdevēji saprot viņas sāpi, un pamatā tieši mazie apgādi (protams, ne visi) lasīšanu padara par piedzīvojumu.

So why do I groan when an order for a Linen Press book comes in from Amazon?
I should be grateful that I’ve been given the same space as the big boys to display my covers and my reviews. I should say thank you for the sale. But I don’t. Because each time I sell a book on Amazon, I lose money.

Un visbeidzot trīs gari raksti par Lielbritānijas un ASV izdevēju nedienām: The Trouble With Publishing, More Trouble In Publishing, Final Troubles In Publishing. Tajos sniegts ieskats kādā, šķiet, ļoti interesantā grāmatā.

One of the biggest problems currently faced by publishers is that of ever-diminishing margins. According to John Thompson, whose “Merchants of Culture” I’ve been reading these past few weeks, the problem in the US is mostly due to the huge advances given to authors, and in the UK to the cut-pricing of the supermarkets. [..]
In many ways, the future of publishing lies in the hands of the enterprising now, those who can ditch the traditional model which is full of holes and find new ways to manage sales and distribution, and new ways to interact with authors. Out of the chaos something will come, but what it will look like no one really knows.

Posted on 17.04.2011, in Angliski, Kas cits, Nelasītas grāmatas and tagged , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: