Es nesaprotu tavu valodu

China MiévilleEmbassytown”. Il. Crush. London: Macmillan, 2011.

Patiesībā man labāk patīk amerikāņu izdevuma vāks, kas redzams apakšā, bet gaidīt, līdz iznāks ASV versija, es negribēju, nemaz nerunājot par iespēju, ka tur varētu būt ASV pareizrakstība. Tāpēc fakts, ka dzīvē grāmata izskatās labāk nekā attēlā, man sagādāja lielu atvieglojumu.
Pēc līksmā “Krakena” (pa vidu es vēl pamanījos izlasīt Mjevila stāstu krājumu, bet par to vēlāk, kad visi termiņi švīkstēdami būs aizšāvušies gar ausīm un man būs vairāk laika) “Embassytown” atkal parāda nopietno Mjevilu. Pseidointelektuāļiem derēs, tāpat arī oriģinālas zinātniskās fantastikas cienītājiem. Uz aizmugurējā vāka kā žanrs ir norādīts vienkārši “fiction” (daiļliteratūra, proza), nu, tas tiem, kas joprojām domā, ka vārds “science” pazudina literatūru.
Lai gan darbība notiek nezināmā laikā, domājams, nākotnē (tas ir trešais visums, kad divi citi jau ir aizgājuši bojā), galvenā zinātnes nozare, kas iespaido grāmatas varoņus, nav ne astrofizika, ne matemātika. Tā ir lingvistika. Grāmatas epigrāfā likts Valtera Benjamina citāts: “Vārdam ir kaut kas jāizsaka (ne tikai pats vārds).” Kā būtu, ja tā nebūtu? Būtu tā, kā ir uz Ariekas, vistālākās planētas zināmajā visumā. Tās pamatiedzīvotāji, diezgan kukaiņveidīgi radījumi, nespēj melot, jo vārds var nozīmēt tikai to, kas tas ir. Viņi viens un divi neiemācās angļu valodu, lai atnācējiem no Zemes būtu ērtāka dzīve. Vēl dažu fizioloģisku īpatnību dēļ tikai nedaudzi īpaši apmācīti cilvēki jeb Vēstnieki (starp citu, dažādi vēstnieki Mjevila darbos parādās ik pa laikam) spēj sazināties ar Saimniekiem, kuru īpašās biotehnoloģijas ļauj kolonistiem izdzīvot un piegādāt dažādas unikālas preces centrālajai planētai Brēmenei. Bet tad viss noiet greizi. Atlido jauns Vēstnieks, un viņa runa izjauc līdzsvaru. Lai mēģinātu vēl ko saglābt, galvenajai varonei, kas to visu mums izstāsta, ir jārunā ar Saimniekiem, bet tas nav iespējams.
Grāmata sākas ar palēnu ievadu, tad kādu brīdi ir spriega darbība, mēs dabūjam uzzināt šo to par Ariekas iedzīvotāju valodu, pēcāk izteiktāk izpaužas politiskās intrigas. Izklausās diezgan saraustīti, bet kopumā vēstījuma ritma maiņa iedarbojas līdzīgi Mjevilam raksturīgajiem negaidītajiem, taču pilnīgi loģiskajiem sižeta pavērsieniem, kad autors pārsteidz lasītāju un pastiprina (vai atmodina) viņas interesi. Redz, kā ir patiesībā!

Šķiet, ka šoreiz grāmata mums varētu izrādīties būtiskāka nekā angļiem. Uz Ariekas ir divkopienu sabiedrība, ko šķir gandrīz nepārvarama valodas un kultūras barjera. Pat sazinoties abu grupu pārstāvji cits citu īsti nesaprot, un pastāv viedoklis, ka tas nemaz nav iespējams, jo viņi ir pārāk atšķirīgi. Tad pienāk brīdis, kad vairs nevar dzīvot pa vecam, un ir nevis vienkārši no kaut kā jāatsakās, bet kardināli jāmaina dzīve. Ja izdosies, droši vien būs labāk, bet tajā brīdī tā ir traģēdija. Zaudējumi ir šausmīgi. Es saprotu tos, kas grib palikt pie tā, kas viņiem ir, lai ko tas arī maksātu, kas grib nemainīgu identitāti un valodu.
Un es saprotu galveno varoni, kas izstudē vecas grāmatas — Leikofu, Liezenbergu, Rikēru — un vairs negrib būt salīdzinājums (kas viņa ir), viņa grib kļūt par metaforu. Svešā valodā.
Valoda var būt gan līdzvērtīgas saziņas, gan manipulēšanas rīks, un reizēm nav tik viegli novilkt robežu. Turklāt neaizmirsīsim, ka iesaistītas ir ne tikai abas Ariekas kopienas, savi plāni attiecībā uz koloniju ir arī Brēmenei.
“Embassytown” ir lēni lasāma un diezgan rimti uzrakstīta, padrūma un ļoti spēcīga grāmata. Ar vienu reizi ir par maz.

P.S. Pavisam aizmirsu piebilst: man patika tas, ka stāstītāja neaprakstīja, kā viņa izskatās vai kas viņai mugurā (elpošanas maska neskaitās). Ļoti dabisks vēstījums.

Posted on 10.05.2011, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 6 komentāri.

  1. Te nu man aiz skaudības nāktos mirt nost. Es šo grāmatu iepriekšpasūtīju jau divus mēnešus pirms tās iznākšanas. Un tradicionāli tā noteikti vēl ceļo pa Jūrmalas pasta nodaļām, jo pavēste, ka jāierodas pēc sūtījuma man vēl nav atnākusi.

    Bet nu viens ir skaidrs, šo grāmatu es noteikti izlasīšu.

    Like

    • Tev noteikti būs cietie vāki. Man ir eksporta izdevums, trade paperback, kas iznāca jau 28. aprīlī, bet kamēr es saņēmu un izlasīju…
      Es slikti uzrakstīju, bet grāmata ir laba un nav garlaicīga, kā varbūt izklausās.

      Like

      • Tiešām cietie vāki, nemaz nebiju ievērojis. Nu pēc garlaicīgas man viņa nemaz neizklausās, lai gan es jau tagad esmu Mjevila fans un līdz šim tikai vienu viņa grāmatu esmu atzinis par ne visai lasāmu.

        Like

        • Nu re, Tava grāmata iznāca vēlāk.
          Es gan tagad ieskatījos kārtīgāk ASV izd. vākā, tur attēlotā pilsēta īsti neatgādina Mjevila aprakstīto. Pārāk daudz debesskrāpju.

          Like

  1. Atpakaļ ziņojums: … zivis kraulā nepeld … » Embassytown by China Mieville

  2. Atpakaļ ziņojums: 50 lasāmgrāmatas | Lasītājas piezīmes

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: