Šonedēļ internetā. 9

Vakar pasniedza Latvijas Literatūras gada balvu. To saņēma Liāna Langa par dzejoļu krājumu “Vilkogas”, Māra Poļakova par Susannas Klārkas romāna “Džonatans Streindžs un misters Norels” tulkojumu un Osvalds Zebris par debijas stāstu krājumu “Brīvība tīklos”. Knuts Skujenieks dabūja Mūža balvu, bet Laura Dreiže — LFFB specbalvu par fantāzijas romānu “Pūķa dziesma”. Neredzēti daudz fantāzijas balvas saņēmēju vidū, tas priecē sirdi.
Pēc nedēļas Latvijas Fantastikas un fantāzijas biedrība aicina visus uz saietu divu dienu garumā. Būs lekcijas, lomu spēles, literārā konkursa uzvarētāju apbalvošana un kas tik vēl. Programma šeit.
Pirms nedēļas angļu laikraksta The Guardian grāmatu recenziju rubrika bija veltīta fantastikai. Tur bija tik daudz labumu, ka es visus nemaz neesmu paguvusi aplūkot, kur nu vēl izlasīt. Lūk, Mārgareta Atvuda, Viljams Gibsons un citi rakstnieki izstāsta, kura zinātniskās fantastikas grāmata viņiem patīk visvairāk. Lūk, varat pārbaudīt savas zināšanas par fantastikas pasauli. Es jutos pārsteigta par savu rezultātu (5 punkti no 10 iespējamiem), ak, ja vēl uz tiem diviem jautājumiem būtu atbildējusi ar pirmo variantu, kas likās pareizs (un bija arī), nevis pārdomājusi… Pavecās intervijās Duglass Adams, Aizeks Azimovs, Arturs Klārks, Dž. G. Balards un Kurts Vonnegūts apsprieda, kāpēc viņi raksta fantastiku, nākotni un to, kā pasauli mainīs “tas, ko sauc par internetu”. Un vēl tur bija labākie citplanētieši, alternatīvās realitātes, Džīns Vulfs un Čaina Mjevils.
Booklife šonedēļ publicēti vairāki rakstnieka Nika Mamatasa raksti, kas pamatā domāti (jaunajiem) literātiem, bet ir interesanti arī vienkāršiem lasītājiem, un kuros viņš iestājas pret profesionālismu, amatnieciskumu un stāstu:

Readers do want strange and new narratives—trapezoids and single rays stretching off into the horizon, and denouements that never finish their unwinding, a three dimensional snowflake with dozens of dendrites that are only beautiful from a distance—it’s just that “good story” is all they’re ever offered.

Tulkotāja Dace Meiere Delfos publicētā intervijā, kas ir labākā no visām gada balvas sakarā publicētajām, ko esmu izlasījusi, gan atzīst amatniecību:

Uzskatu, ka labs tulkotājs ir labs amatnieks. Un kļūšana par labu amatnieku, manuprāt, ir teju vai augstākais, pēc kā cilvēks var tiekties. Raugi, amatnieks, ja viņš patiešām ir īsts, labs meistars, strādā ar atbildību un strādā ar smeķi.

Salīdziniet ar Mamatasa viedokli (es zinu, ka viņi runā par nedaudz atšķirīgām nodarbēm):

Fight against the tyranny of craft. Aim to be an artist. Take each blank page as a formal challenge, not just a narrative or commercial challenge. Will many writers fail at being artists? Yes, most people fail at most things on most attempts. But a failed artist can end up being a fairly competent craftsperson, just from the attempt, and and the extended conceptions of the work. If one aims to be a craftsperson and fails at that, as most people do, then what sort of writer does one turn out to be?

Nemaz nav nekas jāraksta, jāpārraksta vai jāsacer, lai par to būtu vērts padomāt.
Un beigās maza dziesmiņa par grūtībām, ko sagādā svētie un parkā sastapta Žanna d’Arka. Mūzika: 8in8 (dzied Nīls Geimens). Klips man atgādina gan Monty Phyton, gan mazdruciņ pat Ežēna Grīna “Dzīvo pasauli“.

Posted on 21.05.2011, in Kas cits and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: