Šonedēļ internetā. 11

Ja man būtu jāsēž cietumā – kādu iemeslu taču vienmēr var atrast –, es to gribētu darīt Norvēģijā. Vismaz laiks nebūtu izmests vējā. Tur cietumos atrodoties kādi četrdesmit lietuvieši, kas pirms pāris gadiem esot neatlaidīgi prasījuši grāmatas dzimtajā valodā. Norvēģijas lietuviešu biedrība ieslodzīto vēlmi darīja zināmu Oslo bibliotēkai, kas noslēdza vienošanos ar Norvēģijā mītošo mākslas zinātnieci Laimu Petrusevičūti (vai tiešām neviena leišu bibliotekāre tur nedzīvo?). Laima nu iepērk jaunākās Lietuvā izdotās grāmatas. Sākumā viņa esot gribējusi atlasīt tikai t. s. zelta fondu, bet norvēģi izskaidrojuši, ka galvenais – lai cilvēki grāmatas gribētu lasīt, tāpēc vajag arī detektīvus, pavārgrāmatas, fantastiku un dārzkopības pamācības. Lasītāju bijis tik daudz, ka šogad Oslo bibliotēka lietuviešu grāmatām atvēlētos līdzekļus divkāršojusi, un nu tai pieder vairāk nekā 1000 jaunu grāmatu lietuviski, ko citās pilsētās dzīvojošie var saņemt, izmantojot bezmaksas starpbibliotēku abonenta pakalpojumus. Visaktīvāk joprojām lasot ieslodzītie, viņiem visvairāk patīkot melnais humors, detektīvi, grāmatas par psiholoģiju un meditāciju. Gados vecāki ieslodzītie lasot krievu klasiķus oriģinālā, īpaši Dostojevski.
Latviešu grāmatu Oslo bibliotēkā ir pamaz. Varbūt mūsu izdevējiem jāpamudina latviešu cietumnieki (gan jau tur ir arī tādi), lai arī viņi sāk lasīt? Jauns eksporta tirgus, lai cik maziņš, tak noderētu!
Starp citu, Lietuvas bibliotēkās grāmatu iegādei sanāk 1,13 liti uz iedzīvotāju, kas ir 23 reižu mazāk nekā Somijā. (Tā raksta “Lietuvos rytas”.)

Nākamvasar Londonā būs ne tikai Olimpiskās spēles, bet arī Dzejas Parnass: nedēļu ilga dažādu valstu dzejnieku kopā sanākšana, lasījumi un performances. Līdz 22. jūlijam jebkurš var ieteikt trīs Latvijas dzejniekus, kas visvairāk pelnījuši tur piedalīties. Pieteikuma anketa atrodama šeit.

Līdz 6. jūlijam katram iespējams nobalsot par labāko 2010. gadā internetā publicēto stāstu angļu valodā jeb storySouth “Million Writers Award”. Žūrija no 158 nominētajiem stāstiem ir izvēlējusies desmit, pārējais ir lasītāju rokās. Ja negribas lasīt visus desmit stāstus un balsot, var vismaz iepazīt kādu jaunu literatūras žurnālu.

Vai grāmata ir mirusi? Atbilde ir šeit.

Un vēl pāris mēnešu vecs raksts par valodu un dizainu, intervija ar “Rīgas Laika” redaktori Gunu Kalniņu:

DB: Un kā ir ar šo vārdu atmešanu? Piemēram, vārda “ka” izzušana – tik daudz cilvēku tā vietā lieto “kad”, kas nozīmē pavisam kaut ko citu.
GK: Šis jautājums attiecas uz pašcieņu. Ja jums tas ir svarīgi, noteikti lietojiet pareizi un pieskatiet savu valodas lietojumu. Par “ka” un “kad” kāds no fonētikas speciālistiem skaidroja, ka saiklim “ka” beigās ir mēmais uzsvars, tāpēc, pat nelietojot tā vietā nepareizo “kad”, arī “ka” beigās var dzirdēt vēl skaņu. Iespējams, šī jaukšana nav nezināšana, bet artikulācijas jautājums.

DB: Jā, bet ar to “tipo”/”type” vispār ir sarežģīti. Latviski “type” ir burts, bet tāpēc mums trūkst apzīmējuma vārdam “typeface”. Pilnīgs strupceļš!
GK: Tas nav strupceļš, tā ir brīva vieta jūsu radošajām idejām!

Posted on 26.06.2011, in Kas cits and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: