Dvīnes, kapsēta un spoks

Audrey Niffenegger “Her Fearful Symmetry“. Cover photo: Chris Fraser Smith. London: Vintage Books, 2010 (2009).

Odrija Nifenegere (par viņu plašāk lasāms LFFB vietnē) kļuva slavena ar savu pirmo romānu – bet ne pirmo grāmatu – “Laika ceļotāja sieva”, kas mani īpaši neaizkustināja. Iespējams, ja to pārlasītu tagad, es labāk spētu novērtēt varoņu attiecību tumšo pusi, kas ir labi nomaskēta aiz kaislīgas mīlas tēla, bet fakts paliek fakts: viņa bija bērns, viņš – pieaudzis vīrietis, kas sev uzaudzināja sievu.
Otrajā romānā apmātība vairs netiek slēpta, tomēr sākums ir gaužām romantisks. (Grāmatas pirmā nodaļa lasāma šeit, ilustrētā izdevuma garāks sākuma fragments – šeit.) Nē, nē, romantika ir nevis vakars sveču gaismā un sārtām rozēm pilnā istabā (tāds būs vēlāk), bet gan alkas pēc tā, ko nevar dabūt, ilgas pēc zudušā. No leikēmijas nomirst Elspeta, un viņas apakšējā stāva kaimiņam Robertam nu priekšā stāv dzīve bez mīļotās. “Viņš nevēra acis vaļā, ieelpoja viņas gaistošo smaržu un gaidīja.”
Savukārt no augšstāva kaimiņa Mārtina aiziet sieva, kas vairs nevar izturēt vīra slimību. Mārtins nespēj iziet no dzīvokļa, viņš nepārtraukti mazgājas gandrīz verdošā dušā, lietas, kas viņam saistās ar nepatīkamām emocijām, iesaiņo kastēs, ar kurām jau piekrauts pilns dzīvoklis. Tā logi aizlīmēti ar avīzēm.

Dienām ritot uz priekšu, Mārtins sāka šaubīties, vai vispār reiz ir bijusi sieviete, vārdā Marijke, kas dzīvoja kopā ar viņu un skūpstīja viņu, un lasīja viņam priekšā holandiešu dzejoļus par pavasara sākumu. [..] Bez Marijkes viņš bija tikai e-pasta adrese.
Mārtins ik nakti gulēja abu gultā, iztēlojoties Marijki viņas guļvietā. Gadu gaitā viņa bija mazliet apvēlusies, un viņam patika šis apaļīgums, viņš mīlēja Marijkes siltumu, smagumu un izcilnās kontūras zem segām. Reizēm viņa klusītēm krākuļoja, un Mārtins tumsā klausījās, līdz gandrīz sadzirdēja vieglos krācienus, kas atskanēja Amsterdamas guļamistabā. Viņš atkal un atkal no jauna atkārtoja viņas vārdu, līdz tas pārvērtās bezjēdzīgās skaņās – ma-RIJ-ke, ma-RIJ-ke – un kļuva par šķirkli vientulības vārdnīcā. Viņš domāja par to, kā viņa viena guļ gultā. Viņš nekad neatļāvās prātot, vai Marijke varētu būt sev atradusi kādu citu. Pat iedomāties par to bija nepanesami smagi. Tikai tad, kad bija viņu pilnībā iztēlojies – spilvena iespiedumu sejā, gurna uzkalniņu zem segas –, tikai tad Mārtins ļāva sev aizmigt. Pamodies viņš bieži atklāja, ka ir raudājis.
Ar katru nakti viņam aizvien grūtāk bija atsaukt atmiņā precīzu Marijkes tēlu. Viņš krita panikā un dzīvoklī pa malu malām izlika dučiem Marijkes fotogrāfiju. Tomēr no tā kļuva tikai sliktāk.

Elspetes gars tikmēr ir atmodies iesprostots savā dzīvoklī. Viņa cieš, jo nespēj ne pavēstīt Robertam par savu klātbūtni, ne palasīt grāmatas, kuru tur ir pārpārēm, visas vecas un vērtīgas. Atliek mācīties spokoties (īss fragments lasāms šeit) un gaidīt dvīņumāsas meitas, divdesmit vienu gadu vecas amerikānietes, kas mantojušas svešās tantes nežēlīgi dārgo dzīvokli blakus krāšņajai Haigeitas kapsētai. Roberts, starp citu, tur vada ekskursantu grupas un raksta disertāciju par tajā apbedītajiem cilvēkiem.
Lūk, šis sākums man patiešām patika, un es jau zināju, kam pēcāk teikšu, lai noteikti izlasa grāmatu. Nifenegerei labi padodas parādīt sēras un smeldzīgu atsacīšanos, Elspetes gurdumu un Roberta padošanos. Bet tad nāk baismi simetriskās, baltmatainās dvīnes. Viņas ir viena otras spoguļattēls, Valentīnai pat sirds ir labajā pusē. Londonā dvīnes iet uz cirku un vaska figūru muzeju, staigā pa veikaliem, bet nedara pilnīgi neko interesantu, tāpēc pilsētu lasītājs gandrīz nemaz neredz, tikai dzīvokli un kapsētu. Par naudu meitenēm nav jāraizējas, starp citu, nevienam citam arī ne, laikam jau tirgošanās ar retām grāmatām vai krustvārdu mīklu sastādīšana ir ļoti ienesīgas nodarbes. Visu laiku viņas var veltīt savstarpējām attiecībām, kas Valentīnu, kurai Džūlija visā uzspiež savu gribu, vairs neapmierina. Un tad Valentīna izdomā pilnīgi neticamu plānu.
Nifenegere kādā intervijā apgalvo, ka visos grāmatas tēlos esot mazliet viņas pašas un viņa saprotot to izvēli un rīcības motīvus. Es nesapratu. Valentīnas plāns bija ārkārtīgi stulbs, tik dumjš, ka tas sabojāja grāmatu un padarīja vai visus varoņus par netīkamiem.
AK, ja vien šis stāsts par skumjām un slimīgām attiecībām nebūtu ar tik neloģisku atrisinājumu…

Posted on 29.06.2011, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

  1. Jā, grāmatās tas ir forši, viņiem nekad nav par naudu jāreizējas. Izņemot tās, kur raksta par klaidoņiem. Bet tā arī nesapratu, ir vērts lasīt vai nav? Un kā tur ir ar šausmām?

    Like

    • Es arī vairs nesaprotu.😉 Pirmo pusi noteikti ir vērts lasīt, raksta arī viņa glīti. Bet beigas, kur mazliet parādījās arī kripatiņa šausmu (pie tām grāmata ir pieskaitīta “Amazonē”, citādi es nebūtu likusi attiecīgo birku), jo spoks tak nevar tikai ilgoties pēc lasīšanas, autore ir krietni pacentusies sabojāt. Teiksim tā: nenožēloju, ka izlasīju, taču grāmatu es nepirktu.

      Like

  2. Ak, atkal šī Haigetas kapsēta, varbūt ekskursijā aizbraukt. Diezgan dīvains apzīmējums kapsētai – the coolest🙂 Man īstenībā arī Laika ceļotāja sieva ne pārāk gāja pie sirds. Bet neesmu pārliecināta, ka varonim bija iespēja izlemt, ka viņš sev audzina sievu. Ideja bija interesanta, bet romāns tāds kā pamuļļāts.

    Like

    • Kapsētas uzturēšana izmaksājot 1000 mārciņu dienā, lai gan visi aprūpētāji esot brīvprātīgie.
      Varonis varbūt arī to neizlēma, bet galīgi nav jauki bērnam pateikt, ka viņa apprecēsies ar lūk, šo te neparasto, tātad interesanto cilvēku. Viņa taču bija vēl vieglāk ietekmējama nekā Tatjana, kad satika Oņeginu.

      Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: