Slepenās dzīves

Jeff VanderMeerSecret Lives“. Il. Jeremy Zerfoss. Tallahassee: Cheeky Frawg Books, 2011 (2008).

“Slavenajam, taču traģiski nenovērtētajam rakstniekam Džefam Vadermieram” ir tik daudz dažādu mazu (un padārgu) grāmatiņu, ka uzcītīgākajiem krājējiem, tiem dažiem, kas viņu patiesi novērtē, drīz būs vajadzīga atsevišķa istabiņa, kurā glabāt īpašos kolekcionāru izdevumus, audzēt sēnes un surikātus, un kalmārus. Varbūt arī kādu raju. Lāčus gan ne. Mani slepenie talanti arī nav pienācīgi novērtēti, tāpēc nemaz neesmu sākusi neko krāt un pirms dažiem gadiem izdotās glītās grāmatas man nav. Vien atceros, kā man griezās galva, kad pirku viņa stāstu krājumu “Secret Life”, kas ir pavisam cita grāmata. “Šķiet, ka man liktenī ir ierakstīta neskaidra bibliogrāfija.”
Būtu es pirkusi “Secret Life” agrāk, cietajos vākos un tieši no izdevējiem, man būtu iespēja uzzināt savu likteni. Džefs V. vairākiem pircējiem aprakstīja viņu slepeno dzīvi. Daži pat saņēma ar roku rakstītus ziņojumus… un to autors nekautrējās savu pētījumu rezultātus publiskot (kaķi tak jābaro). Sanāca grāmatiņa.

Kaķus baro kā barodams, tāpat rīt atkal gribēs ēst. “Secret Lives” tagad var nopirkt kā e-grāmatu. Pie tam salīdzinoši pa lēto. Tiesa, ilustrāciju nav, ir tikai teksts, kas mūs iepazīstina ar it kā parastu juristu, studentu, pārdevēju un uzņēmēju noslēpumiem. Citi domā, ka Kevins Pointers ir parasts sisadmins, kas aizraujas ar fotografēšanu. Tā nav.

Viņa mājās ir dēmoni, kas atver sakē pudeles un liek viņam dzert. “Dzer sakē, cilvēkzvēr!” tie uzkliedz, kladzinot un vēzējot savus zobentiņus. “Izdzer VISU!” Tad nu viņš arī dzer, un dēmoni pēc tam parasti kļūst daudz saprātīgāki un pārskata savu prasību: “Lasi mums priekšā Saki! TŪLĪT! Izlasi visu!”

Daži spiego. Citi saredz spoku takas vai dzird orhideju balsis, būvē kuģi, ar kuru aizceļot uz nākotni, kaļ plānus, kā nokļūt pagātnē un satikt Filipu Diku, meklē vecu mehānisku pīli vai nevienam nezināmu valsti, neatceras, ka ir piedzimuši kentaura un vienradža ģimenē, vai iemācās dzīvot citu dzīves. Endrū komandējumu laikā naktis pavada lietderīgi un cēli.

“Vai tad jūs nezināt, kā spēlēties ar savu kaķi?” viņš prasa pārsteigtajai ģimenei, kas sapulcējusies pie priekšpilsētas mājas parādes durvīm, un pasniedz viņiem svītraino resnīti. “Kitija kaitina jūsu kaķi vismaz reizi dienā.” Viņš nikni paskatās uz ļaudīm. “Ja izdzirdēšu, ka tas atkārtojas, es atgriezīšos.” … Reizēm Endijs uzvelk apjomīgo supervaroņa tērpu ar kaķa ausīm, bet reizēm ne. Viss atkarīgs no tā, kāds ārā laiks.

Lielākā daļa noslēpumu aprakstīti vienā vai divās rindkopās, pārāk īsi, lai tos varētu izdzīvot kā savējos, var tikai iemest acis un novērsties. No citiem sanācis īsts stāsts.
“Dažas slepenās dzīves paliek neizdibināmas, lai cik rūpīgi tās novērotu.” Bet atcerieties, ka jūs vēro, pēta un pieraksta, kamēr pašiem šķiet, ka, nevienam nezinot, jūs…

Advertisements

Posted on 01.07.2011, in Angliski and tagged , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: