Pūķu audzēšana

Džons Topsels, red. Džozefs Nigs. “Pūķu audzēšanas un kopšanas rokasgrāmata“. Il. Dan Malone. Tulk. Bārbala Simsone. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. (Edward Topsell, ed. by Joseph Nigg. “How to Raise and Keep a Dragon: An Owner’s Manual”, 2006.)

Es, protams, negaidīju, ka ilustrēta bērnu grāmatiņa liks iedomāties par Marksu, komodifikāciju/pārprečošanu un kooptēšanu. Tak dzīve ir pārsteigumu pilna, jo īpaši, ja tajā iejaucas pūķi.

Kaut arī latviski mākslinieka vārds nav norādīts, tāpat kā izdošanas gads, Melouns un grāmatas dizainere Kārina Skonberga (Karin Skånberg) ir ļoti pacentušies. Grāmata ir iespiesta uz marmorēta papīra robotām maliņām, vāki polsterēti, un dažādu sugu pūķi ir izzīmēti tik smalki, lai potenciālais pūķa īpašnieks spētu saprast, vai ļoti ienesīgā pūķu audzēšanas biznesa pārstāvis viņam piesola prasīto olu vai varbūt grib iesmērēt kādu citu dzīvnieku. Vidējā cena gan nav norādīta, tāpēc no rokasgrāmatas neuzzināt, vai pārdevējs negrasās iedzīvoties uz jūsu rēķina. Tomēr autors nemitīgi norāda, ka pūķu turēšana izmaksā ļoti dārgi. Viņam pašam pa kabatai ir bijusi gan vairāku pūķu iegāde, gan alas izbūve un kaimiņu rožu krūmiem nodarīto postījumu atlīdzināšana, gan neganti dārgā pūķu barība (es kaķim tādu nedotu, phe, karameļu krāsviela, ziloņu gaļas koncentrāts un visādas figņas, ko vairs neatceros). Man nešķiet jauki bērneļiem norādīt, ka viņi ir pārāk trūcīgi un šādu mājdzīvnieku nevar atļauties. Par laimi, jaunais cilvēks, kam pieder šī grāmata, testā bija pārliecināti atķeksējis, ka viņam esot gana daudz gan naudas, gan telpas, lai iegādātos un turētu pūķi.

Citu zemju bērni autoram raksta vēstules, jo esot pierunājuši vecākus pūķīti nopirkt, bet nevar atrast pārdevēju, interesējas, vai tikko izšķīlies pūķulēns noturēs cilvēku par savu māti, un jautā:

Es vēlos zināt, vai jums patiešām ir pūķi, jo es gribētu vienu iegādāties, taču nevaru to izdarīt, ja pūķi ir izdomāti.

Patiesībā grāmata sākumā bija domāta pieaugušajiem, nevis bērniem, kam teksts varētu būt par sarežģītu. Es to izlasīju kā bērnu grāmatu, un tādā gadījumā labākā ir otrā daļa, kurā aprakstītas pūķu sugas un kas iepazīstina lasītāju ar mitoloģijas drusciņām. Jaunais cilvēks, jādomā, izlasījis par bazilisku, pusē grāmatas bija aizkrāsojis pūķu acis. Ugunīgo salamandru un daudzgalvaino pūķi (kas taču ir mūsējais, lai gan grāmatā kā tā izplatības areāls ir norādīta tikai Āfrika, Itālija un Grieķija) viņš arī negrib turēt mājās.

Pārējās grāmatas daļas par pūķa turēšanu, dresēšanu (oriģinālā “training”) un izrādīšanu pūķu skatēs, uztvertas tieši, mani kaitināja. Pūķi cilvēki iegādājas tāpēc, lai gūtu lielākus ienākumus vai apsargātu savus īpašumus, vai izrādītos ar neparastu mājdzīvnieku.

Pastaigājoties pa parku vai ielu ar bazilisku pavadiņā, jūs noteikti izpelnīsieties daudz vairāk uzmanības nekā jebkura suņa saimnieks – tādējādi nelielais, krāsainais briesmonītis sniegs savam saimniekam daudz prieka.

Tomēr šai citātā vismaz ir “saimnieks”, nevis “īpašnieks”.

Grāmatas pūķiem ir atņemta viņu pūķīgā būtība, viņi ir padarīti kuslāki, un cilvēks, kas apgriež viņiem nagus, uzliek seglus un paber barības granulas, iedomājas, ka līdz ar to padara šos dzīvniekus laimīgākus, piešķir dzīves jēgu:

Dresūra noritēs vieglāk jums abiem, ja tu uzskatīsi to nevis par pakļaušanu, bet veidu, kā pūķim dot jaunas iespējas dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi.

Var jau, protams, pagriezt upes un izsmelt jūru, un pakļaut pūķi, bet vai kāds no tā ir kļuvis laimīgs?

Mans draugs psihiatrs man reiz paskaidroja, kāpēc pat mūsdienās daudzgalvainie pūķi visbiežāk ir nešpetna rakstura: sirds dziļumos viņi jūtot nerimstošas dusmas par to, ka cēlušies no visu nīstiem briesmoņiem.

Ja pūķa vairs nav, tas ir jāizdomā. Varbūt ar psihoterapeita palīdzību.

Bērniem domātā grāmatā vajadzētu rūpīgāk pārbaudīt tekstu, lai nebūtu tā, ka salamandras “nereti (..) iekrīt akā un saindē ūdeni tajās”. Reptiļus var mierīgi saukt par rāpuļiem, un bioloģijā ir īpatņi, nevis eksemplāri. Diemžēl nav iztulkots literatūras saraksts grāmatas beigās. Grūti saprast, kāpēc latviešu bērniem Borhess būtu jālasa angliski, un tādi neeksistējošu grāmatu nosaukumi kā “Tavs iekšējais pūķis” (šo es noteikti izlasītu) tikai latviski lasošajam interesentam paies secen. Tekstā ir pieminēts arī kāds vairākus gadsimtus vecs darbs ar apmēram šādu nosaukumu: “Puhkju Zinihbas” (kur gan palikusi lapiņa ar pierakstiem?). Man šī rakstība vairāk atgādina 90. gadu e-pasta vēstuli, nevis senu grāmatu, taču, kā man aizrādīja, tāds e-pasts arī ir ļoti vecs. Tā jau laikam ir.

Džozefs Nigs uz vēstulēm atbildot šādi:

Es jums iesaku pašiem iztēlē radīt draugu Pūķi. Izvēlieties sugu, lielumu un krāsu. Dodiet tam vārdu un audzējiet tā, kā aprakstīts grāmatā.

Posted on 02.08.2011, in Latviski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 6 komentāri.

  1. Tagad gribu šo grāmatu…

    Un arī pūķi.😀

    Like

  2. Tiešām bezmaz par iedvesmas avotu izmantota kāda mīļdzīvnieku (suņu, kaķu, kāmīšu utt.) “lietošanas” rokasgrāmata par šķirņu specifiskajām īpašībām un rakstura īpatnībām.
    Par līdzīgu tēmu – pirms daudziem gadiem uzgāju datorspēli, kurā no nopērkamām olām varēja audzēt dinozaurus un veidot atrakciju parku, kur viņus varēja savstarpēji krustot, “kombinēt” un selekcionēt.

    P.S. Tavuprāt “saimnieks” būtiski atšķiras no “īpašnieks”? “Baltās grāmatas” kontekstā saimnieks vēl izklausās pēc pārvaldnieka un darba devēja, bet liekas, ka šobrīd tie jau ir praktiski sinonīmi (kas abi te ir vienlīdz vietā).

    Like

    • Cik sapratu, tādai izdomātu būtņu rokasgrāmatu sērijai grāmata tikusi sacerēta, bet izdevēji vēlāk nolēmuši to pārdot bērniem. Kā pieaugušo grāmata tā man patiktu daudz labāk, jo tad kļūst saprotams, ka lasītājam vajadzētu spēt pamanīt aizdomīgās vietas, saskatīt “autora” vājības, kamēr bērni mierīgi var nolemt, ka tā, kā rakstīts, tā arī jābūt.

      “Saimnieks” man šķiet labāk. Nav tik spilgti izteikta piederība, “saime” tomēr, nevis “īpašums”. Saimnieks pūķi varbūt nevis dresētu, bet gan mācītu.

      Like

  1. Atpakaļ ziņojums: Pūķu audzēšanas un kopšanas rokasgrāmata « Dgpyfrom's Blog

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: