Pavedināt ar grāmatu

Stephanie Bond “Seduction by the Book“. Harlequin, 2009.

    Ir patīkamākas nodarbes nekā politika. Piemēram, lasīšana. Tā var dot arī taustāmu labumu. To nojauzdama, Gabriela, vientuļa bibliotekāre ap četrdesmit, sarīko lasītāju tematisko pulciņu. Tajā tiks apspriesta labākā erotiskā literatūra. Tas nekas, ka pieteicās tikai piecas vientuļas sievietes ap trīsdesmit. Kad visas kādu laiku bija lasījušas un apspriedušas grāmatas, Gabriela uzdeva pārējām praktisko darbu:

“Es jūs izaicinu paņemt grāmatu, kas jūs uzrunājusi visvairāk, kas jūs visvairāk pārvērtusi. Tad katra izvēlieties savu mēnesi un, izmantojot grāmatas tēmu un mācību… pavediniet savu sapņu vīrieti. Tā sacīt, no vārdiem pie darbiem.”

    Četras sievietes neatsakās no šī uzdevuma, un pirmā pie darba ķeras arhitekte Kasija. Viņa reiz satikās ar Marku, bet viņš bija tik iekārojams, ka sieviete, lai neizskatītos viegli dabūjama vai izmisusi, bija gan devusies vairāku dienu pārgājienos divatā un pāris reižu pabučojusies, taču tālāk ni un ni. Ak vai, kas gan būtu domājis, ka Marks izdomās randiņošanu pārtraukt? Labi, ka viņš strādā būvfirmā un ir satiekams darba darīšanās.
Bruņojusies ar Lorensa „Lēdijas Čaterlejas mīļāko“, Kasija piesola slepenu informāciju, ja Marks tai vēlāk iebrauks pakaļ, un sagaida džeku uz kāpnītēm, mazgājot logus. Ja esat redzējuši, kā Īdija mājsaimnieču seriālā mazgā mašīnu, varat iztēloties, cik īsi šorti un neveikli nolaistīts t-krekls Kasijai bija mugurā. Marks šo seriālu neskatījās, un krekliņš, zem kura nekā nav, viņam sagādāja tikpat neviltotu pārsteigumu kā bijušās draudzenes piedāvātie rokudzelži („Vai tad tas nebiji tu, kas tos aizmirsa?“) un kunksti tālruņa klausulē pēc it kā pabeigtas sarunas. „Viņš nekad nebija iedomājies, ka Kasija Gudvina bija sieviete, kas… sagādā sev baudu.“
    Ja es būtu Marks, Kasija mani vairs savu mūžu neredzētu. Grāmatā viņi vēl satiekas, piedzīvo kaislīgu seksu, tad ražošanas drāmu un beigās saprot, ka mīlestība un kniebšanās ir svarīgākas par darbu un jauna līguma atņemšanu konkurentiem.
    Kasija veiksmīgi atskaitās grāmatu draudzeņu sanāksmē, un viņas piemērs iedvesmo pelēko biroja peli Peidžu:

– Mans sapņu vīrietis ir mans priekšnieks, Ričards Ārmstrongs. Es viņu pavedināšu, izmantojot mācību, ko guvu no Leopolda fon Zahera-Mazoha „Venēras kažokādās“.

    Jo kāpēc gan lai sekretāre pēkšņi neierastos darbā, atsegusi kājas visā garumā un ieāvusi tās kurpēs ar nāvīgi augstiem papēžiem? Kāpēc lai viņai ne mazākās grūtības nesagādātu tajās ne tikai nostāvēt, bet arī staigāt apkārt? Un kāpēc lai šefs neizbaudītu to, ka sekretāre viņu noliek pie ratiem un vēl izdancina kā izsūtāmo, ja jau piepeši izrādījies, ka viņa ir gan smuka, gan gudra?
    Nākamā ir Vendija, ballīšu meitene, kas aizdeva Peidžai savas drēbes. Viņu iedvesmo Džona Klelanda „Fanija Hila“ un bērnības draugs un kaimiņš, kas allaž ir uzklausījis Vendijas mīlas stāstus, bet nu taisās pamest pilsētu un, kas zina, apprecēties. Vendija, protams, nevar pateikt puisim, ka viņš viņai patīk, nē, viņa izdomā vīrieti, kura dēļ gribot mainīt stilu uz nopietnāku, un lūdz kaimiņam (kura vārdu esmu aizmirsusi) palīdzību. „Atnāc, draugs, paskaties, kā es piemērīšu apakšveļu, kas sastāvēs ne tikai no divām lencītēm un mazliet mežģīnēm.“ Un kaimiņš piekrīt. Un Vendija ir tik skaista un jautra, un vienmēr viņam ir patikusi, tikai viņai allaž ir bijis kāds cits puisis…
    Tikai Žaklīnai nav sapņu vīrieša. „Es dzīvoju centrā. Visi neprecētie vīrieši manā mājā ir geji.“ Tā, starp citu, ir nopietna problēma. Foršie čaļi izrādās nedabūjami nevis pa vienam, bet pa diviem uzreiz. Bet Žaklīnai ir grāmata (“The Slave“, Laura Antoniou) un auditores darbs, kurā viņa satiek intriģējošu restorāna īpašnieku. Kā lai atsakās no iespējas noslānīt cilvēku, kas rakņājas pa grāmatvedības dokumentiem un meklē nenomaksātus nodokļus? Turklāt šis vīrietis nav gejs un pirms kāda laiciņa viņu ir pametusi draudzene.
    Gaidīju, ka grāmatas nobeigumā izveidosies arī viens lesbiešu pāris, bet nekā. Gabriela, lasītāju panākumu iedvesmota, bija apņēmības pilna doties meklēt savu seksuālo sapņu piepildītāju, bet piektās kluba locekles plāni netika izpausti. Cik zinu, autore grasījās rakstīt turpinājumu.
    Tātad, ja tevī slēpjas skaistule, ar augstiem papēžiem un īsiem svārciņiem, un pareizo literatūru somiņā tu vari dabūt savu sapņu vīrieti (jo tāds tev noteikti ir vai gaida ap stūri), pat ja uzvedies galīgi stulbi.
    Bet erotikas varēja būt vairāk.
    Grāmatu var pašķirstīt šeit.

Posted on 19.02.2012, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 1 komentārs.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: