Sen nekas nav bijis par Kingu, vai ne?

Stephen King “Lisey’s Story”. Il.: keenan. London: Hodder, 2007 (2006). 669 lpp.

    Lai nebūtu tā, ka visi citi lasa Kingu, bet es tikai izmantoju pērnos krājumus, izlasīju es ar’ vienu grāmatu. Būtībā pirmo, kas gadījās pa rokai un nebija stāsts par suni, kas pārvēršas šausmonī (kaut arī tā bija krietni plānāka). Pa rokai gadījās grāmata par mirušu rakstnieku un viņa atraitni. Tie manis pēc var pārvērsties, par ko vien grib.
    Tātad Lisijas vīrs Skots Lendons ir nomiris pirms diviem gadiem, atstājot viņai mantojumā pārdesmit miljonus, kaitinošu paradumu teikt “smucking”, “babyluv” un tamlīdzīgus vārdiņus, mīļas atmiņas, satraucošas atmiņas, ļoti dziļi noglabātas atmiņas, savu balsi galvā un pilnu šķūni ar žurnāliem, manuskriptiem, grāmatu ārzemju izdevumiem, rakstāmlietu komplektiem un visu citu, ko lasītāju mīlēts un kritiķu cienīts rakstnieks dzīves laikā sakrāj. Tukšās pudeles ir labi noslēptas citur.
    Rakstnieka papīri kārdina fanus un literatūrzinātniekus, kas gribētu visu dabūt savos nagos un, kas zina, atrast nepublicētus tekstus. Tā kā Lisija joprojām nav izlēmusi, kam tos atdos, kāds profesors nolemj notikumu gaitu pasteidzināt ar brīvprātīga izpalīga palīdzību. Lieki teikt, ka dedzīgais kolekcionārs apdraud Lisijas, kaimiņu kaķu un vēl dažu labu dzīvību.
    Tā nu Lisija mēģina atbrīvoties no maniaka, beidzot iztīrīt vīra darba telpas, tikt galā ar savām četrām māsām, jo īpaši Amandu, kas vispirms ir jāiedabū psihiatriskajā slimnīcā, kur nav vietas, un pēc tam jāizdabū no turienes laukā, bet galvenais — Lisijai ir pienācis laiks samierināties ar vīra nāvi. Skots, kurš baisajiem stāstiem iedvesmu smēlies pats savā bērnībā un pārdabiskajās spējās nokļūt paralēlā pasaulē, kas ir diezgan līdzīga “Talismanā” aprakstītajai, Lisijai palīdz, vedot viņu sava veida apslēptās mantas meklējumos, kas izvēršas brīžiem ļoti sāpīgu atmiņu atdzīvināšanā ar īsti psihoterapeitisku efektu.
    Skots un Lisija mīl viens otru arī tad, kad nāve viņus jau ir šķīrusi. Ģimeniskās mīlestības tēmu, un tieši tās dēļ šo grāmatu būtu vērts lasīt, turpina Lisijas un māsu brīžiem kašķu pilnās, taču savstarpēji atbalstošās attiecības un Skota un viņa brāļa Pola bērnības stāsts.
    Arī iespaidīgākās šausmas norisa ģimenes lokā. Slepkavnieciskā psihopāta sižeta līnija nebija tik gara, cik es baidījos, un tās noslēgums, ņemot vērā citus grāmatas notikumus, man šķita negodīgs. Pārdabiskie paralēlās pasaules briesmoņi lielākoties tomēr izklausījās pēc pasakas, bet tas, ko bērnam var nodarīt kaut arī mīlošs, tomēr nepieskaitāms tēvs, jā, tas ir pilnīgi kas cits.
    Grāmatas nosaukums ir “Lisijas stāsts”, un beigās tas attaisnojas, taču ilgu laiku man pietrūka tieši Lisijas, kuras domās lasītāja pavada lielāko daļu teksta. Viņas atmiņas par laulību ir atmiņas par vīru, par Skota izbraucieniem, par viņa radošajām krīzēm, par viņa bailēm. Lisijas stāsts ir stāsts par Skotu, un ar to man bija par maz.
    Romāna pirmo nodaļu var lasīt šeit.

Posted on 26.04.2012, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 6 komentāri.

  1. Offtopiks: sasmējos ieraugot, ka arī tu esi uzrakstījusi par Kingu. Forši!

    Like

  2. Tāda Kinga grāmata man varētu patikt vairāk par viņa šausmenēm – kaut kas psiholoģisks un vēl vecas ģimenes traumas.
    P.S. msmarii, es Dikensu ieplānoju. Bet “neko gan nesolu”🙂

    Like

  3. Jā, Kings tiešām sen nav bijis🙂 Lizijas stāstu gan lasījis neesmu, lai gan iepirkta ir, stāv pie rezerves. Kaut kad jau izlasīšu.

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: