Šonedēļ internetā. 19. Īsi

    Kā no fotogrāfiju rāmīšiem un plastmasas rotaļlietām izgatavot grāmatu turētājus? Ļoti vienkārši: pārgrieziet rotaļlietu uz pusēm un pielīmējiet pie fotorāmīša. Attēli šeit.
    Kāpēc vecas grāmatas smaržo?

    Zviedrijā dzīvojošā knyguziurkeG atstāstīja Pasaules grāmatu dienā laikrakstā “Dagens Nyheter” publicētu ziņu, ka tikai 35 % bērnu vecumā līdz deviņiem gadiem vecāki lasa priekšā katru dienu. Vēl 30 % vecāki lasa vairākas reizes nedēļā. Agrāk bērniem priekšā esot lasīts pusstundu, bet tagad tikai 15 minūtes. Mammas lasot biežāk nekā tēti.
    Tas Zviedrijā. Kā komentāros stāsta cita lietuviete, viņu skolā esot bijis lasīšanas veicināšanas pasākums, kurā noskaidrojies, ka tikai 6 procentiem sākumskolēnu vecāki lasa priekšā kaut pāris reižu nedēļā. Toties uz jautājumu, kas skolā ir visinteresantākais, bērni esot atbildējuši: “Skolotāja reizēm lasa pasakas, grāmatas.”
    Lūk, ideju ģenerators tiem, kas grib sarakstīt antiutopiju pusaudžiem. No man piedāvātajiem variantiem visrosinošākais šķita “Stand” (nosaukums, kurā ir viens vārds bez artikula, šobrīd angliski sacerētajā pusaudžu literatūrā ir modē): kristietība ir aizliegta, un valdība kontrolē linuksu. Tur kaut kas varētu sanākt.
    Katrai lasītājai murgos var rādīties aklums, bet tas nav vienīgas drauds. Daži cilvēki zaudē spēju uztvert rakstītu tekstu. Izrādās, arī šādai nelaimei var nepakļauties.

    Ārā zied tulpes, narcises un bērzi, un iekšā nemaz negribas sēdēt. Var izmēģināt klausīties audiogrāmatas, podkāstus un tā joprojām. Lūk, kā audiogrāmatas palīdz trenēties maratonam, turklāt nevis šādam tādam, bet skrējienam pār aizsalušo Baikālu.

It is we amateur runners who are likeliest to turn to audiobooks as a training accompaniment, I suspect. Far from wanting to “listen to our breathing” to achieve an optimum split time, we’d rather drown it out with something more interesting that will distract our minds from the miles of unrun road ahead. As I found with The Fear Index, a cliffhanging chapter ending will force the most reluctant runner into his or her trainers again, not for the fun of training but simply to find out what happens next.

    Krievu lasītāju kopienā arī nesen tika apspriests jautājums, kuras grāmatas labāk klausīties skrienot. Es esmu mēģinājusi tikai klausīties mūziku, un man austiņas traucē. Strādājot arī mūziku neklausos, AKKA var būt apmierināta (vai varbūt gluži otrādi?). Izņēmums ir grīdas mazgāšana, kad es uzlieku vai nu mūziku, BBC, leišu radio vai kādu ierunātu tekstu, vislabāk skaļu un dusmīgu.
    Lielbritānijā tikmēr paralizēta sieviete mēģina pieveikt maratona distanci ar robota kājām.
    Dziesminieks Valdis Atāls (par spīti Laima slimībai) trešdien 2. maijā plkst. 19 koncertēs vakarā „Pieturies pie Debesīm” Latvijas 1. rokkafejnīcā (Mārstaļu ielā 2/4).
    Nākampirmdien, 7. maijā plkst. 18, Rīgas Latviešu biedrības namā ar priekšlasījumu “Ragana – redzētāja vai rēgs?” uzstāsies Dr. philol. Sandis Laime.
    Un beigās dziesma, ko iedvesmojusi Čainas Mjevila grāmata “Embassytown”.

Posted on 29.04.2012, in Kas cits and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: