Sargieties no marta īdām

David Hewson “The Villa of Mysteries”. London: Pan books, 2005 (2003). 464 lpp.

    Šī ir otrā grāmata par Romas policijas izmeklētāju Niku Kostu. Pavisam sērijā ir desmit grāmatu, bet autoram kopā iznākušas nu jau divdesmit divas. Čakls cilvēks, bet tādiem jau tiem detektīvu rakstniekiem pieklājas būt.
    Grāmatā ir atsauces uz iepriekšējā darbā aprakstītajiem notikumiem, taču tā ir atsevišķs romāns. Sēriju varot lasīt jebkurā secībā. Labi, ka tā. Man padomā ir sameklēt vēl kādu grāmatu, jo šī gluži labi patika, lai gan nebija nekas izcils.
    Romā, kā zināms, ir pilns ar tūristiem. Kāds amerikāņu pārītis uz savu roku dodas meklēt gabaliņu vēstures, pa kuru itāļi tikpat bradā kājām, bet viņi ar to varētu lepoties ciemiņu priekšā. Izraktais artefakts izrādās stipri jaunāks un nepatīkamāks, nekā cerēts, un to pašu savāc Romas poliči un patologanatome, kas arī pieviļas, nosakot atraduma izcelsmes laiku. Zinātniskas sensācijas nav, toties ir atjaunojama krimināllieta.
Deivids Hjūsons. Foto: Marks Bosvels (Mark Bothwell)    Te nu mēs dabūjam dzirdēt par seno romiešu pagāniskajām ieražām, jaunavām, dieviem un to aizstājējiem, rituālu nevainības zaudēšanu, līķu saglabāšanos un DNS izskalošanos purvos un visādas citādas noderīgas ziņas. Kamēr lasītāji izglītojas un policisti šņaukājas (gripas epidēmija), pazūd kādas citas tūristes padsmitgadīgā meita — nevis balta zirga, bet kārtīga moča mugurā. Tuvojas marta īdas, un, ja meiteni aizvilinājis nevis kāds parasts puisis, bet gan jauneklis ar mitoloģiskām nosliecēm, viņai var draudēt briesmas. Tak kas lai viņu meklē, ja pa to laiku policijas spēki ir vēl vairāk sarukuši, līķu ir kļuvis vairāk un mafija, kuras vadoņu vidū arī ir amerikāņu iebraucēji, atkal ir sākusi ne tikai jaukties poliču darbā, bet arī karot savā starpā? Pareizi, patologanatome, kurai ir apriebies graizīt līķus, bet te paveras iespēja atrast potenciālo klienti, kamēr tā vēl dzīva. Boss gan viņai ik pa laikam aizrāda, bet tas nekas.
   Grāmatā ir pārlieku samudžinātas vietas, īpaši atrisinājums, un ne pārāk ticami varoņu izgājieni, taču kopumā tā ir patīkami nepretencioza, samērā viegla un aizraujoša lasāmviela. Pāris vakaros grāmatu pabeidzu, jo gribēju zināt, kas būs tālāk, un arī valoda raiti ritēja uz priekšu. Vardarbības, arī seksuālas, it kā ir daudz, tomēr tā nav aprakstīta tik detalizēti, lai radītu pretīgumu vai bailes. Hjūsons gan izmanto stereotipiskos itāļu motīvus, taču Roma ir sanākusi diezgan dzīvīga un, iespējams, arī patiesīga, jo itāļi pēc grāmatām grasās uzņemt seriālu. Tur noteikti būs, gar ko pamielot acis.

Posted on 04.07.2012, in Angliski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: