Kā mežā pakakāt

Kathleen Meyer “How to Shit in the Woods: An Environmentally Sound Approach to a Lost Art“. Second Edition. Berkeley: Ten Speed Press, 1994 (1989). 106 lpp.

    Pietiek nogriezties no meža ceļa neoficiālas peldvietas tuvumā, lai kļūtu skaidrs, ka netrūkst cilvēku, kas patiešām nezina, kā tas darāms. Tik ļoti nezina, ka viņiem neienāk prātā pat it kā pašsaprotamā atbilde: “Tā, lai citi neiekāptu.” Tiesa, man ir spēcīgas aizdomas, ka šiem ļaudīm, kas droši vien tie paši, kuri pat pilnas pudeles, maisiņus un paciņas sev līdzi paņemt var, bet iztukšotus — vairs ne, ir tik milzīgas uztveres grūtības vai kāda cita kaite, ka viņiem nepalīdzētu arī mazā rokasgrāmata, tikai policija, naudassods un publisks pēriens pilsētas centrālajā laukumā. Vienkāršāk tomēr būtu, ja pašvaldības šādās pulcēšanās vietās ierīkotu tualetes.
    Grāmata ir domāta saprātīgākiem cilvēkiem, kas ik pa laikam kāpj kalnos, dodas garos pārgājienos un laivu braucienos pa vietām, kurās tualešu nav un nevar būt, bet mēslus aiz sevis atstāt negrib un nedrīkst. Autore izstāsta dažus gaužām neveiksmīgus gadījumus, kam jākalpo citiem par mācību. Te ir ne tikai klasiskie sadzeltie dibeni (un mūsu nātres ir tīrais nieks, salīdzinot ar Amerikas indīgajiem augiem) un ne tik klasiska kamene kāda vīrieša “ģimenes dārgumos”, ne tikai piečurāti zābaki un pieķēzīta kombinezona kapuce, bet arī gandrīz piečurāta perējoša putna ligzda un sūds, kas no kalna noripo zemē un nokrīt tieši blakus baskājainai sievietei, kura pie nometnes ugunskura vāra kafiju. Podiņmācība ir svarīga!

    Kakāšana mežā ir iegūta, nevis iedzimta prasme, ko var izkopt, tikai vingrinoties, un ko vairums cilvēku ir pazaudējuši līdz ar māku vārīt ziepes, kārst vilnu un nodīrāt bifeli.

    Autore brīžiem varbūt pārlieku aizraujas ar vieglas noskaņas radīšanu. Es būtu gribējusi mazliet vairāk dažādu tehnoloģiju apskatu un izvērstāku teorētisko pamatojumu. Viņa raksta, ka fekāliju biodegradācijas ātrums atkarīgs no augsnes sastāva, tekstūras, mitruma utt., bet sīkāk nepaskaidro. Protams, necietīsies taču līdz labākiem apstākļiem, jāiztiek ar to, kas ir.
    Svarīgi ir atcerēties, ka mēsli nedrīkst nonākt ūdenskrātuvēs, tāpēc jāatvieglojas virs plūdu ūdens līnijas. Jāizrok 15 līdz 20 cm dziļa bedrīte, jo šajā dziļumā augsnes mikroorganismi visātrāk tiks galā ar mēsliem, un pirms tās aizbēršanas jāatceras agrā bērnība un kaka jāsamaisa ar zemi, lai šo procesu paātrinātu. Var izmantot žagariņu, ko ierok turpat. Tualetes papīru, ja tādu izmanto, gan ne, tas jāņem sev līdzi tāpat kā visi tamponi, pamperi un tā joprojām. Turklāt, tā kā tūristu kļūst aizvien vairāk un iecienītos maršrutos aizvien biežāk, rokot bedrīti, var uzdurties priekšgājēja sūdam, tāpat arī vietās, kur augsnes pamaz, ekosistēma trausla utt., zemi izkašņāt nevar vai nedrīkst, bedrīšu rakšanu aizstāj visu sevis radīto atkritumu aizvākšana.
    Grāmatā ir aprakstītas gan vienam cilvēkam, gan paprāvai grupai piemērotas mobilās tualetes, nosauktas gan cenas, gan ražotāju adreses un vārdi, un autore ar viņiem visiem ir aprunājusies. Viens, piemēram, iesaka tualetes trauku nokrāsot baltu, lai tas saulē mazāk uzkarst (pārkarsis pods var arī uzsprāgt, un to nu neviens nevēlas) un pirms pārgājiena iekšpusi ieziest ar augu eļļu, lai pēc tam vieglāk iztīrīt. Tur ir arī shēma, kā pašam uztaisīt mazu atkritumu glabātuvi no plastmasas caurules. Uzkakā uz salvetes, noglabā traukā, vēlāk izkrati podā, izmazgā cauruli un viss. Sarežģītos apstākļos, teiksim, sniegavētrā, kad negribas līst ārā no telts, cilvēki ir lietojuši arī termosus, Tupperware salātu bļodas — esot labas — utt.
    Autore pastāsta arī par dažādiem ūdens attīrīšanas paņēmieniem un kaitēm, ko cilvēki un dzīvnieki var dabūt no piesārņota ūdens, kurā kāds iebāzis ar sūdiem notraipītas rokas. Par roku mazgāšanu viņa arī daudz runā. Lai gan, kā rakstīts viņas blogā, tagad rādās, ka dažu infekciju izplatība ir tikusi pārspīlēta, man pēc šīs nodaļas izlasīšanas šķita, ka no ūdens vispār būtu jāatsakās.
    Vēl viņa parunā par tualetes papīra aizstājējiem, dzīvu augu lapas atstājot pēdējā vietā un arī tad tās iesakot plūkt tā, lai nevar pamanīt, nevis visas no viena zara. Viņa iesaka izmantot gludus oļus un zarus, zemē atrastas putnu spalvas, vienā virzienā sakārtotas priežu skujas, koku mizas, pat čiekurus vai iemanīties apmazgāties ar mitru lupatiņu (kas pēc tam rūpīgi jāizskalo tā, lai netīrais ūdens nenokļūtu avotā vai ūdens spainī) vai vienkārši roku.
    Īpaši sievietēm domātā nodaļā apskatītas čurāšanas grūtības. Urīns, par laimi, nav pilns ar patogēniem, tāpēc lielākoties mežā pačurāt var droši, un Meiere pievēršas jautājumam, kā cienīgi čurāt tupus un neapslapināt kājas. Te nu es viņu nesaprotu, man pietupties nav problēmu, sliktāk ir tas, ka mūždien kāds uzrodas tuvumā, kad esi ar pliku pakaļu. Manai mammai tā reiz virsū esot uznācis alnis, bet tas gan bija sen. Starp citu, pliko dibenu labi apslēpjot gari, kupli svārki. Ja nu tomēr tupēt grūti un tu pēkšņi saproti, ko domāja Freids, piesaucot sievietēm it kā piemītošo skaudību par peni, var iegādāties urinēšanas palīgierīci. Menstruālo piltuvi autore nepiemin, varbūt tāpēc, ka grāmata paveca (izrādās, ka pagājušajā gadā ir iznācis jauns izdevums), bet tā man šķiet visādā ziņā ērtāka un estētiskāka par tamponiem vai paketēm, protams, rokām gan jābūt tīrām.
    Ek, cik jauki būtu mežā, ja tur ietu tikai tie, kas māk aiz sevis neatstāt netīras pēdas.

Posted on 27.07.2012, in Angliski and tagged , , , . Bookmark the permalink. 12 komentāri.

  1. Nu jā, par ko gan tikai neraksta grāmatas.🙂

    Bet laikam nekad neaizmirsīšu šoku vienas paziņas sejā, kad kolektīvā laivu braucienā pa nomaļu upi pēc izkāpšanas krastā pavisam normālos krūmos, pār viņu nāca atklāsme, ka te nav un arī tālāk nekur nebūs labiekārtotas tualetes. Cilvēks stāvēja ar patiesu izmisumu sejā un vairākas reizes pārprasīja – kā var nebūt tualetes? Iespējams, ka šāda grāmata var praktiski palīdzēt pārvarēt šo psiholoģisko barjeru – vismaz ar apziņu, ka zini kā TO darīt tehnoloģiski pareizi un videi draudzīgi.🙂

    Like

    • Vispār jau poda trūkumu kompensē svaigais gaiss, putnu dziesmas (ja nav ziema) un skaistā ainava, ko nevienā civilizētā tualetē nedabūt. Un, izlasot nodaļu par līdzi ņemšanu, ar prieku raksi bedrītes. Šī tiešām ir noderīga grāmata, kaut arī amerikāniska.

      Like

  2. Šī grāmata man ar bija iegādājamo un izlasāmo sarakstā. šķiet, ka būs tomēr beizdzot jāķeras klāt.

    Piemēram Madeirā ejot pa takām kas ved gar kalnu levadām, katrs nepārredzamais līkums ož kā lauku ateja. Austrālija vidienē no pieredzes varu ieteikt, ja lien no ceļa pustuksnesī pačurāt, uzvilkt garās bikses, jo tur tie augi nežēlīgi griež kāju ādu. Monako eksotisko augu dārža ir forša tualete ar skatu pa logu uz līci, vīriešu pusē. Tehnogēnākā tualete ko esmu redzējis ir Alice Springs, kā nerūsējoša tērauda kubs, pilnībā automatizēts. Ar čurāšanu mežā jau ir vieglāk, galvenais paiet nostāk no takas. Vispār jau man kā lauku bērnam brīvdabas nokārtošanās nekādas problēmas nav sagādājušas.

    Like

  3. Esmu bijusi ASV vietās, kur “smagā frakcija” jāved līdzi pārvietojamā tualetē (tas bija laivu brauciens), čurāto un traukūdeni vajadzēja izliet upei straumes vidū🙂 Tuksneša apvidus, kur tek upe pa kanjonu, kempinga vietas krastos uz pirkstiem skaitāmas, attiecīgi arī tādi noteikumi. Mēs gan braucām tikai trīs dienas, tā ka tualeti izmantot nenācās🙂 Tie, kas gājuši pa slot kanjoniem, gan nēsā visu līdzi speciālos maisiņos, jo tur vietas trūkums ir vēl ekstrēmāks.
    Mums tas viss liekas tāds nevajadzīgs un smieklīgs, jo mūsu klimatā gan organika labāk sadalās, gan cilvēku daudzums uz neskartās dabas platībām mazāks (kaut gan, tie smirdošie krūmi pie Gaujas vasarā…), bet, piemēram, ASV nacionālajos parkos to lietu ņem gana nopietni. Grāmata izskatās vispār noderīga, būs kādreiz jāiegādājas🙂

    Like

    • Gan jau Tu lielāko daļu derīgo lietu zini, bet grāmata ir arī diezgan izklaidējoša, tāpēc, ja nevajadzēs pašai, labi noderēs dāvanai.
      Galvenais droši vien ir apjēgt, ka pēc sevis ir jāsavāc, bet kā to iestāstīt tiem, kas piemētā krūmus ar pamperiem vai citu drazu?

      Like

  4. Komerciāla rakstura komentārs: tekstā minēto urinēšanas palīgierici var iegādāties veikalos “Gandrs” ar nosaukumu P-Mate par Ls 2.5 http://www.gandrs.lv/higienas-piederumi/higienas-piederums-p-mate/😀

    Like

  1. Atpakaļ ziņojums: Dzimšanas dienas stāsti | Lasītājas piezīmes

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: