Šonedēļ internetā. 22

    Kas gan cits, ja ne sports? Žēl tikai, ka ar to ir tāpat kā ar kinofestivāliem: kādu brīdi ir par daudz, bet pēcāk nevarēs paskatīties ne uz vieglatlētiem, ne peldētājiem. Toties tagad! Viena Lietuvas—ASV basketbola spēle vien bija ko vērts, skaista un ar morāli turklāt. Olimpiāde man patīk, lai cik saskābis neizskatītos dažs labs sportists un lai ko arī neteiktu, piemēram, k-punk:

    Welcome to the Hunger Games. The function of the Hunger Games is to suppress antagonism, via spectacle and terror. In the same way, London – 2012 preceded and accompanied by the authoritarian lockdown and militarisation of the city – are being held up as the antidote to all discontent. The feelgood Olympics, we are being assured, will do everything from making good the damage done by last year’s riots to seeing off the “threat” of Scottish independence. Any disquiet about London 2012 is being repositioned as “griping” or “cynicism”.

    Starp citu, k-panks tik sen nebija parādījies gūgles lasītājā, ka viņu biju pavisam aizmirsusi. Viņa uzrašanās nāca kā saukta, jo man jau labu laiku ir apnikuši ierastie emuāri, portāli un laikraksti (tos, kas te redzami labajā malā, tos gan es izlasu gandrīz visus). Varbūt varat ieteikt kādu jaunu rakstītāju? Patīkami lasāmu tekstu vai glītu attēlu publicētāju? Citādi man būs jāpāriet uz “Latvijas dabas” pētīšanu, jo izrādās, ka esmu aizmirsusi daudzu puķu vārdus, ko reiz zināju. Gandrenes jau iemācījos no jauna. Lielos vilcienos. Kā sauc šo puķi?
    No ziediem pie dzejas. To varētu palasīt septembrī, vai ne? 15. septembrī ir termiņš ikgadējam Zinātniskās fantastikas dzejas asociācijas (Science Fiction Poetry Association) konkursam. Ja nu kāds dzejo angliski, piesakieties, noteikumus var atrast šeit. Fantāzija arī der.
    Apgāds “Dalkey Archive Press”, kas izdod daudz interesantu grāmatu, tostarp Sandras Kalnietes “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” tulkojumu, ne gluži šonedēļ ir publicējis sarunu par literatūru, tulkojumiem un to rediģēšanu.

    The problem as ever is that the mainstream notion of fiction can fit on a bumper sticker (and really doesn’t need defending: against what slavering hoards are these centralist redoubts still being built?), while ours—if I may for a moment indulge in the undeniable pleasure of oppositional thinking—still needs 3,000 words or more.
    Every text is provisional, contingent, certainly during the process of its composition and publication, and thus all the more so to a translator and editor; and this despite our need (primarily as customers, I suspect) to believe that what we are buying/reading/referencing is somehow the Thing Itself, somehow valid in itself (and that it thereby validates us for having essayed it!). Every book is as much a failure to communicate, as much a series of compromises between a writer and editor, writer and translator, writer and herself, as it is a successful (that is, completed) construction. Gass has said the book is a container for consciousness—and something we are all likely to agree on is that consciousness is always under revision.

    Žurnāls English Studies darījis brīvi pieejamus sešus pētnieciskus rakstus par Virdžīniju Vulfu.
    Un beigās kāds citāts par lasīšanas bīstamību:

    And yet, I’m perfectly sure, that there is a dark, twisted side to reading. There’s a compulsive side that leads us to harmful behavior again and again, because we just can’t stop ourselves. This compulsion isn’t a guilty pleasure. A guilty pleasure is something that, though it might interfere with your life, the benefits are immediate and obvious. You know you’ll enjoy it. Self-destructive reading is the kind of reading you do even though you know it’s going to suck.
    I blame Stephen King for my habit.

Advertisements

Posted on 12.08.2012, in Kas cits and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. 6 komentāri.

  1. Vai jautājums par to puķi ir domāts nopietni? Tā ir viena no mūsu savvaļas orhidejām – tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens.

    Dabas pētīšana dažreiz var būt tikpat tīkama nodarbe kā lasīšana. 🙂

    Like

  2. Olimpiāde bija laba, žēl, ka šodien cauri.
    Pieņemu, ka grāmatu blogus tu es apguvusi pati, bet par dabu un dzīvnieciņiem varu ieteikt vienu no saviem mīļakajiem blogiem http://shpilenok.livejournal.com/ Pēdējā laikā autors gan raksta mazāk, bet tad, kad viņš bija komendējumā uz Kamčatku, katru dienu bija jaunas, skaistas bildes un stāsti par lapsām, lāčiem, āmrijām un lašiem. Bildes – izcilas, profesionālas un arī stāstījums tāds, ka visi vienkārši raudāja, kad nomira viena no varonēm lapsām.
    Ja patīk kaķi – te ir viens Latvijas kaķu fotogrāfes blogs http://tessochka.livejournal.com/, ļoti regulāri jaunas bildes nervu nomierināšanai. Uz meinkūniem es varētu meditēt 🙂

    Like

  3. paldies par Olimpic bildem – cik labi, ka rita agruma pie kafijas neko lasit nespeju, un apskatiju visas lidz pat numur 20tajai bildei – laba 🙂 mazais launais priecins un lepnums par musejiem, kuri amisiem sitadus skabus gimjus radijusi 😉
    bet par lasam un skatamgabaliem – man loti patik ik pa laikam ielukoties/apciemot:
    http://ulicam.blogspot.com/
    bet sis jaunkundzes temas, lai ari man nav loti tuvas, raksta vinja pozitivi un saistosi un sat tad ir lieliski parsteigumi, ka piemeram divi vinas posts par LV, te bus tiesie linki:
    http://malavikasuresh.wordpress.com/2012/06/20/latvia-explored-riga-and-rezekne/
    http://malavikasuresh.wordpress.com/2012/06/21/latvia-explored-riga-and-rezekne-part-2/

    bet te amerikanietes centieni ieklauties samera snobiskaja France sabiedriba un vel vinja ari raksta un mazliet apraksta rakstisanas priekus un bedas:
    http://becomingmadame.wordpress.com/2012/08/08/realities-of-an-expat-life/
    (ieliku linku uz pedejo post, kura saskatiju vairakas lidzibas ar manam expat gaitam 🙂

    savukart debeskigas bildes un aprakstus par to, ka var dzivot tikai on the road, bez tam sieviete to dara viena pati ar savu trailer, mekle seit:
    http://theblondecoyote.com/2012/08/10/travels-with-bowie-d-o-g-canada/

    lai lieliska nedela un laiks lasisanai!
    SigneM

    Like

    • Jā, burvīgas bildes. Gan pūkainie kaķi, gan dāmu cepures. Sen neesmu redzējusi nevienu dzīvu lapsu, pat ne astes galiņu pavīdam mežā, man viņu pietrūkst.
      Lundā, kur, cik saprotu, tagad dzīvo Ulrika, esmu vairākas reizes bijusi, ļoti jauka studentu pilsētiņa. Bet visvairāk pārsteidza Malavikas foto, cik Latvija, svešām acīm skatoties, ir skaista, nu, izņemot Rēzeknes daudzstāvenes.

      Like

  4. Es mīlu šo blogu http://thepioneerwoman.com/ Ja vēl Ree lasītu grāmatas….

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: