Sakiet man, ka tā nav tiesa!

Domāju palasīt grāmatu, Alana Veismana “Pasaule bez mums”, ko pagājušajā gadā izdevis “Avots”. Anotācijā piesolīts “neitrāls fantāzijas skatpunkts”, no kura “paraudzīties uz milzīgo postu, ko esam nodarījuši Zemei,” un gūt “atziņu, ka mēs nevaram atļauties nerēķināties ar māti Zemi, kura devusi mums dzīvību un iespēju pastāvēt”. Tieši manā gaumē.

Za matku Zem!

Bet… jau pirmajā prelūdijas lappusē acis atdūrās pret dīvainu vārda nelocīšanu (Ana Maria, Ana Mariu utt.) un daudziem, nu labi, četriem vārdiem kursīvā. Nākamajā lappusē kursivētajiem, sastingušajiem vārdiem pievienojās arī manioka, bet tas vēl būtu nieks. Tālāk sekoja “no kaķa zivs gatavotas uzkodas”. Jā, jā, katram kaķim pa samiņam! Starp citu, mazliet vēlāk sameklēju tīmeklī oriģinālu, un smalkās uzkodas izrādījās putra: “dishes of catfish gruel”. Nākamajā rindkopā bija nesaprotams teikums:

Indiāņi gluži kā zirnekļpērtiķi, no kuriem tie domājās cēlušies, vēl aizvien mitinās kokos, laizdami ar savvaļas vīnstīgām apvīto palmu stumbrus, kurus sasaistīja kopā ar palmu lapu šķiedrām un izmantoja būdu jumtu balstīšanai.

Proti:

Like the spider monkeys from whom they believe themselves descended, the Zapara essentially still inhabit trees, lashing palm trunks together with bejuco vines to support roofs woven of palm fronds.

Meklēt oriģinālu mani pamudināja nākamajā lappusē izlasītais apgalvojums, kas ir pretrunā ar man zināmajiem faktiem un neliekas loģisks arī kontekstā:

Līdz divdesmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem kaučuka plantācijas Dienvidaustrumāzijā jau daļēji savu nozīmi bija zaudējušas, atdodot savu vietu Dienvidamerikā iegūstamajam lateksam.

Nu ja. Kā jau domāju, ir pilnīgi otrādi:

By the 1920s, rubber plantations in Southeast Asia had undermined the market for wild South American latex.

Ātrumā vēl ievēroju arī to, ka “lichens” ir nosaukti par staipekņiem un “accumulated mulch” — par trūdošu zemi. Nav brīnums, ka “unsurprisingly” pārvēršas par “lai cik tas liktos pārsteidzoši”. Šajā vietā sapratu, ka latviski grāmatu nelasīšu, tad jau labāk pirātisko versiju. Ziņkāres pēc iegūglēju tulkotājas vārdu, domādama, ka tā varētu būt kāda piecpadsmitgadīga meitiņa, kam mājās ir vārdnīca, jo man bija skaidrs, ka angļu valodu viņa tiešām nemāk.
Un še tev.

Docente Īrisa Vīka 1968. g. beigusi LVU Svešvalodu fakultāti specialitātē angļu valoda un literatūra, iegūstot filologa un angļu valodas skolotāja kvalifikāciju. 1993. g. LVU piešķirts maģistra grāds angļu vai. pasniegšanas metodikā. Pasniegusi angļu valodu Rīgas Centra Humanitārajā ģimnāzijā, LVU Svešvalodu fakultātē, Tehniskajā universitātē un dažādos maksas kursos, tai skaitā JVLMA Studentu klubā, Valsts kancelejā, Valsts Ieņēmumu dienestā, Slimokasē, Kongresu pilī, tulkošanas birojā Mirte u.c. Kopš 1993. g. māca angļu valodu visu JVLMA specialitāšu bakalaurantūras un maģistrantūras akadēmiskajās studiju programmās, strādājot ar regulārajiem, maksas un Erasmus apmaiņas programmas studentiem; konsultē akadēmijas studentus un mācību spēkus; tulko tekstus krājumam Mūzikas Akadēmijas Raksti; sadarbojas ar JVLMA Zinātniskās pētniecības centru. Pasniedz arī fonētiku un ortoēpiju. Darbojusies kā tulks dažādās konferencēs, kongresos un starptautiskās sadarbības programmās. Ir gida pieredze darbā ar ārvalstu tūristiem. Tulko dažādas tematikas grāmatas izdevniecībām Avots un Zvaigzne. Nupat iznākusi 17. grāmata. Nodota izdošanai angļu valodas pasniegšanas rokasgrāmata (autordarbs).

Pasakiet man, ka tā nav tiesa.

P.S.
Vēl pēdējais citāts.

Tomēr nereti iznāca tā, ka menedžments pārtapa par aizsegu lielu koku atlasīšanai, izciršanai un pārdošanai, kuriem citādi būtu lemts kļūt tikai par vējgāzēm meža dzīvotspējīguma nodrošināšanai.

Management, however, often turns out to be a euphemism for culling-and selling-mature hardwoods that otherwise would one day return a windfall of nutrients to the forest.