Slimīgas alkas pēc kauliem

Elisa Pītersa “Slimīgas alkas pēc kauliem“. Tulk Mārtiņš Poišs, il. Marina Tumareva. Rīga: EVE, 2002. (Ellis Peters. A Morbid Taste for Bones. 1977.) 349 lpp.
Viens līķis par daudz“. (One Corpse too Many. 1979.) 375 lpp.

    Reiz sensenos laikos, tālajā 12. gadsimtā, kad Anglijā par troni sacentās Stīvens un Moda, Šrūsberijas abatijā Dievam un cilvēkiem kalpoja brālis Kedfaels (kuru patiesībā sauca kā nebūt citādi). Jaunību pavadījis pavisam pasaulīgi — karojot, kuģojot un mīlot dažas sievietes, mūža otrajā pusē viņš aprūpēja klostera dārzu, gatavoja zāļu vīnus, uzlējumus un maisījumus, dziedināja slimniekus un ievēroja daudz ko tādu, kam citi pavirši pagāja garām. Vērīgā acs un cilvēku pazīšanas māksla lieti noderēja gan ikdienā, gan īpašos gadījumos, kad Kedfaels pārtapa par tiesu mediķi, kriminālekspertu, izmeklētāju un reizēm arī tiesnesi vienā personā.
    Piemēram, toreiz, kad Šrūsberijas priekšniekiem savajadzējās pašiem savu svēto un viņi devās pakaļ kādas sen mirušas Velsas jaunavas kauliem. Ļaudis, kuru ciemā svētā jaunava bija apglabāta, bija viņai pieķērušies un nez kāpēc nejutās iepriecināti par parādīto godu. Mūki mēģināja ar dažādiem paņēmieniem pārliecināt lauciniekus, ka viņu pretenzijas uz kauliem ir nozīmīgākas, bet tad tika atrasts ietekmīgākā saimnieka līķis, pavēršot jaunā gultnē gan sarunu gaitu, gan nelaiķa meitas izredzes apprecēt iecerēto jaunekli.
    Vai toreiz, kad Stīvens ieņēma Šrūberiju, pakāra pulku pretinieku un Kedfaels, kas bija pieteicies parūpēties par aizgājēju kristīgu izvadīšanu, atklāja, ka starp līķiem ir uzradies vēl kāds mirušais, kuru nāvē aizsūtījusi ne tik ķēnišķa, tātad noziedzīga griba. Viņš ne tikai noskaidroja mirušā identitāti un slepkavu, bet arī parūpējās par jaunieti, kas klosterī slēpās no tā paša Stīvena.
    Pītersa radījusi lielākoties pārliecinošu, jebšu romantizētu viduslaiku noskaņu. Tur ir cēlas daiļavas, kas nevilcinās aizstāvēt taisnību un sevi un, ja vajadzēs, ņems rokā zobenu un kāps zirgā. Brālis Kedfaels pados plaukstu, lai jaunkundze varētu pakāpties, un mazliet saldsērīgi atminēsies laikus, kad apakšsvārku malu viņš redzēja biežāk. Ir pa kādam nabagam un blēdim, īpaši otrajā grāmatā, kas ir mazliet drūmāka, tomēr lielais vairums cilvēku ir godprātīgi un apmierināti ar dzīvi. Pats Kedfaels ir diezgan liels šķelmis, un viņa dzīvīgais tēls ir grāmatu lielākais pluss.
    Grāmatas ir arī glīti nostrādātas, patīkams kabatas formāts cietos vākos un uz normāla papīra, un labā valodā, tā ka sanāk daudzpusīga lasīšanas bauda. Tiesa, velsiešu vārdi atveidoti, neņemot vērā izrunu, un ir sanācis Kedfaels un Sioneda. Dažviet traucē pārlieku jaunmodīga leksika, šosejas un čomi, toties citviet jāiet ielūkoties Mīlenbaha vārdnīcā, lai noskaidrotu, ka krūpene = krūteža. Bet var iztikt arī bez vārdnīcas, tāpat puslīdz skaidrs, par ko ir runa.
    Tā bija tik patīkama viegla lasāmviela, ka vienu grāmatu pabeigusi, tūdaļ devos pēc otras. Bet nu man jāpasūdzas. Sērijā kopā ir kādas divdesmit grāmatas. Poišs ir iztulkojis vēl vienu. Bet tā nav izdota. Gan jau es kādreiz sameklēšu pārējās angliski, bet godīgi tas nav.
    Ir arī seriāls, kas no grāmatām tomēr atšķiras.

Posted on 04.09.2012, in Latviski and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. 7 komentāri.

  1. Atceros, ka abas grāmatiņas man patika, bet seriāla eksistenci es esmu palaidusi garām. Vai tas ir skatāms? Dažreiz gribas paskatīties kaut ko par Viduslaikiem – lai arī bezjēgā idealizētiem.

    Like

  2. Man šitās izskatījās pēc bērnu grāmatiņām, nekad neiedomātos, ka tie ir detektīvi. Bet priekš mana viduslaiku sarakstiņa varētu būt interesantas.

    Like

  3. Brīnišķigi detektīvi ar gaišu noskaņu. Palasīju vēl sešas grāmatas par brāli Kedfaelu – gan krieviski, ne oriģinālvalodā, bija tā vērts. Gribētu sērijas lasīšanu turpināt. Seriāls gan nepatika (cik nu paskatījos).

    Like

    • Tad jau vēl kāds ducis ir palicis. Turklāt Pītersai ir vēl daudz citu grāmatu, publicētu gan ar šo pseidonīmu, gan ar īsto vārdu — Edith Pargeter. Šī gan ir populārākā sērija.

      Like

  4. Paldies, Edith Pargeter papētīšu.

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: