Ko darīt šonedēļ

    Trešdien būs Eiropas Valodu diena, un tai par godu divas nedēļas notiks daždažādi pasākumi, ar picu cepšanu sākot un zinātniskām konferencēm beidzot. Lasītājiem varētu patikt tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri „Valodas spēles tulkojumos”, kas notiks rīt plkst. 17 Raiņa un Aspazijas muzejā (Baznīcas 30). Trešdien plkst. 17 ES mājā notiks diskusija „Valodas tevi ved tālāk”, kurā uz jautājumu, kāpēc Latvijas mediju telpā un literatūrā sliktā ziņa ir labā ziņa, mēģinās atbildēt rakstniece Inga Žolude, antropoloģe Dagmāra Beitnere, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Sarunu vadīs žurnālists Arno Jundze.
    Piektdien plkst. 18 Turaidas muzejrezervātā bus Lībiešu dzejas vakars „Jõvā ȭdõg!”. Sajūtās par lībiešu valodas klātbūtni mūsdienu latviešu valodā dalīsies un diskusiju rosinās Gundega Blumberga, Baiba Damberga, Kārlis Vērdiņš un mūziķi Raimonds Tiguls un Kristīne Kārkle.
    Kinoskatītājiem tiks rādītas — turklāt par velti — gan britu (šovakar plkst. 18 Britu padomē) īsfilmas ar Viktora Freiberga lekciju, gan franču („Šambona jaunkundze”, trešdien plkst. 19 Francijas institūtā), gan dāņu („Labākā pasaulē”, 4. oktobrī plkst. 16. „K-Sunī”) kino. 3. oktobrī Ziemeļu Ministru padomes birojā kinolektorijā „Kādā valodā runā kino?” V. Freibergs iepazīstinās ar kino valodu, ar atšķirīgo mēmajā un skaņu kino.
    Citos sarīkojumos iepazīstinās ar dāņu, zviedru, franču, spāņu, itāļu valodu un kultūru.
    „K-Sunī” no 25. septembra līdz 5. oktobrim norisināsies Norvēģijas dienas, un arī tur kino rādīs par brīvu.
    Ietaupīto naudu varēs iztērēt, lai trešdien pussešos apmeklētu diskusiju Kas ir laba dzeja? Rakstniecības un mūzikas muzejā. Sarunas tēma būs dzejas kritika un kvalitatīvas dzejas tapšanas priekšnosacījumi mūsdienu Latvijā. Tajā piedalīsies dzejnieks un publicists Aivars Eipurs un dzejnieks un kritiķis Arvis Viguls. LU profesore, literatūras kritikas kursa pasniedzēja Ausma Cimdiņa skaidros Latvijas kritikas šībrīža situācijas ģenēzi un attīstības perspektīvas. Pieredzē par kritiķa profesionālo tapšanu un lomu dalīsies jaunais literatūras kritiķis Aivars Madris.
    Vai, vēl labāk, Jāņa Akuratera muzejā, kur 28. septembrī plkst. 18. notiks Federiko Garsijas Lorkas dzejas izrāde “Kliedziens – pirmizrādes (1986) atbalss“. Marinas Janaus klātienē izrunāto un izdzīvoto Lorkas dzejas pasauli papildinās Haralda Sīmaņa 1986.gada dziedājumu ieraksts.
    Ieeja par ziedojumiem dziedātājam Haraldam Sīmanim un viņa ģimenei, kas šogad vasarā ugunsgrēkā zaudēja māju. Dziesminieks un viņa ģimene palika bez pajumtes un gandrīz jebkādas ikdienai nepieciešamas iedzīves. Izpostīta arī Haralda Sīmaņa studija, kurā atradās gan vairāki instrumenti, arī viņa unikālās ērģeles, gan ieraksti, kuros fiksētas idejas un ieceres.
    Knuts Skujenieks par spāņu dzejnieka Garsijas Federiko Lorkas dzeju rakstīja: „Kliedziens… Protests? Izmisums? Kaislība? Dziesma? Viss vienlaikus. Tā ir kante hondo dziedoņa – kantora dvēsele, tas tumšais vitalitātes kamols, kas izlaužas kaut kur dziļi no rīkles, liek klausītājiem nodrebēt un atšķīstīties. Kliedziens kļūst par milzīgu mākslas vērtību, savā nozīmē līdznostādamies antīkajai traģēdijai. Un, ja spāņu literatūras iepriekšējās paaudzēs šis kliedziens lidoja pie Dieva vai Jaunavas Marijas, tad Lorkas dzejās tas aizlido tumšās bezgalīgās Andalūzijas nakts debesīs.”
    Bet nu pavisam citāda dziesmiņa:

Posted on 24.09.2012, in Kas cits and tagged , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: