Mana dzīve grāmatās

    Labdien! Es esmu lasītāja, un es esmu anonīma. No tā man nav jāārstējas. Vecumdienās man būs nejauks taksītis. Mēs ļoti labi sapratīsimies. Tad nu par godu Ms Marii idejai un pēc līdakas pavēles Asmo, Evijas, Mazuļa un Sisyphus norādījuma es atbildēšu uz dažiem jautājumiem. (Šī bija īsa iepazīstināšana ar sevi.)

    1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē, un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).
    Es uzaugu ģimenē, kur bija daudz grāmatu, bet nekādi izsmalcināti literatūras mīlētāji mani vecāki nav. Mamma lielākoties nez kuro reizi pārlasīja Kristi, Simenonu, Darelu, Bogomilu Rainovu vai spiegu romānu “Arī viens ir karotājs”, kas mūsmājās pazīstams ar kodētu nosaukumu “Viens šauj visus”. Tētis lasīja pa kādam žurnālam un pirka daudz vārdnīcu, no kurām, īpaši no sarunvārdnīcām, varēja uzzināt visādas smieklīgas lietas. Plauktos bija arī daždažādas citas grāmatas, tostarp daudz bērnu grāmatu. Vienas mīļākās man nav. Patika gan Astrīde Lindgrēna un Tuve Jansone, gan “Vinnijs Pūks”, “Pasaules bērnu” un “Brīnumzemes” sērijas, gan Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”. Smieklīgās poļu grāmatas (ne tikai Edmunds Ņizjurskis, tomēr viņa “Mareks Vasarraibumiņš” un “Līdzeklis pret Alkibiadu” ir lieliski darbi). Ojāra Vācieša, Māra Čaklā, Pētera Zirnīša, Andra Zauera bērnu dzejoļi. Un daudz kas cits.
    Ā, lasīt mani iemācīja tētis, kad viņam apnika lasīt priekšā.

    2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?
    Tā kā visiem plauktiem bija brīva pieeja, pieaugušo grāmatas sāku lasīt agri. Ej nu sazini, kura pirmā iepatikās. Varbūt kāds Džeralda Darela vai Bernharda Gržimeka darbs, bet varbūt Vītautes Žilinskaites humoreskas.

    3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.
    Es tā drusciņ padomāju un pārsteigta sapratu, ka, pirmkārt, 20 gadu vecumā mana literārā gaume un uzskati lielā mērā jau bija izveidojušies, un, otrkārt, patiesībā grāmatas mani ietekmē daudz mazāk nekā cilvēki, es tās izvēlos, jo mana domāšana jau ir ievirzīta noteiktā virzienā. Tomēr manu dzīvi neapšaubāmi ietekmēja Sola Belova “Herzog”, jo tā bija pirmā neadaptētā daiļliteratūras grāmata, ko izlasīju angliski. Lasīju un blakus turēju “Inostranku”, kur šis romāns bija publicēts krieviski. Normālas angļu-latviešu vai krievu-latviešu vārdnīcas man nebija, tāpēc biju spiesta nezināmos vārdus meklēt lielajā angļu-krievu vārdnīcā. Kopš tiem laikiem atceros, ka sodrēji angliski ir soot, krievu vārdu gan tikko biju spiesta uzmeklēt, cerams, turpmāk atcerēšos. Сажа. Man ļoti patīk Duglasa Adamsa “Galaktikas ceļvedis stopētājiem”, to es reiz bezmaz no galvas zināju. Un kur nu bez Venedikta Jerofejeva “Москва—Петушки”!

    Все на свете должно происходить медленно и неправильно, чтобы не сумел загордиться человек, чтобы человек был грустен и растерян.

    Manā dzīvē viss notiek lēnītēm vai nepareizi, vai abējādi.

    4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?
    Parunāsim labāk par pēdējiem trim gadiem, labi? Tie vismaz ir pierakstīti. Labu grāmatu ir bijis daudz, bet visspilgtāk es atceros sajūtu, kas pārņēma, lasot Sauļus Toma Kondrota stāstu krājumu “Meilė pagal Juozapą“. Tā negadās bieži.
    Gribēju teikt, ka rakstīšana nav ietekmējusi lasīšanas paradumus, vienīgi laika paliek mazāk, jo jāraksta, bet varbūt es tomēr mazliet kautrējos lasīt klaji ideoloģiskus tekstus. Zin’ kā, atšķirīgi domājošie (vairs) neņems mani par pilnu. Bet patiesībā es tomēr lasu to, ko tobrīd gribu, tātad vienkārši nav propagandas laiks.
    Emuāru lasīšana arī atņem laiku grāmatām, bet ir interesanti nolūkoties citu lasītāju personiskajā dzīvē. Reizēm es kādu grāmatu pieķeksēju, bet lasāmvēlmju saraksts man jau ir tik garš, ka pietiktu visam atlikušajam mūžam, pat ja neko jaunu vairs neizdotu. Bet bez Ms Marii es nekādu Dikensu šogad nebūtu lasījusi, kas nav, tas nav. Vēl esmu sapratusi, cik svarīgi ir dzirdēt arī negatīvas atsauksmes, lai saprastu, vai otra cilvēka gaumei varu uzticēties.

    5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.
    Man patīk Mariņina, bet tas nav nekāds noslēpums. Nu labi, reizēm es gūglē meklēju kaut ko šādu.

    Nobeigumā kādam jānodod stafetes kociņš. Baigi grūti izvēlēties, jo es vēlētos lasīt visu te malā pieminēto blogu autoru atzīšanos. Ja kāds paliks citu aizmirsts, drīkstēšu rakstīt kļūdu labojumu?
    Ļoti gribētu, lai par sevi un grāmatām pastāsta Sibilla, kas, iespējams, nekādu blogu neraksta. Tādā gadījumā LP atradīsies brīva vietiņa “Sibillas dzīvei grāmatās”, un tādu varētu dabūt arī citi LP lasītāji, ja sagribētu atbildēt uz šiem jautājumiem. E-pastu man var nosūtīt pa taisno lappusē “Kas tas ir?”.
    Vēlos uzzināt arī Antuanetes atbildes, tas nekas, ka viņa lielākoties raksta par aizraujošākām nodarbēm. Tā kā romānus tomēr lasa arī sarkanakmens, lai nu viņš arī parunā.
    Un Jānis Ulme, un Redijs. Un, ņemot vērā, ka es te tagad uzskaitu savas vēlmes, Guntis Berelis. (Nepatīkamus jautājumus un prasību nodot uzdevumu tālāk drīkst ignorēt.)

P.S. Mācos valodas arī laipni pieņēma uzaicinājumu, un varu pačukstēt, ka iepriekš citēto Jerofejeva teikumu es pirmo reizi izlasīju viņas istabā, piespraustu pie sienas. Kā jau minēju, mani ietekmē cilvēki.

Posted on 05.11.2012, in Kas cits and tagged , . Bookmark the permalink. 14 komentāri.

  1. Lasīt lasu, jo esmu taču cilvēks un katram normālam cilvēkam ir kaut kas jālasa, bet viennozīmīgi pirmo vietu dodu kaut kam vairāk zinātniskam, bet prozu atstāju otrajā vietā, kaut arī nevaru teikt, ka visa proza ir slikta, esmu lasījis daudz labu grāmatu.

    Like

  2. Tad jau drīz blogos parādīsies kāda čupiņa ar negatīvām atsauksmēm, lai varētu nopelnīt Tavu uzticēšanos🙂

    Like

    • Būtu interesanti palasīt, bet nedomāju, ka mana uzticēšanās kādam varētu šķist svarīga.😀

      Like

      • Nesaki vis- jebkuram bloga autoram (arī man), ir svarīga visu lasītāju uzticēšanās (arī Tava).

        Like

        • Galvenais gan ir būt godīgam pašam pret sevi. Un tad jau citu uzticēšanās ar atnāks pati no sevis.Bet es esmu tik naivs, ka lasot latvju grāmatu blogus, ticu autoriem uz vārda un jāsaka lielākoties viņi uzticību ir ataisnojuši. Lasītājas blogā esmu atklājis sev pāris labus autorus, kurus tagad lasu aizgūtnēm un gaidu jaunas grāmatas no tiem.

          Like

          • Laikam izvēlējos ne to vārdu. Ja kādam viss patīk, es nevaru īsti salīdzināt, kādā mērā mūsu gaumes sakrīt, un pozitīvās atsauksmes nav izmantojamas praktiski.

            Like

            • Jēziņ, tad jau es būšu pie tiem nesalīdzinājamiem! Man tak labi vērtējumi ir praktiski visām grāmatām. Es gan sevi mierinu ar domu, ka iespējams baigi labi esmu piešāvies izvērtēt grāmatas, kuras lasīt.

              Like

            • Nē, pat nepieminot dažu krievu bojeviku aprakstus, Tu taču izsaki arī kritiskas piezīmes, kauču beigās ieliec labu atzīmi. No Taviem aprakstiem kļūst skaidrs, vai man grāmata varētu patikt vai interesēt.

              Like

  3. Paldies par uzaicinājumu pastāstīt par savu dzīvi grāmatās. Drīzumā to izdarīšu. Tāds normāls publisks blogs man līdz šim nebija, bet galu galā kāpēc gan neuztaisīt vēl kādu grāmatu blogu.🙂
    Par daudz jau nebūs.

    Like

  4. Fu, notraušu sviedrus. Kaut ko saveidoju. Laiks rādīs, kas no tā visa sanāks.🙂
    http://sibillasgramatas.wordpress.com/

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: