Mūžīgo bērnu grāmata

A. S. Byatt. The Children’s Book. Il. Stephen Parker, dragonfly woman brooch by René Lalique. London: Vintage Books, 2010 (2009). 617 lpp.

Lielākoties grāmatas, ko lasu, liek man secināt, ka aprakstītajā laikposmā es nu gan nevēlētos dzīvot, taču šogad ir sanācis izlasīt vairākas, kas gaužām vilinoši stāsta par 20. gadsimta pašu sākumu, kad dzīve kūsāt kūsāja. Tāda ir arī Baietas „The Children’s Book”, kurā izsekota vairāku ģimeņu dzīve, sākot ar 1895. gadu un beidzot – tas tomēr nebija nekāds jaukais laiks – ar 1919. gada maiju.
  Stāsts sākas tagadējā Viktorijas un Alberta muzejā, kur sastopas muzeja dārgmetālu pārziņa dēls Džūljens Keinss, pazīstamas bērnu grāmatu autores dēls Toms Velvuds un no mājām aizbēgušais Filips Vorrens, kas ielavījies muzeja pagrabos, lai izmantotu krātuvi atbilstoši tās mērķim – lai mācītos amata prasmi no tajā savāktajiem lietišķās mākslas priekšmetiem, kas ir tikpat grezni un vēl greznāki nekā grāmatas zili zaļi zeltītais, tai lieliski pieskaņotais vāks. Krāšņuma netrūkst ne muzeja, ne ikdienā lietojamo un darināmo trauku (Filips kļūst par izcila, taču ar sliktu raksturu un tieksmēm apveltīta keramiķa mācekli), ne tērpu (romāna darbība notiek gana sen, lai pat man būtu interesanti izlasīt, kas kuram uzvilkts mugurā), ne izstāžu un izrāžu aprakstos, kas reizēm varbūt var šķist pārlieku detalizēti un gari, taču kopumā padara grāmatu ļoti vizuālu. Visas krāsas var saskatīt un gandrīz vai sataustīt.
  Toma māte Oliva saviem septiņiem bērniem raksta katram savu grāmatu. Viņi dzīvo jaukā namiņā netālu no Londonas, blakus ir pasakains mežs, kaimiņos dzīvo no Krievijas atbēguši anarhisti, kas bērniem pasniedz privātstundas, Olivas neprecētā māsa (kā gan bez tādas iztikt tik lielā un laimīgā ģimenē) vada saimniecību un audzina bērnus, vecāki ir iestājušies sociālistu Fabiana biedrībā, vasaras saulgriežos pagalmā paši spēlē lugas, un labu laiku viņu dzīve izklausās pēc tīras utopijas un idilles. Tā, protams, nav, pieaugot katrs bērns dabū ciest un atklājas, ka arī pieaugušie nav nemaz tik laimīgi, kā izskatās, bet gaišā noskaņa nepazūd pilnībā.
  Tie bija interesanti laiki. Nežēlastībā krita Oskars Vailds, Parīzē varēja satikt Ogistu Rodēnu un Emmu Goldmani, Anglijas progresīvajā vidusšķirā modē nāca ne tikai rūpes par trūcīgajiem un lekciju lasīšana strādniekiem, bet arī veģetārisms, nūdisms, pārgājieni un nometnes dabā, pašdarbības teātris, amatniecība un citādas radošuma izpausmes, spēles, rotaļas un mūžīgā bērnība, ko visspilgtāk, protams, iemiesoja „Pīters Pens”, kura pirmizrāde arī ir aprakstīta romānā. No vienas puses, viss šķiet pieejams un atļauts, taču meitenēm tāpat nākas pielikt daudz vairāk pūliņu, lai iegūtu izglītību un arodu.

  The boys pressed damp hands on her waist, and talked to her about hunting, and about other parties. Dorothy tried to talk to them about the war, and was rebuffed. She developed a fantasy which bothered her of anatomising the most clumsy and spotty ones in an operating theatre. If she said she meant to be a doctor, they said things like ‘My sister took a course in nursing until her children were born.” They seemed to think she was confused about the medical profession. Whereas they were confused about her.

  Vēlāk parādās arī sufražetes un cīņa par vēlēšanu tiesībām. Arī ķermeņa brīvība un brīvā mīlestība ir romānā, par pretapaugļošanās līdzekļiem tolaik runā tikai Goldmane, un, kā allaž, vīrieši, kas nespēj noturēt rokas mierā, iemīlas jau nez kurā meitenē, bet bērns – ne vienmēr – uz viņiem neattiecas.
  Baieta izstāsta daudz vēsturisku notikumu un sīkumu, romāna lappusēs reālas personas staigā tāpat kā tolaik pa Londonas, Minhenes un Parīzes ielām, un arī izdomātie tēli šķiet pavisam īsti, it kā es lasītu biogrāfisku romānu, kam var pārmest tikai salīdzinoši mazo trūcīgo personāžu skaitu. Taču autore pati arī apzinās, ka romāna tēli labāk izvēlas nabadzīgos ļaudis pētīt, nevis iepazīt dzīvē. Bet tā „Bērnu grāmatā” ir viss, lai ne vienu vien vakaru pavadītu pirms simt gadiem ārkārtīgi interesantu ļaužu sabiedrībā.

Posted on 26.12.2012, in Angliski and tagged , , , , , , , , , . Bookmark the permalink. 1 komentārs.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: