un apmāksies. snigs

Kristijons Donelaitis (Kristijonas Donelaitis). Gadalaiki. Metai. Atdzejojis Paulis Kalva. Il. Vītauts Kazimiers Jonīns (Vytautas Kazimieras Jonynas). Rīga: Madris, 2006. 294 lpp.

Sauļus Toms Kondrots. Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu. Tulk. Talrids Rullis. Il. Māris Sīmansons. Rīga: Dienas grāmata, 2007. (Saulius Tomas Kondrotas. Ir apsiniauks žvelgiantys pro langą. 1985.) 368 lpp.

  Donelaitis dzīvoja pavisam sensenos laikos (1714–1780) un galīgā Austrumprūsijas nomalē (Tolminkiemjā), kur ganīja savu draudzi, kas viņam droši vien sagādāja daudz sirdēstu, un popularizēja kartupeļu audzēšanu, bet brīvajos brīžos gatavoja termometrus un sacerēja episku poēmu, kas kļuva par lietuviešu dzejas aizsācēju, leišu literatūras dārgumu vai postu (kā nu kuram liekas) un iekļuva UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Lietuvas skolēni droši vien viņu lasa ar tikpat lielu baudu kā mūsējie Merķeli vai “Mērnieku laikus”, jo vairāk tāpēc, ka tā vis nav mūsdienu literārā valoda, bet tas jau ir cits stāsts.
 Latviski “Gadalaiki” skan stipri poētiskāk nekā oriģināls (to var lasīt šeit), kurā Donelaitis gan apraksta dabas un darba jaukumus visa gada garumā un nebeidz aizrādīt, ka visa dzīvā radība slavē Dievu, tak vienlaikus nebeidz piktoties un pamācīt slinkos leišu zemniekus, kas saskatījušies no izvirtušajiem kungiem un vairs nevīžo ne strādāt, ne lūgties, zina tikai vazāties apkārt, žūpot, lamāties, kauties un diedelēt, un tie, kas nedzied pretīgās leišu dziesmas, sākuši ķēmoties pakaļ citiem:

Kamēr šodien ar to nav vēl gana, ka vāciski ģērbjas,
Dažas pat buldurēt grib – jel padomā! – francūžu mēlē.
Skaidrs, ka muļķības gvelžot, tā aizmirstas darāmais darbiņš.

 Tikām strādīgās vācietes ir paspējušas ir linus noplūkt, ir riekstus sašķīt pilnus maisus un uz tirgu aizvest. Bet leišu muļķi tikai sadzērušies nodedzina citam māju.
 Protams, var jau pievērsties tam, kā Donelaitis cildina visādus tikumus un mēģina pacilāt zemnieka dvēseli, bet vai nu man tā šķistu interesanta lasāmviela?

 Nešķiedies ikdienā tālab ar cepešiem, kā kad tev būtu
Bērnam kristības jāsvin vai jārīko nez kādas kāzas!
Gribot vēderam iztapt ar cienastiem lepniem ik dienas,
Arī tu kļūsi par ģeķi, kas, pavalgu aprijis, vēlāk
Putru bez aizdara lok, kurā iekulta saujiņa miltu.
Skostiņi, burkāni, rutki un arīdzan rāceņi, kāļi,
Zupas, ko vārīt mēs mēdzam ar kāpostiem skābiem vai bietēm,
Zirņi, kad sasautē tos līdz ar pupām jo kārtīgu katlu,
Sātīgie lietuvju kami vai grūdenis gardais, tāpat kā
Auzu ķīselis, kuru tik kāri ēd lietuvju zemnieks,
Tālāk, tupeņi, ko varam pasniegt visvisādos veidos,
Arī sēnes, ko vāra vai sacep ar aizdaru kopā, –
Visi šie labumi kādreiz var noderēt, kad tu tos sāksi
Ikdienā pamazām tērēt ar saprātu krietnu, ik reizi
Paturot prātā, ka šī vēl nav gadam tā pēdējā diena.

***

 Šī ir viena no mana 2012. gada izaicinājuma grāmatām, ko es patiesībā gribēju lasīt leitiski, tad pa lēto nopirku latviešu tulkojumu, joprojām gribēju lasīt leitiski, bet beigās kā iesāku latviešu izdevumu, tā arī visu izlasīju. Lai gan romāns nepavisam nav viegls teksts, garie teikumi parauj sev līdzi, un par to cepuri nost ir Kondrota, ir Ruļļa priekšā (tomēr man ir aizdomas, ka ar leksikas bagātību Rullis varētu būt arī pārspīlējis, padarīdams grūtāk saprotamus pavisam parastus vārdus, bet neko tādu ārpus iekavām nevar teikt, nesalīdzinot tulkojumu ar oriģinālu).
 Kondrota stāstu krājums mani reiz ļoti patīkami pārsteidza, un romāns tam līdzi īsti netika. Varbūt tāpēc, ka nebija vairs pirmreizības prieka, bet varbūt arī tāpēc, ka prieka tajā nav nemaz. Donelaitis varbūt teiktu, ka tur vainojams Dieva trūkums. Tekstā kaut kas viņam līdzīgs gan pavīd (un labāk no tā nekļūst), bet vispār Kondrots, kaut arī izmantojis bībeles motīvus, zina, ka Dieva nav.
 Kādā ciemā Sniegavija, kas varētu atrasties arī Lietuvā, cilvēki velk savu nožēlojamo dzīvīti, līdz kādu dienu ierodas dīvains svešinieks, kas ar laiku kļūst par tēvu diviem dēliem, kuri ieviesīs pamatīgas pārmaiņas. Vispār romāns sākas ar Magnus nāvi, un lai sāktu apjaust, kas tur īsti notiek, ir jāizlasa gandrīz puse grāmatas, bet skaidri saprast labākajā gadījumā izdosies pašās beigās, un arī tad nevar zināt, jo autors pats tagad atzīst, ka ir uzrakstījis miglainu darbu.
 Uz vāka teikts, ka Sniegavijā esot iemitinājusies nāve, komunisma aizgādne, bet, pirmkārt, vismaz es nepamanīju, kurā vietā tas būtu pateikts, otrkārt, arī PSRS, protams, nāk prātā, bet patiesībā pēc manām domām romāns ir par ikvienu totalitāru iekārtu vai tās iezīmēm. Nav ko sevi mierināt ar domu, ka tas uz mani vairs neattiecas, ka grāmatas vēstītājs, visu laiku sakot “jūs” un stāstot, cik slikti jūs esat, nedomā mani.

 Tā runāja viņš, bet jūs klanījāt galvu un pļumpējāt alu, pilnībā bijāt ar viņu vienisprātis, jo jums šķita, ka tā ir pat krietni labāk un vienkāršāk – kāda joda pēc jālauza galva par to, kas tev jādara un kas tev jādomā, ja ir jau gatavs viedoklis, kas pārmantots no vecākiem un pārņemts no varas. Vārdu sakot, vecā baznīckunga pūliņi nebija pagaisuši pa vējam, sēkla bija iekritusi jums dvēselē, bet vēlāk, kad ieradās Konrāds, tā izdzina asnus. Tāpēc jau diktatūra ir brīnišķīga – tā ir kā iedzimta kaite, kura negaidīti izlien virspusē pēc divām vai trijām paaudzēm, lai gan jau sācis likties, ka no tās vairs nav ne smakas.

 Ja tā padomā, te nu var saskatīt zināmu didaktisku kopību ar Donelaiti. Nav viegli pieņemt “jūs”, šo lasītāja nemīlēšanu, tomēr es varu sevi iedomāties grāmatu kādreiz pārlasām. Bet tā es tagad gribētu izlasīt arī Kondrota romānu ar baltu senvēstures motīviem (vai kaut kā tamlīdzīgi) “Čūskas skatiens”, kas ir latviski izdots jau pasen kādā mazā apgādā un kura manis apmeklētajās bibliotēkās nav.

Nakts Saimnieks vēl aizvien glūn tavā dvēselē. Tu vēl aizvien esi slims. Tu esi pārstājis skatīties uz varmācību kā uz traģēdiju. Tagad tā ir tavs ceļš uz slavu.

 Rimanta Cepļa recenzija lasāma šeit.

Posted on 30.12.2012, in Latviski, Lietuviski and tagged , , , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: