Plānu nav

 Ja mēs ar Asmo sacenstos, kurš vairāk izlasa, 2012. gadā viņš būtu uzvarējis, lai gan manējās 123 grāmatas man šķiet iespaidīgs un negaidīts skaitlis.
 Šogad es droši vien izlasīšu mazāk un lasīšu daudz pavecu grāmatu, visādus nopietnus un vēl nopietnākus gabalus, daudz krimiķu, kas man ir televizora vietā, vārdnīcas, grāmatas, ko iesāku viņgad, bet tāda vai citāda iemesla dēļ nepabeidzu (piemēram, par situacionistiem, zivi ausī un ģeogrāfu, kas nodzēra globusu). Protams, lasīšu arī grāmatas, kas man ir sadāvinātas un ko esmu iekļāvusi izaicinājuma ducī. Tikai nevaru saprast, ar ko sākt. Tik daudz kā interesanta! Iespējams, pēc saspringtās gada nogales vislabāk iederētos Asmo dāvātās šausmas.
 Bet tā man nav nekādu plānu janvārim, nu, vienīgi Lāmu vajadzētu beidzot pabeigt. Un no attēlā redzamajām grāmatām izlasīšu vienu vai varbūt pat divas, tomēr šoreiz grāmatas tajā ir saliktas, lai tās varētu parunāties savā starpā. Re, ko šīs saka:

Nakts dārzā,
Aizmirstības mežā
Vientuļa ceļiniece –
Balode, kura gaidīs
Pilsētu & pilsētu.
Jeruzalemi.

 (Šis citāts te jau bija: “Но будем справедливы. Не будем забывать о том, что перевод – это не только переводчик, а еще и редактор, издательство и аудитория, на которую все они ориентируются. Беда, что и говорить.” Ai, ceru, ka tas nav pareģojums nākamajam gadam.)