Slepkavība tumsā

Margaret Atwood. Murder in the Dark. Cover: Eva Rubinstein. London: Virago, 1997 (1984). 110 lpp.

 Atvuda raksta ne tikai biezākus vai plānākus romānus, bet arī stāstus, dzejoļus un kaut ko pa vidam. Šajā krājumā apkopoti pēdējie. Pāris izskatās pēc īstiem stāstiem, citi pēc miniatūrām, dzejprozas vai, atceroties Ziedoni, epifānijām. To arī lasīju kā dzejoļu krājumu: paņemot rokās un izlasot vienu vai divus nejauši uzšķirtus stāstus (vienkāršības labad saukšu tos tā), tad uz laiku noliekot vai izlasot vēl kādu jau citā grāmatas vietā. Tāpēc, kad beidzot izlasīju visu kārtīgi no sākuma līdz beigām, dažus darbus lasīju pirmo, bet citus – jau otro vai trešo reizi. Un, gluži tāpat kā dzejoļiem, tas neko nekaitēja.
 Atzīšos, ka Atvuda (@MargaretAtwood) man šķiet visādā ziņā simpātiska. Arī šajā grāmatiņā netrūkst ne skaidra un vērīga skatiena, ne asa prāta, ne dzēlīgas mēles, kas nepažēlo arī sevi, piemēram, stāstā, kurā vēstītāja apcer sevi kā tūristi, kas bieži vien nododas pārdomām, vai tas ir tā vērts, un reizēm apjauš, ka viņas klātbūtne patiesībā ir tikai traucēklis kaut kam, kas šai vietā reiz ir bijis.
 Daudzos tekstos autore mēģina parādīt literatūras nosacītību, likt lasītājam apšaubīt, vai viņš spēj atšķirt to, kas īsts un kas rakstnieces izdomāts, un cik lielā mērā to vispār iespējams atšķirt. Varbūt viss ir drusciņ nereāls?
 Lielākā daļa stāstu tomēr lasītājiem varētu nepatikt, likties domāta tikai lasītājām. Piemēram, smieklīgais stāstiņš, kurā sievietes sapņos redz maizes cepšanu un paklusām stāsta cita citai, ka reiz esot bijuši tādi laiki, kad ēst gatavojušas viņas, nevis vīrieši; bet, protams, ja Dievs būtu gribējis virtuvē redzēt sievieti, gaļas naži būtu apaļi un ar caurumu vidū. Vai internetā pilnībā atrodamais Women’s Novels.

1. Men’s novels are about men. Women’s novels are about men too but from a different point of view. You can have a men’s novel with no women in it except possibly the landlady or the horse, but you can’t have a women’s novel with no men in it. Sometimes men put women in men’s novels but they leave out some of the parts: the heads, for instance, or the hands. Women’s novels leave out parts of the men as well. Sometimes it’s the strech between the belly button and the knees, sometimes it’s the sense of humor. It’s hard to have a sense of humor in a cloak, in a high wind, on a moor.

Posted on 13.01.2013, in Angliski and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. 2 komentāri.

  1. Es sho graamatu iegaadaajos vienaa mazaa labdariibas veikalaa Londonaa 2003.gadaa, bet tagad neatceros peec tik daudziem, par ko taa bija:) Atceros tik vien kaa mazliet druumo atmosfeeru tajaa, bet tagad gan jau lasiitu ar citu skatu.

    Like

    • Labdarības veikaliņš varētu būt īstā vieta, kur pirkt šādu grāmatu, un skaidrs, ka grūti atcerēties, par ko tā ir, jo te atmosfēra ir ne mazāk svarīga kā tēmas, bet sižeta ir maz. Tātad, ja atceries padrūmo noskaņu, Tu atceries gana labi.🙂

      Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: