Februāris

febr  Februāris bija šāds:

  1. Steve Kaufmann. The Way of The Linguist: A Language Learning Odyssey. Stāsts, kā viens kanādietis ir iemācījies padsmit valodu un tās apķērīgi izmantojis dzīvē, būtu gaužām interesants, ja vien būtu uzrakstīts, nevis ieskicēts; klāt nāk praktiski padomi, kas laikam jau skaitās grāmatiņas galvenā daļa.
  2. Rachel Hartman. Seraphina. Ja visi pusaudžu romāni, ko izlasu, būtu šādi, es nodomātu, ka šis žanrs piedzīvo ziedu laikus: saprātīga un patīkama galvenā varone, nekaitinoša romantika, interesanta un pilnasinīga pasaule, dažādas ticamas problēmas, gandrīz vai detektīvlīnija un (galvenais) pūķi.
  3. Heli Lāksonena. Kad gos smei. Re, cik jautri var būt somi (un igauņi), cik sirsnīgi un cilvēcīgi, nu, tā ka pat var nepamanīt un aizmirst, ka šī tak ir augstā māksla.
  4. Majgula Akselsone. Aprīļa ragana. Tipiski drūmi sociāls skandināvu romāns, šoreiz par audžuģimenēm, dzīvu vecāku bāreņiem, saspīlētām māsu attiecībām un psihiskām slimībām, kam piejaukts klāt ne tik tipisks maģiskums, manuprāt, pilnīgi lieki.
  5. Jānis Rokpelnis. Rīgas iestaigāšana. Vecāki un jaunāki rīdzinieki, visi no t. s. radošajām aprindām, stāsta Rokpelnim, kur viņu bērnībā atradās dažādi krogi un citas izpriecas, bet Rokpelnis šo to atstāsta tālāk; piedevās klāt nāk Rīgas Modeļu nama vēsture un stāsts par to, kā reiz klājās sievietēm bikškostīmā (esot tirgū ar burkāniem nomētātas).
  6. Sujata Bhatt. Monkey Shadows. Indijā dzimušas, ASV skolojušās, Vācijā dzīvojošas sievietes dzejoļi, kuros daudz Indijas, bet nekāda saikne man ar tiem diemžēl neizveidojās. 
  7. Mišels Velbeks. Karte un teritorija. Kā Velbeku mākslas dēļ noslepkavo, un cik nopelna veiksmīgs mākslinieks (tā kā romānā ir arī satriecoši gudra, skaista, seksīga, mīloša un strādīga krieviete, izstāstīšu, ka Zahars Priļepins esot izpaudis – kādi divdesmit krievu rakstnieki par grāmatu honorārā varot saņemt pat veselu miljonu rubļu, tikai es nezinu, kuri tie ir, jo Mariņina dabūjot 100–150 tūkstošus dolāru, bet, teiksim, Akuņins – 25–30 tūkstošus dolāru, savukārt 95 % rakstnieku par grāmatu nopelnot 50-100 tūkstošus rubļu (un viens dolārs ir apmēram 30 rubļu), bet par pirmo grāmatu – 25 tūkst. rubļu un varbūt vēl 10-15 % no katra pārdotā eksemplāra cenas; Darja Doncova par pirmo grāmatu savlaik esot dabūjusi 20 tūkst. rubļu, bet nesenīt pārdeva visa sarakstītā izdošanas tiesības uz trim gadiem par divarpus miljoniem dolāru un par katru jauno grāmatu dabūs klāt vēl 200 tūkst. dolāru; tā nu viņiem tur iet; lai jums viegli rēķināt!).
  8. Rita Ruduša. Pagrīdes citādība: Homoseksuāļi Padomju Latvijā. Tādu kā avīžrakstu krājums par citādajiem, uz kuriem noraugās, ē…, necitāda (?) žurnāliste, un tas, ko viņa ieraudzījusi un saklausījusi, ir izzinoši un vajadzīgi, un reizēm sāpinoši, bet ļoti īsi, kā ievads, kurš nebeidzas ar turpinājuma apsolījumu.
  9. David Mitchell. Black Swan Green. Caurcaurēm reālisks (ja nerunājam par spoku) romāns stāstos, kura galvenais varonis, dzimis vienā laikā ar autoru, ir trīspadsmitgadīgs zēns ar runas defektu, neciešamu vecāko māsu, vecākiem, kas strīdas, nežēlīgiem klasesbiedriem, jocīgu dzejnieka pseidonīmu, dažiem slepeniem draugiem, meiteni, kuru gribētu nobučot, dzīvi Anglijas ciematiņā aukstā kara, Folklendu un ekonomiskās krīzes laikā un prasmi pieaugt.
  10. Lelde Stumbre. Personīgi. Stumbres stāsts par sevi ir tik personīgs, ka lielākoties es nesapratu, kāpēc tas man būtu jāklausās, un gaidīju, kad atkal tiks pieminēts kāds cits cilvēks, vēlams tāds, ko esmu redzējusi vai lasījusi.
  11. Džeroms K. Džeroms. Trīs bērni un es. Lai kas arī nebūtu rakstīts uz vāka, trīs bērni nekādi nav trīs vīri, māja laukos nav laiva, kā arī govs, kas žēli bauro, nevis smejas, un ēzelis pa abiem nespēj aizstāt vienu suni.

  Marts, kā redzams attēlā (gluži to visu es netaisos izlasīt, daļu tikai palasīt), man šoreiz nav ieplānots kā sieviešu mēnesis, lai gan varbūt vajadzētu. Re, ko es nesen izlasīju kādā atsauksmē par vīrieša sarakstītu grāmatu:

  Не знаю, но мне женщины в качестве главного героя не очень вдохновляют. Разве что исключая Мисс Марпл. Слишком много личных переживаний и дум тяжких. Попытки окунуть в личную жизнь героини. Мне кажется это не совсем идёт на пользу. Разве что если читателем будет женщина, тогда да.
  Читая именно эту книгу заметил,– если женщина и она несчастлива в личной жизни, то она мастурбирует по ходу действия. Хм…подумалось, никогда ещё не читал детектив, где главный герой мужчина с проблемами личного характера и…..чтоб маструбировал.
  Скорее всего он находит кого-то для одного раза, так что ли….

  Vispār Granžē mani vilina jau kādu laiku, nu esmu atradusi vēl vienu iemeslu viņu palasīt.
  Bet, par martu un literatūru, un sievietēm runājot, šo piektdien pusseptiņos vakarā Laikmetīgās mākslas centrā (Alberta 13) būs sarunas par feminismu “Viss taču ir kārtībā” ar daudzām sievietēm, arī rakstnieci Ilzi Jansoni, kuras jaunāko grāmatu sauc “Umurkumurs jeb Ardievas feminismam”. Ej nu sazini, kā tur īsti ir. Ā, varbūt viņa apgalvos, ka feminisms nav aktuāls. Visu nedēļu turpat apskatāma arī starptautiskās mākslinieču apvienības „FemLink” video darbu izlase „Agresija. Trauslums. Rūpes. Vitāls. Brīnums. Vīrietis. Protests”.
  Amerikāņu dzejniece Sāra Keja (Sarah Kay) par to, kā viņa 14 gadu vecumā sāka rakstīt un uzstāties ar dzejoļu lasījumiem un kā tagad viņa to māca citiem pusaudžiem. Viss teksts lasāms TED vietnē, šeit tikai mazs citāts:

  It is tempting — once you’ve figured this out — it is tempting to keep writing the same poem, or keep telling the same story, over and over, once you’ve figured out that it will gain you applause. It’s not enough to just teach that you can express yourself. You have to grow and explore and take risks and challenge yourself. And that is step three: infusing the work you’re doing with the specific things that make you you, even while those things are always changing. Because step three never ends. But you don’t get to start on step three, until you take step one first: I can.

Posted on 03.03.2013, in Kas cits and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: