Aiz guļamistabas durvīm

Paula Derrow, ed. Behind the Bedroom Door: Getting It, Giving It, Loving It, Missing It. New York: Delacorte Press, 2009 (2008). 334 lpp.

 Grāmatas redaktorei, neprecētai sievietei ap četrdesmit pieci, doma par šā krājuma veidošanu esot uzradusies vienlaikus ar apjausmu, ka viņas draudzenes pārlieku maz apspriež savu seksuālo dzīvi, un kā lai pēc “Seksa un lielpilsētas” zina, vai tas, ko tu dari vai nedari, ir līmenī? Līdzīgas aizdomas ir nodarbinājušas vienu no 26 drosminiecēm, kas piekritušas aprakstīt savus guļamistabas piedzīvojumus. Viņai bija sācis šķist, ka mūsdienās (un tas bija vēl pirms “Greja 50 nokrāsām”) visi nodarbojas ar krietni skarbāku vai dīvaināku seksu nekā viņa pati. Šo rakstu var lasīt internetā.
 Redaktore priekšvārdā raksta, ka nu mēs visas varēšot saprast, ka, lai ko mēs darītu vai nedarītu, mēs neesam vienas, tāpat klājas vēl kādai. No vienas puses, viņai var piekrist, tomēr man palika līdzīga sajūta kā pēc tām pāris minētā seriāla sērijām, ko esmu redzējusi, proti, ka ar mani tam nav nekāda sakara. Lai gan krājumā ir mēģināts apkopot dažādu pieredzi, tas tomēr ir sanācis diezgan vienveidīgs. Kaut tāpēc vien, ka vai visas autores varētu būt sastādītājas draudzenes, kas pārstāv ļoti šauru amerikāņu sieviešu grupu. Ir pa kādai jaunākai un vecākai, taču lielākoties viņām ir tas vecums, ko par pusmūžu vēl nemēdz saukt, lai gan varētu. Viņas ir no pārtikušām ģimenēm, ieguvušas prestižu izglītību, dzīvo Ņujorkā vai kādā citā tikpat dārgā vietā. Visas viņas raksta, parasti sieviešu žurnāliem, un krājumā valda tiem raksturīgais stils – ļoti atklāti stāstiņi ar vairāk vai mazāk humora un skaidri jaušamu morāli, kuru īstumam līdz galam tomēr grūti noticēt.
 Protams, tēma ir kutelīga. Lielākā daļa sieviešu, gluži tāpat kā dzīvē, te apgalvo, ka viņas ir ļoti seksuālas un izstāsta visādus atgadījumus, ko es nemaz tā skaļi neapspriestu, kaut tāpēc vien, ka bieži ir iesaistīti arī citi cilvēki. Ne tikai vienkārši mīļākie X., ar kuriem sensenos laikos bijušas vētrainas vai miegainas attiecības, bet tādi, kurus autoru paziņas noteikti zina, piemēram, bijušie un esošie vīri. Tur ir stāsts par vīru, kas nav spējis gulēt ar sievu visu grūtniecības laiku (un varbūt tas viņam kā ķīnietim ierakstīts zemapziņā, jo ķīnietes, kā internetā uzzinājusi viņa sieva, stāvoklī būdamas, nemīlējoties). Un par vīru, kura sievai ir zudusi jebkāda vēlme pēc seksa, un tā viņi dzīvo jau gadiem ilgi. Viņš atsakās pārgulēt ar citu, jo tas ir bīstami, var iemīlēties. Bet cita sieva nespējot dzīvot bez bezcerīgas, intensīvas un ilgstošas iemīlēšanās citos. Bez seksa, ko jūs. Un vīrs pacietīgi gaida, kad viņas aizraušanās pāries.
 Vai, teiksim, satriecošs stāsts par meiteni, kas uzaudzināta ļoti reliģiozi un pēc seksa vienmēr domā, ka par to viņai būs jācieš ellē. Precības šīs sajūtas neizdzēsa, toties drīz pēc kāzām viņai parādījās dedzinošas sāpes vagīnā. Gadiem ilgi viņa cieta, līdz beidzot tika noteikta retās un, kā izrādījās, grūti ārstējamās slimības diagnoze. Sešus gadus viņa pavadīja novakares, iespiedusi starp kājām saldētu zirnīšu maisiņu, kas mazliet atviegloja sāpes, līdz beidzot atrada ārsti, kas izdziedēja kaiti, un nu viņa beidzot nejūtoties vainīga par mīlēšanos.
 Vai stāsts par sievieti, kas ar psihoterapeita (šķiet, pusei ir bijuši laulību terapeiti) un ebreju svēto rakstu palīdzību piedabū vīru gultā uzvesties viegli sadistiski. Tagad viņiem esot ļoti labi un maigs sekss, vīram par prieku, arī esot, bet es viņam tomēr jūtu līdzi.
 Vēl tur ir gabali par seksa rotaļlietām un bērniem, kas tās atrod, par vientuļo māmiņu, kas apskauž visas pārējās, jo viņai nežēlīgi gribas mīlēties, bet tās tikai domā, kā no tā izvairīties, par dažām pirmajām mīlestībām, par orālu izvarošanu randiņa laikā un sekām, kas jūtamas vēl pēc divdesmit gadiem, slavas dziesmas uzticībai un vienas nakts sakariem, par anorektiķes seksu un destruktīvām attiecībām, kurās vīrieti mēģina uzpirkt ar apakšveļu par 80 dolāriem un viesnīcas numuru par 800 (palagi esot bijuši labi, sekss gan ne), pāris raksti par lesbiešu attiecībām un tā joprojām.
 Varbūt visvairāk atmiņā iespiedās vecākās autores, angļu valodas skolotājas, teksts. Četras īslaicīgas un neveiksmīgas attiecības (to skaitā viena laulība) četru desmitgažu laikā, tad psihoanalīze un septiņdesmit gadu vecumā, cik var noprast, jauks vīrietis.
 Bet citādi tur viss ir kā televizorā.

Posted on 11.03.2013, in Angliski and tagged , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: