Kā iemācīties valodas?

Николай Бодров. Как изучить английский язык самостоятельно. Нестандартные приемы самообучения. Лениздат, Союз, 2001. 192 lpp.
Steve Kaufmann. The Way of The Linguist: A Language Learning Odyssey. AuthorHouse, 2005. 140 lpp.

 Jāatzīstas, kad gada sākumā lasīju šīs grāmatas par valodu mācīšanos, biju iecerējusi izlasīt vēl kādu, bet tagad vairs neatceros – kuru… Nu labi, gan jau vēlāk atkal uznāks vēlme palasīt kaut ko tādu. Gan Bodrovs, gan Kaufmans ir aprakstījuši savu valodu mācīšanās pieredzi, un, lai gan viņi dalās ar praktiskiem padomiem, tomēr grāmatiņas (abas atrodamas internetā, vismaz viena no tām – legāli) vairāk varētu noderēt, lai iedvesmotos un saņemtos mācīties.
 Bodrovs, vienkāršs cilvēks būdams, mācījās angļu un vēlāk arī vācu valodu. Gadiem ilgi tas viņam lāgā nesanāca, un tad viņš esot nolēmis noskaidrot, kā to darījuši citi – sen miruši poligloti. Piemēram, hieroglifu atšifrētājs Šlīmanis vai Nikolajs Morozovs, kurš cietumā pusgada laikā esot apguvis 16 valodu. Protams, tur laika netrūka.

 ”Так я проходил по пяти и даже десяти уроков в день, занимаясь часов по двенадцать в сутки. Через неделю учебник был уже закончен, и я сейчас же принялся за чтение на немецком языке сначала романов Шпильгагена, потом сказок Андерсена и романов Ауэрбаха. Словарем я почти не пользовался. Взяв роман, я вполголоса читал его от начала до конца, стараясь понимать лишь смысл прочитанного и догадываясь, по возможности, о значении неизвестных мне слов во фразах, прямо по смыслу уже известных.
 Когда я кончил таким образом свой первый немецкий роман “DURCH NACHT ZUM LICHT” («Из мрака к свету»), который еще гимназистом читал в русском переводе и потом забыл, я только смутно понял его содержание в деталях и сейчас же начал читать снова. При втором чтении я уже уяснил себе половину фраз, а при третьем — почти всё.”

 Tiesa, Morozovs jau prata latīņu un franču valodu, tāpēc pa kādam pazīstamam vārdam viņam noteikti trāpījās. Bodrovs, kas vēlāk mēģināja rīkoties līdzīgi, proti, lasīt bez vārdnīcas, saprata, ka nekas viņam nesanāk un ar zināšanām, kas palikušas pēc skolas un augstskolas (200-300 vārdi un pāris gramatikas likumu; hmm, kā gan viņam tā valoda mācīta…), nepietiek pat galveno sižeta pavērsienu uztveršanai. Tad nu viņš pēc skumju brīža tomēr paņēma pāris labu vārdnīcu un sāka visu no sākuma, reizēm noskaidrojot nezināmo vārdu nozīmi. Šoreiz esot gājis labāk. Taču…

 Когда я прочел роман в четвертый раз и увидел, что до полного — буквального — понимания текста мне еще далеко, настроение вновь упало ниже нулевой отметки.

 Lūk, te nu mūsu ceļi, ja vien reiz būtu sagājuši kopā, šķirtos. Četrreiz pēc kārtas izlasīt romānu… vismaz kādu stāstu būtu izmantojis! Es vispār labāk izlasītu četras grāmatas, bet ne jau nu brīdī, kad vēl gandrīz nekā nejēdzu no gramatikas. Turklāt ar it kā pazīstami skanošiem vārdiņiem, ai, kā var iegrābties. (Piemērs no manas dzīves: kādā leišu stāstā meitene gāja uz kūdru – dīvaini, bet lai jau. Kad tas sāka šķist pārāk dīvaini, paskatījos vārdnīcā un beidzot uzzināju, ka leitiski “kūdra” nozīmē dīķi.)
 Tikpat maniakāli Bodrovs ir klausījies ziņas: kā no darba mājās, tā visas BBC ziņas pēc kārtas, lai beigās būtu sapratis pēc iespējas vairāk. Nešaubos, ka tā var šo to iemācīties, bet man būtu bezgala apnicīgi. Un vispār Bodrova metode – mācīties “kā pirms eksāmeniem” gada garumā katru dienu – der tikai īpaši uzņēmīgiem cilvēkiem. Es tāda noteikti neesmu. Bet var just, ka viņu šis process ir aizrāvis, un grāmatu izlasīt bija gana interesanti, lai gan dažās vietās es to darīju pa diagonāli.
 Liela daļa valodas apguves paņēmienu, protams, bija jau zināmi, taču dažas idejas un to apraksti bija diezgan negaidīti, piemēram, tas, ka ārpus darba laika ne brīdi nevajag izlaist no rokām grāmatu, ko tobrīd lasi, lai izlasītu pa teikumam, stāvot rindā vai starp divām karotēm zupas, tas, kā viņš iemācījās klausīties mūziku, lai uzlabotu valodas mācīšanos, kā staigāja pa muzejiem un domās mēģināja aprakstīt darbus angliski vai uz atklātnēm ar gleznu reprodukcijām otrā pusē sarakstīja atbilstošos vārdiņus, vēlāk cenzdamies tos atcerēties un izstāstīt, kas gleznā attēlots.
 No Šlīmaņa Bodrovs aizguva tekstu mācīšanos no galvas, un arī tā man šķiet laba doma, tiesa, vienkāršotākā variantā, nevis šajā:

 Теперь же для четкости запишем всю последовательность операций работы с текстом кратко:
1) чтение (перевод) текста;
2) свободный (импровизационный) пересказ;
3) проверочное (уточняющее) чтение;
4) дословный (или близкий к тексту) пересказ;
5) сверка по тексту;
6) запись;
7) заучивание.

 Bodrovs diezgan smalki izstāsta par savām ilgajām ārpilsētas pastaigām, mācoties no galvas vai atkārtojot dzejoļus, un tās arī izklausījās labas, lai gan es tā arī neguvu atbildi uz jautājumu, vai bez sarunu biedra, tikai ar radio klausīšanos un Šekspīra dzejas mācīšanos, var iemācīties arī runāt tā, lai tevi saprot. Man tomēr šķiet, ka, ja vien ir iespējams, labāk mācīties ar skolotāju, nevis tikai pašmācības ceļā.

 Изучение языков — это, на мой взгляд, как раз то счастливое занятие, которому можно предаваться не торопясь и всей душой, так же как, например, музыке или любым другим изящным искусствам.


 Kaufmana grāmatā praktisko padomu daļa ir nošķirta no viņa dzīves un valodu mācīšanās stāsta. Svešvalodu mācīšana Monreālas skolā nebūs bijusi daudz veiksmīgāka nekā Krievijā, un kas zina, vai Stīvs vēl šobaltdien nerunātu tikai angliski, ja 17 gadu vecumā viņu pēkšņi nebūtu ieinteresējusi ķīniešu valoda un ja Monreālā nebūtu atsaucīga ķīniešu kopiena. Pēcāk viņam iepatikās Grēta Garbo, un jaunietis devās uz grāmatnīcu apvaicāties, vai tur nav pašmācības grāmata tai valodai, kurā ar aktrisi varētu sazināties. Un tā tālāk… Tagad viņš mākot 11 valodas.

 The reason linguists can master several languages is largely because of their increased confidence. Language learning becomes demystified. Also, the more languages you learn, the more you develop the ability to cope with new ways of saying things.

 Kaufmans nav rakstnieks, viņš ir bijušais diplomāts un uzņēmējs, starp citu, tur viņam ļoti noderēja ķīniešu valodas, ko viņš vēlāk apguva arī Honkongā, un japāņu valodas prasme. Kaut arī var just, ka viņa jaunība, kas pavadīta, mācoties un strādājot Ķīnā, stopējot pa Eiropu (un apgūstot valodas) utt. ir bijusi ļoti interesanta, tomēr grāmatiņā tā ir aprakstīta samērā konspektīvi. Viņa pieeja mācībām ir: vairāki atšķirīgi mācību materiāli iesācējiem, daudz klausīties un lasīt tekstus (ja iespējams – vienkāršā valodā un ar attiecīgā teksta vārdu sarakstu) par sev interesantām tēmām. Viņš ir izveidojis savu mācību sistēmu LingQ un vietni, kur pēc tās var mācīties vairākas valodas, piemēram, tur vienu un to pašu tekstu var atrast dažādās valodās un gan lasīt, gan klausīties.

Posted on 07.04.2013, in Angliski, Krieviski and tagged , . Bookmark the permalink. 11 komentāri.

  1. Mani tā Bodrova metode nepārliecina, es tomēr esmu par to, ka sākuma līmenī mācās ar skolotāju un pēc tam jau var pēc vajadzības nodarboties ar pašadarbību. Es laikam izvēlētos skolotāju un censtos cik vien iespējams “iegrimt’ valodā. Un viss ir vieglāks, ja valoda un attiecīgā mentalitāte ir simpātiska vai pat iemīļota.
    Manā pēdējā lasītā grāmatā tieši bija viens superpoliglots Džens, kurš spēja tulkot no tik daudzām valodām, ka tas noteikti bija maģiskais reālisms. Bet tur bija viens labs teikums, kur es tevi atcerējos: “Spāņu valoda lingvistam ir tas pats, kas “klasīšu” spēlē triatlonistam. Bija grūti iedomāties, ka cilvēks, kas apguvis krievu un grieķu valodu, varētu pārprast kādu teikumu spāņu valodā.” Kā noprotu, krievu un grieķu valoda tiek minētas kā grūtuma etalons.

    Like

    • Zini kā, es viņu lasīju janvāra beigās un man arī likās gaužām nepārliecinoši, bet tagad rakstot es sapratu, ka patiesībā diezgan daudzus viņa paņēmienus pati izmantoju, tikai nevis kā nopietnu valodas mācīšanos, bet kā izklaidi starp valodas stundām.🙂 Tā ka, kas zina, varbūt var iemācīties valodu arī pilnīgā pašmācības ceļā, vismaz saprast, īpaši mūsdienās, kad var atrast daudz ko lasāmu un klausāmu, nav jāstudē katrs apdrukāts papīra gabaliņš, kas patrāpās pa rokai. Lai gan tīrā veidā viņa metode man šķiet piemērota tikai tiem, kam skapī visas burciņas sakārtotas pēc izmēriem un krāsām un nekad nekas netiek nolikts citā vietā.😀
      Ungāru varētu būt grūtāka nekā krievu vai grieķu valoda. Bet to Džens varbūt neprata. Bet tā — man liekas, jebkura valoda sākumā šķiet grūta, tad kādu brīdi viegla, un tad saproti, ka tomēr ir grūta, ir visādi smalkumi, kaut vai nesajaukt spāņu vārdus ar itāļu, franču vai portugāļu.

      Like

      • Man visgrūtākais jebkurā valodā šķiet runāšana, t.i. dabūt laukā no sevis tādas skaņas, ko dzimtajā valodā nelieto.
        Iespējams, ka visefektīvākā metode ir piespiedu-brutālā. Šobrīd skatos ukraiņu Elles virtuvi, kurā Jūlija Visocka iedrošina vienu dalībnieku braukt uz Itāiju, sakot, ka tai brīdī, kad tu nonāksi karstā virtuvē, kur tev katru dienu pakaļ skries satracināts itāļu pavārs un kliegs, protams, itāliski, tu pēc trim mēnešiem itāliski visu sapratīsi un arī pats vervelēsi🙂

        Like

        • Un pavārs iemācīsies daudz slāvu izteicienu. Kultūras apmaiņas programma.🙂
          Var jau, protams, ierakstīt savu runāšanu, tad klausīties un mēģināt salīdzināt ar kāda iedzimtā balss ierakstu, bet jā, pieaugušam cilvēkam pareiza izruna jau tāpat ir diezgan neiespējama misija, un mēģināt to sasniegt vienatnē… Tā jau grūti, kad tevi pārlabo, bet pašai šķiet, ka es tak tieši tā jau teicu.

          Like

  2. Man angļu valoda ir vienīgā, kuru esmu apguvis pašmācības ceļā. Es ar lasīju grāmatu, bet tikai izrakstīju vārdiņus. No sākuma izlasīju vieglu grāmatiņu ar pāris stāstiņiem, Dabūju bāzes vārdus (gramatikai vispār nepievērsu uzmanību). Tad izlasīju vienu vēstures grāmatu pamatskolniekiem (nebija tik daudz vārdu jāizraksta, jo zināju par ko ir lieta). Tad izlasīju Rietumu civilizācijas vēsturi ar pāri pa tūkstoš lapaspusēm (deva iespēju saprast praktiski jebkuru tekstu). Tālāk lasīju visu kas nāca priekšā un turpinu vēl tagad.

    Gramatikai veltīju nedēļu pirms eksāmena. Skaidra lieta, ka eksī runāšanā gan dabūju švaku atzīmi, jo mums vakarskolā uz šo lietu īpaši nespieda🙂

    Lai kaut bišķi saglabātu vācu valodu, laiku pa laikam paskatos vācu televīziju, vai palasu kādas ziņas.

    Reiz mēģināju iemācīties spranču mēli, bet tad man bija iedaj to izdarīt ar datorprogrammu palīdzību. Nekas nesanāca, kaut ko jau atminos, bet nekas izcils. Tad jau itāliski saprotu vairāk neko nemācoties, tik vien kā katru gadu nedēļu pavadot Lugano.

    Like

    • Forši! Īpaši tās 1000 lpp. Bet kaut kāds, kaut vai simbolisks skolotājs Tev tomēr vakarenē bija?
      Franču val. man par laimi nemaz negribas, bet, ja arī gribētos, es nez vai saņemtos mācīties, jo tā izruna man šķiet šausmīga. Protams, “manž, manž fromāž” es sapratīšu.🙂
      Spāņi, piemēram, darbības vārdiem nenoteiksmē un pavēles izteiksmē mēdz kabināt klāt vietniekvārdus, pilnīgi bez gramatikas grāmatas var galīgi apjukt, ar tabulām vien nepietiek.

      Like

      • Bija simbolisks, mums angļu valoda bija 45 minūtes reizi divās nedēļās. Mācījos jau ar tikai 12. klasē, kad pārmetos no vācu valodas. Skolotāji ar mainījās reizi pusgadā. Tagad šķiet, ka arī šīm skolotājām, diez ko labi ar to valodu pašām negāja. Varētu teikt, ka viss tika veikts paša spēkiem. Augstskolā gan vēlāk business english iemācījos arī runāt.

        Par franču un spāņu valodu nesatraucos, sieva kaut kur šīs valodas ir iemācījusies un ceļojumos viss liekas baigi elementāri, vienmēr tiec informēts, kas kur rakstīts un teikts.

        Like

        • Tad jau viņa arī itāliski noteikti saprot. Un jā, vajag ģimenē sadalīt pienākumus un valodas. Sīcim jāmācās arābu un ķīniešu mēle, bērnībā takš vieglāk, un tad visur varēsiet braukt bez bēdu.🙂

          Like

          • Nu bērnam ir tikai trīs ar pusi gadu, labi, ka vismaz lasīt iemācījies un nedaudz angliski saprot. Vispār jau viņu vectēvs ņem līdz uz spāņu valodas kursiem, bet puikam tas ātri apnīk un parasti viņš tur aizmieg. ķīniski viņam ir interese ir, bet tikai tāpēc, ka tā valoda dīvaini skan. TAd nu reizēm buldirē pašizdomātā valodā, apgalvojot ka tā ir ķīniešu. Žēl ka ķīniešiem nav alfabēta, tad jau noteikti būtu to ar iemācījies, kā angļu, spāņu, krievu un latviešu.

            Like

            • Talantīgs bērns. Vai vienkārši aug labā vidē. Žēl, ka man agrajā bērnībā krievu valodu neiemācīja. Es reizēm sapņos runāju kādā valodā, ko dzīvē nezinu, diemžēl pamostoties vienmēr saprotu, ka tā nebija tiesa, tā valoda skan citādi.

              Like

            • Es jau ar krievu valodu tā normāli tikai no ceturtās klases sāku saprast. Mūsu sovhozā jau tikai pāris krievu vien bija. Un iemācītais ar vairāk bija mātes vārdi, nevis lietvārdu locīšana. grāmatas vispār sāku lasīt pēc devītās klases.

              Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: