Jūnijs

julijs-13  Ak, tā vien šķiet – jo mazāk es lasu, jo mazāk rakstu. Protams, paskatoties, piemēram, uz aprīli, kļūst skaidrs, ka tā nav gluži tiesa, bet tomēr – jau kuro mēnesi plāni uzrakstīt par visām izlasītajām grāmatām ir ar blīkšķi izgāzušies, kaut arī septiņas grāmatas jau nu nav nekas pārmērīgs. Nu labi, šomēnes mēģināšu atkal, un vēl es gribētu nomest kādu pusotru kilo (trīs būtu labāk, tad es svērtu tikpat, cik pirms desmit gadiem, bet kaut kas jāatstāj arī augustam), proti, pārkalt taukus muskuļos, jo citādi man sāk šķist, ka tricepsu man nav vispār, acīmredzot datora taustiņu spaidīšana un lapu šķirstīšana tos netrenē (dīvaini, jo grāmatas taču ir smagas). Ak, viena vienīga šķietamība…
  Ja man tas neizdosies, nākammēnes būs jāpievēršas šai lietai nopietnāk, teiksim, jānoliedz lasīt jauna grāmata, iekams nav aprakstīta iepriekšējā. Pasaulīt balto, rādās, ka tādā gadījumā es katru dienu mazgātu grīdu un gatavotu vakariņas. Ā, nē, vakari man būs aizņemti.
  Laikam ne velti starp interesantajām un dīvainajām grāmatām, ar kurām esmu piestiepusi pilnu māju (attēlā nav redzamas visas), vairākas pievēršas psiholoģiskām problēmām. Varbūt ar tām arī jāsāk?
  Vispār neticu, ka jūlijā visas izlasīšu, noteikti paliks pāri arī augustam, kaut arī to gaida pārējās dīvainās grāmatas, tāpēc, ja kāds nosaukums iekrīt acīs un rosina ziņkāri un ja jūs to ierakstīsit komentārā, es varētu sākt ar to grāmatu un (mēģināt) neatlikt trīs rindkopu uzrakstīšanu uz vēlāku laiku. (Kasim, Tu nepiedāvā interneta īso kursu “Kā ietilpt divās rindkopās ar visu ievadu, nobeigumu un pat iztirzājumu”?) Jo šobrīd es vēl gribu izlasīt tās visas, kas būs pēc “publicēt” podziņas nospiešanas, tas jau ir cits jautājums.
  Vai šeit ir bijuši dzejoļi par marsiešiem? Nē? Tad ir pēdējais laiks.

  Tā. Tas jau ir cits jautājums, jo, kad biju tikusi tik tālu, noklaudzēja pastkastīte un es saņēmu ilgi gaidīto aicinājumu iet pakaļ sūtījumam. Ierastā sainīša vietā šoreiz es dabūju, lūk, ko.
maiss
  Varu derēt, ka pa ceļam satiktais sīcis uz savu jautājumu vecmāmiņai: “Kas tai tantei maisā?” neuzzināja pareizo atbildi. Maisā bija pavisam normāla izmēra kaste (8,35 mārciņas smaga).
kaste
  Un kastē… ai, es jau biju piemirsusi, kam tur īsti jābūt. Bet tur bija viss kas jauks.
grāmatas
  Kuru gan vairs interesē jūnijs?

  1. Colette. Chéri. Tiem, kas grib iepazīties ar franču ne gluži erotiskās literatūras klasiķi un uzzināt, ka padzīvojušai sievietei jauni puiši sagādā sirdssāpes, bet ne tikai to vien.
  2. Nick Webb. Wish you were here: The official biography of Douglas Adams. Tiem, kas ļoti mīl Adamsu, tiem, kas nekā daudz par viņu nezina, bet varētu iemīlēt, un tiem, kam pietrūkst laba parauga, kā aizrautīgi interesēties par dzīvi, visumu un visu pārējo.
  3. Purpura karaļa galmā. Grāmata iecietīgiem cilvēkiem, nelabojamiem latviešu fantastikas un fantāzijas cienītājiem un tiem, kas pēc desmit gadiem grib palepoties: “Es viņu lasīju jau tad, kad neviens vēl nezināja, ka viņš/a kļūs par labu rakstnieku/ci.”
  4. Feja Veldone. Sievietes-sātana dzīve un mīlestības. Tām un tiem, kas ilgojas pēc neierasta un pārsteidzoši dīvaina piekrāptas mājsaimnieces pārtapšanas stiprā un neatkarīgā sievietē stāsta paveida.
  5. Mark Haddon. The Red House. Ai, visiem, kam nav bail no mazliet sarežģītākas formas un kam patīk cilvēki vai grāmatas.
  6. Kristofers Išervuds. Atvadas no Berlīnes. Tiem, kam nav nekas pretī pret iekļūšanu Vācijā īsu brīdi pirms nacisma pilnzieda, pret visu to postu, naidu un uzdzīvi; jā, jo īpaši uzdzīvi, kas atgādina vienu otru vecu kinofilmu, un vīrišķīgu noskaņu, kas atgādina jaunāku kino.
  7. Vidmantė Jasukaitytė. Balandė, kuri lauks. Tiem, kurus interesē leišu mērenais maģiskais reālisms, ģimenes sāgas, sievietes liktenis un radošās inteliģences mūžam nesaprastā un sabiedrības izstumtā loma.

Posted on 05.07.2013, in Kas cits and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 11 komentāri.

  1. Kas ir par visu redzamo un neredzamo?

    Like

    • Una novela sobre el amor y otras mentiras. Premio Primavera de novela 2001. Veiksmīga kinorežisore iemīlas wannabe rakstniekā, noraidot veselu varzu pielūdzēju, kas viņai seko ar aizvērtām acīm. Bet “la fama es una diosa caprichosa”. Escrita con una prosa hipnótica y una elaboración estructural sorprendente -sin olvidar la sorpresa final- De todo lo visible y lo invisible confirma los augurios de la crítica francesa, que consideró a Etxebarria “la mejor escritora de su generación”.

      Like

  2. 🙂 Labākais kurss ir slinkums + 3 gadi, rakstot ziņas ar mazu garuma limitu.

    Un man būtu interesanti par Kivirehku, jo tulkotu igauņu maz, a atsauksmes ir aizdomīgas. Man gan jau ir viena igauņu džeka īsstāstu grāmata (Arvo Valtons – Bīstams atklājums), bet-

    Like

    • Pirmais punkts izpildīts ar uzviju, otrajam arī kko varētu pievilkt klāt. Hmm…
      Kivirehks ir aizdomīgs pats par sevi.
      A kas tas par Valtonu?

      Like

      • Ja var ticēt igauņu kritiķim A. Langemetsam, Arvo Valtona (1935, inženieris ķīmiķis, raksta stāstus scenārijus aforismus) “varoņu ikdienas dzīvē notiek neizskaidrojamas lietas – piezemēti poetizētām personām izdodas paveikt cēlus un pārdabiskus darbus, bet augstā stila varonis nonāk visai muļķīgās sadzīviskās situācijās”. Sola grotesku, fantastiku, satīru, Kafku un Gogoli, kā arī “dzīvo, dabīgo cilvēku pasauli”.

        Like

  3. Es domāju, ka tas teikums pie “Purpura karaļa galmā” noteikti piepildīsies.🙂
    Ļoti gribētu izlasīt tavu atsauksmi par Vulfas grāmatu.
    Ne pa tēmu, vnk intereses pēc, kā domā īstenot to -1,5 kilo? Uz sporta vai ēšanas rēķina?

    Like

    • Cerams.🙂
      Mana vājā vieta ir atkarība no cukura, turklāt ir baigi ērti pusdienu vietā apēst cepumiņus. Pavisam atteikties man nesanāk, pie tam man ir spēcīgas aizdomas, ka tad vietā nāktu kāda cita atkarība, iespējams, vēl destruktīvāka, tāpēc es mēģinu ierobežot un cepumu vietā vismaz ēst “Miku”, kas taču ir veselīgs.😀
      Sports vairāk ir tāpēc, ka man patīk, bet, tā kā es nopirku ilgo abonementu sporta klubā, kurā ietverta ne tikai vingrošana, bet arī trenažieri, skopuma dēļ būs vien jāiet kačāties. Man gan liekas, ka esmu tam par tizlu un vārgu, bet tad jau redzēs. Vienīgā problēma, ka pusotrs kilo tāpat šaudās šurpu turpu, grūti saprast, ir nost pavisam vai tikai līdz vakaram.

      Like

      • Kā es tevi saprotu! Es arī esmu saldummīle. Esmu mēģinājusi vispār neēst saldumus, bet es tā nevaru. Labāk tiešām samazināt nevis atteikties pilnībā. Nu bet, protams, ka Milka ir veselīga.🙂
        Trenažieti taču ir dažādi, arī “tizliem un vārgiem”.😉

        Like

  4. Nav ko baidīties no trenažieriem. Es jau pēc dažām nedēļām vairs nejutos tizla un vārga🙂 Bet vispār visa ļaunuma sakne ir ēšanā. Jāierobežo cukurs un miltu izstrādājumi. Vairāk augļus un dārzeņus. Jāēd mazas porcijas bet bieži. Nu tas tā īsumā no visādām pamācībām, ko esmu saklausījusies un salasījusies. Lai gan man vispār būtu jāstāv klusu, jo kolēģis smejoties pateica – tev tak noteikti ir 10 kg zem normālā svara! Uzreiz sajutos labāk un nekādu sirdsapziņas pārmetumu par apēsto bulciņu😀

    Like

    • Ai, zini kā, Endomondo ir dikti dāsns, skaitot kalorijas, un tad jau kas tur ko neuzēst, kad ieraugi to dažreiz pat četrciparu skaitli. Un šitādā laikā neko vairāk par salātiem gatavot arī negribas, bet ogļhidrātus tak vajag.
      Kā tu zināji, no kura gala tiem dzelžiem ķerties klāt? Tā, lai ir jēga un nav bīstami veselībai. Tev kāds sastādīja plānu, jeb vai pati izpīpēji?

      Like

      • Manā zālē ir sastādīti dažnedažādi plāni, bet pirmajā reizē trenere visu izrādīga. Par attiecīgu piemaksu var arī dabūt individuāli sastādītu plānu.

        Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: