Netraucē man spēlēties

Džūlija Gārvuda. Netraucē man spēlēties. Tulk. Biruta Vaivode, il. Tomass Folks. R.: Kontinents, 2003. (Julie Garwood. Killjoy. 2002.) 443 lpp.

  Vispār es nemaz negrasījos Gārvudai veltīt atsevišķu ierakstu, bet tad padomāju un sapratu, ka man ir pārāk daudz nejauku piezīmju, lai tās visas ietilpinātu vienā teikumā, tāpēc te nu būs bišķi vairāk teksta.
  Jāsāk ar to, ka grāmatu es izlasīju ļoti ātri un pavirši, esot tādā stāvoklī, kad, kā rakstīts Vikipēdijā, nedrīkst darīt neko intelektuālu, proti, ne pildīt mājasdarbus, ne spēlēt videospēles, ne rakstīt īsziņas. Šī iemesla pēc visas sarežģītākās vietas noteikti esmu palaidusi garām, un iespējams, ka uz visiem maniem jautājumiem grāmatā ir rodamas atbildes. Katrā ziņā es biju gaužām pārsteigta, ieraugot romāna vērtējumu Goodreads: gandrīz četras zvaigznītes. Tas nozīmē, ka attiecīgā žanra cienītājām par grāmatu noteikti rastos citāds spriedums.
  Bet: “Heavens to Betsy!” (kā orgasma brīdī izsaucas galvenā varone) – no grāmatas apraksta uz ceturtā vāka nekādi nebija noprotams, ka tas ir romantisks trilleris. Tur ir tikai teikts, ka Eiverijas māte, kas pametusi bērnu vecmāmiņas un krustmātes gādībā, pēc daudziem gadiem atgriežas, lai atriebtos par savu sabojāto dzīvi un nenotikušiem pāridarījumiem, lai pārvērstu dzimtas sieviešu dzīvi drūmā bezprieka murgā, no kura nav izejas. Es biju sadomājusies par slēgtu māju, kurā plosās slepkavnieciska būtne, vai par izsmalcinātu bērna un večiņas spīdzināšanu visa ciema acu priekšā, taču nevienam par to nav ne jausmas, bet ne jau nu par stāstu, kurā jauniņa, smukiņa FIB zemākā slāņa darbniece iemīlas atvaļinātā slepenā dienesta darbiniekā, kamēr abi skrien prom no algota slepkavas.
  Slepkava ar iesauku Mūks bija gandrīz vai pievilcīgākais romāna tēls, tikai arī viņam diemžēl galvā kaut kas bija galīgi sagriezies. Dikti profesionāls un nenoķerams rīkļurāvējs, kas pie saviem upuriem atstāj rozi? Un tad vēl apgalvo, ka būtu vajadzējis darīt tā, lai tas izskatītos pēc nelaimes gadījuma? Piedod, Mūk, es tavus pakalpojumus neizvēlētos kaut tāpēc vien. Tas, ka Mūks tagad arī ir samīlējies līdz ausīm un ļauj savai sievietei plānot darbus, tas tad tāds sīkums vien liekas, lai gan, protams, viņam sagādā daudz nepatikšanu.
  Un tad vēl ir Eiverijas māte Džilija, kas, kā apgalvots jau pirmajā teikumā, esot “sasodīti maniakāls radījums”, kas jau agrā bērnībā laistījās ar skābi, slepkavoja kaķīšus un trinās gar vīriešiem, un bija gatava māsiņai izdurt acis ar šķērēm, vārdu sakot, asinskāra psihopāte, kas vēlāk sadomā piebeigt māmiņu un māsiņu, un meitiņu, bet, tik psihopātiska būdama jau no bērna kājas, izaugusi visus slapjos darbus atstāj vīriešu ziņā, it kā pašai nevienu vairs negribētos nožmiegt. Šķiet, ka autore visu laiku piemirst, cik melni Džiliju aprakstījusi, jo vienas vārdi nesaskan ar otras darbiem.
  Galvenā varone, kuras pirmais varoņdarbs bija, FIB datubāzē ievadot informāciju, pamanīt banku aplaupītāju izmantotos šekspīriski cēzariskos segvārdus un pieskaņotos datumus (WTF? Ja es gribētu aplaupīt banku, es vienkārši gribētu būt nepamanāma, nevis mēģinātu nomaskēt naudaskāri ar politiskiem motīviem, kā šie esot darījuši; bet tas bija pārlieku intelektuāls brīdis), tātad šī uzlecošā FIB zvaigzne, meklējot savu nolaupīto dārgo krustmāmiņu, kuru aizvedis baisais neģēlis Mūks, pat nevīžo pateikt savam seksīgajam ceļabiedram, ka krustmāte viņai ir pa tālruni pateikusi, uz kuru vietu Mūks taisījās viņu vest – jo viņš tak šā kā tā samelos.
  Bet to mēs viņai varam piedot, jo šī pati jaukā sieviete piecgadīgajai Eiverijai bija iedzinusi galvā, ka viņai ir nelaba mamma, kas viņu ienīst, kam nav ne sirds, ne dvēseles, kas ir sociopāte, maniakāla persona, zemiska, naidpilna un jukusi. “Dvēsele ir visiem, tikai tavai nelabajai mammai ne.” Jauka bērnība, vai ne?
  Vēl paliek seksīgais Džons Pols ar francisko uzvārdu, kurš ir nogalinājis ne mazāk kā Mūks, tomēr ir labais slepkava, jo par cilvēku nogalināšanu ārzemēs viņam maksāja ASV valdība, un vispār viņam tas ir apnicis. Tikai Mūku gribas noķert, jo viņš iepriekšējā grāmatā (šī, izrādās, ir sērijas trešā daļa, bet Dž. P. agrāk bija otrā plāna varonis) ir mēģinājis nogalināt Džona Pola māsu. Liktenis viņu saved kopā ar Eiveriju, viņi nu jau nevis dzenas pakaļ, bet gan bēg no Mūka, pa ceļam šaudīdamies, bet netrāpīdami, lekdami no augstas klints krāčainā upē, skriedami utt. Ja mašīnas vietā būtu divritenis, sanāktu triatlons ar biatlona elementiem. Grāmata par sportisku dzīvesveidu. Eiverija, tikko kā no upes izlīdusi un tempu uzņēmusi, to stundu nesamazina un neliek džekam manīt, ka viņai dur sānā (nereāli, teica šīs mājas skriešanas specs), un šis arī viņā samīlas, bet jaukāks no tā nekļūst. Vispirms viņš nez cik reizes apvaicājas: “Kāpēc tu domā, ka es ar tevi kniebšos?” Varbūt Eiverijai tas šķiet uzbudinoši, jo viņi, protams, nokniebjas. (Prezervatīvs ainas sākumā tiek uzmests uz gultas, bet tā turpmākais liktenis paliek neskaidrs. Totiesiņ kompleksainā un ļoti nepieredzējusī E. jau pirmajā reizē atplaukst tik tālu, ka viņas roku un mutes izdarības brīžiem kļūstot mazliet nepiedienīgas (bet nejaukā autore tā arī neatklāj, ko tādu viņa dara), par triumfējošo, uj, nē, komandas spēlētājas jātnieces pozu ir nerunājot.) Pēcāk viņš mēdz apvaicāties, vai ta šis esot teicis, ka precēšot E. Nu labi, pietaupīšu šo maitekli.
  Ai, bet šo gan man jāpsaka, jo tas var izrādīties noderīgi. Ja esat iespundēti pamatīgā savrupmājām, kam sānu sienas apšūtas ar ciedrkoka dēļiem, bet logi un durvis ir mīnētas, no tās var tik laukā, vienas nakts laikā ar nažiem izlaužot sienā caurumu.
  Gārvuda agrāk esot rakstījusi vēsturiskos romantiskos romānus, kur vīrišķis ar saltu sirdi glābj jaunu meiteni no briesmām un iemīlas viņā. Iespējams, ka tiem piemīt savs šarms, jo autorei ir daudz cienītāju, bet man viņu vidū laikam nenokļūt, lai gan ir nācies sastapties ar krietni nelasāmākiem gabaliem.

Posted on 11.08.2013, in Latviski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 4 komentāri.

  1. Goodreads vērtējumi, kā jau masu aktivitāte, ir visai dīvaini un ne pārāk uzticami. Pieļauju, ka Gārvudu pārsvarā lasa un novērtē zvērinātas fanes, jo normāli cilvēki diez vai spētu tikt galā ar ceturto turpinājumu šādai sērijai. Bet, teiksim, pie Annas Kareņinas katrs mudaks centīsies izpausties un atzīmēt, ka neko lāgā nav sapratis vai grāmata bijusi par garu. Par sarežģītāku literatūru pat nerunājot.

    Like

  2. Izklausās pēc spēcīgas grāmatas, bezmaz kā tāds fantastiskais bojeviks!

    Like

  3. Kā man patīk Tavi Kontintenta romānu apskati!😀 Lieliska izklaide.

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: