Mirušie nepiedod

Ieva Melgalve. Mirušie nepiedod. Il. Artūrs Bērziņš. R.: Zvaigzne ABC, 2013. 272 lpp.


Šito visi jau sen ir izlasījuši, vai ne? Tikai es, kā liecina lappušu starpā ieliktās aprīļa biļetes, nepiederu pie tiem ļaudīm, kas grāmatu nav spējuši nolikt malā un izlasījuši vienā pēcpusdienā. Bet nu labi, aprīli es vispār atceros diezgan miglaini, lai gan, kā izrādījās, pietiekami labi, lai romānu sāktu lasīt no tās vietas, kur toreiz apstājos, nevis atkal no sākuma.
Nē, mocības vai grūtības teksts nesagādā, un varbūt tur arī tā lieta. (Atzīšos, uzrakstījusi divas rindiņas, aizgāju palūkoties, ko sarakstījuši citi, izlasīju L. L. atsauksmi un steigšus galvā sacerēju nelielu uzsaukumu par tiesībām lietot divus vienas saknes vārdus teikuma robežās vienā teikumā un tamlīdzīgi.) Kaut kā pārlieku vienkāršs tas šķita, pārlieku atgādināja pusaudžu romānus, un man nebija sajūtas, ka, jā, te es dzirdu Melgalves balsi. Bet varbūt tas ir pārlieku daudz prasīts. Vai arī man nav dzirdes. Arī tēliem kaut kā pietrūka, lai es tos pa īstam saskatītu vai justu līdzi, lai gan tīri teorētiski es vismaz kādā no viņiem būtu varējusi ieraudzīt diezgan daudz sevis.
(Un vispār, kaut arī beigas bija loģiskas, iederīgas un tā joprojām, varbūt vienīgi mazliet sasteigtas — dikti viegli viņai tur viss sanāca –, tomēr es tagad gribu laimīgas beigas.)
Vārdu sakot, ir gan pasaule, gan noskaņa, gan intriga, gan viela pārdomām, bet beigās atlika vien secināt — ja tas būtu ārzemju rakstnieces darbs, es nez vai lasītu turpinājumu.

Lasu:
Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.
Dita Rietuma. Film noir no pagātnes līdz mūsdienām.
Charles de Lint. Muse and Reverie.
Lorija R. Kinga. Bišu valoda.
Italo Calvino. El barón rampante.

Klausos:

Advertisements

Posted on 27.07.2014, in Latviski and tagged , , . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

  1. macosvalodas

    Nē, visi vēl nav izlasījuši. Paldies par ierakstu par šo grāmatu! Gribu izlasīt.

    Like

  2. Paldies par post – redz, zināšu, ko nelasīt 😉 Toties ar nepacietību gaidīšu vērtējumu par Dita Rietuma. Film noir no pagātnes līdz mūsdienām. Un kad pabeigšu lv-fr dokumentu tulkošanu (kamēr tulkoju klausos franču valodas dziesminekus – šobrīd Brel (beļģis), Aznavour un Francis Cabrel) ķeršos pie visiem zemfira albumiem, kas man ir – paldies, ka atgādināji par jaunības dienu aizraušanos. Greetings from Brussels, Signe

    Like

    • Es arī viņu veselu mūžību nebiju klausījusies, bet joprojām ir laba. 🙂 Un Kabrelu nezinu, būs jāpaklausās.

      Like

    • Nezinu kādai jābūt Melgalves balsij, bet man romāns šķita tāds sapņains un galvenā varone bija interesanta. Savas problēmas tur bija, rakstīju par to, bet vairs sīkumos neatceros. Nedomāju, ka uzreiz vajadzētu šo atmest kā nelasāmu.

      Like

      • Man, iespējams, nav taisnība, taču šķita, ka M. tīšām ir vienkāršojusi to, ko būtu varējusi uzrakstīt spilgtāk. Varbūt, lai derētu arī jaunākiem cilvēkiem vai vienkārši lielākai potenc. lasītāju daļai. Kas, protams, ir normāli, taču mani bišķi garlaikoja.

        Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: