Mūza un

Charles de Lint. Muse and Reverie. Il. John Jude Palencar. New York: Tor, 2009. 350 pp.

  Nekur no de Linta prom netikt. Tā vismaz man šķita, kad pabeidzu pēdējo grāmatu, kas man bija mājās. Bet nu jau dažas dienas ir pagājušas un es vēl neesmu devusies iepirkt kārtējo kaudzīti (ko es noteikti reiz šā kā tā izdarīšu, jo — vai es jau pieminēju glītos vākus? Retorisks jautājums, protams). Varbūt šobrīd de Lints savu darbiņu ir paveicis, vismaz uz kādu laiku.
Šī doma mani noveda pie nākamās. Laikam nekad vēl nebiju tik intensīvi un apzināti lasījusi daiļliteratūru tīri praktiskos nolūkos. Kā jau teicu, sanāca labi, bet man radās jautājums, vai tā ir pareiza izturēšanās pret literatūru, varbūt es to šādā veidā, ak, es nezinu, teikt, ka zaimoju būtu pārāk skaļi, varbūt es to uztveru pārāk patērētājnieciski? No otras puses, vai tas būtu tas, ko es visu laiku esmu neapzināti darījusi, proti, atradusi grāmatās savus līdz galam neizdzīvotos vai pat nemaz neiesāktos stāstus, bez kuriem jūtos nepilnīga? Droši vien abos apgalvojumos ir sava daļa taisnības, bet es beigās nolēmu, ka viss kārtībā gan ar mani, gan literatūru, gan mūsu attiecībām. Ha! Skaidrs, ka mākslai jārada katarse. Ja vēlaties, sauciet to par biblioterapiju.
  Šajā, piektajā Ņūfordas stāstu krājumā, atšķirībā no jūnija beigās un jūlija sākumā lasītā “Dreams Underfoot” nebija neviena stāsta, kas gluži vai neomulīgi sasauktos ar manām šībrīža izjūtām vai pārdomām, taču te ir pāris stāsti, kuros tiek dota iespēja labot pagātnē izdarīto, kādā brīdī rīkoties citādi. Reizēm tas kaut ko maina uz patīkamo pusi, bet reizēm tā izrādās vēl lielāka kļūda nekā agrāk. Vienā no šiem stāstiem autors pat izteikti atgriežas pie savām šausmu literatūras saknēm. Spoku, miroņu un krakenu netrūkst arī pārējos darbos, bet nu ir viņš pozitīvs, ir.

2014-08-10 19.01.46 Lasu… sen nav bijusi šāda fotogrāfija, vai ne? Izrādās, man to mazliet pietrūkst. (Nabaga Kalvino kopā ar mani iekļuva negaisā un nu ir mazliet noplucis.)

 

Klausos (ak, par spīti visam, man ir rudenīgs noskaņojums, kas vedina domāt par neesošo “Arsenālu” un “Arēnu”; lai gan, kā citādi, ja dārzā zied flokši un krīt gatavi āboli?):

 

Advertisements

Posted on 10.08.2014, in Angliski and tagged , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: