Traktāts par veltīgu cīņu

Margerita Jursenāra. Aleksis jeb Traktāts par veltīgu cīņu. Tulk. Gita Grīnberga, il. Māris Sīmansons. R.: Atēna, 2008. (Marguerite Yourcenar. Alexis ou le traité du vain combat. 1929.) 111 lpp.

Man ir aizdomas, ka tuvākajā laikā es varētu pievērsties īsiem franču romāniņiem. Lielākoties par mīlestību. Šis gan ir pilnīgi par pretējo — par mīlestības neesamību — un uzrakstīts kā ļoti gara vēstule, ko samērā jauns cilvēks raksta savai nesen noprecētajai sievai un bērna mātei, lai paskaidrotu, ka pamet viņu, jo nekad nav un nevar būt mīlējis, bet viņa ir tik jauka, ka to noteikti sapratīšot.
Atzīšos, ja es būtu Monika, Alekša sieva, es, vēl neizlasījusi vēstuli līdz galam (to es tomēr noteikti izdarītu, jo kāpēc gan nepamocīties, ja ir tāda iespēja?), dotos uz virtuvi un pēcāk uzmeklētu laulāto draugu, lai nomētātu viņu ar duncīšiem. Kaut arī Aleksim it kā vajadzētu just līdzi, tomēr viņš ir viens no nesimpātiskākajiem grāmatas galvenajiem varoņiem manā dzīvē. Protams, tas arī tāpēc, ka es vairāk iejutos Monikas ādā, kurai viņš ir sabojājis dzīvi, un es teiktu, ka apzināti, lai gan negribot, bet arī citādi es visu laiku jutu “esmu tik smalks” noskaņu (“Marija domāja, ka mīl mūziku; viņa patiešām to mīlēja: nelaimīgā kārtā viņai bija ļoti slikta gaume.” Un štrunts, ka tā noteikti arī bija) un gļēvulīgu nastas uzgrūšanu tikai uz sievietes pleciem. Objektīvi spriežot, upuri, protams, ir abi, un te nu ar duncīšiem vajadzētu nomētāt visus tos, kas apgalvo, ka zināmas noslieces ir nedabiskas un dziedināmas un ka laulība tam ir īstā vieta. Kā redzams, man ir asinskārs noskaņojums, kas ir dīvainas sekas lasīšanai, bet nu lūk, vienmēr var sagaidīt vēl kaut ko jaunu, lai cik daudz grāmatu jau nebūtu pieveikts.

Lasu visu to pašu.

Klausos dziesmu, ko varētu dziedāt Monika. Dziedātāja, ko man bija tā laime šovasar dzirdēt Rīgā, atvadās no mīļotā, kas viņai padarījis dzīvi rūgtu, jo māte viņam piedzimstot nav iedevusi sirdi, kas spētu mīlēt, tāpēc lai nu viņš iet un meklē sev citu meiteni, jo šai viņš ir miris. Ļoti optimistiska dziesmiņa.

Posted on 18.08.2014, in Latviski and tagged , , . Bookmark the permalink. 8 komentāri.

  1. Es no “Alekša” lasīšanas atceros tikai sajūtu, ka viņš ir liels kretīns. Tāpat man ir ar lielu daļu romantisma laika sacerējumu varoņiem.

    Like

  2. Paldies, kā jau ierasts lasot Tavus lieliskos aprakstus uzzinu jaunas lietas un aizpildu robus savā “culture generele”. Pati nesaprotu, bet par Marguerite Yourcenar – neko nezināju un arī par Yasmin Levy. Starp citu M.Y. – franču un beļģu aristokrātijas atvase un vēl mani ļoti uzjautrināja šis fakts no viņas biogrāfijas: “In 1980, Yourcenar was the first female member elected to the Académie française. An anecdote tells of how the bathroom labels were then changed in this male-dominated institution: “Messieurs | Marguerite Yourcenar”. Lūk, sieviete, kas mainīja vēsturi🙂 Bet īsiem franču romāniem ar lielisku humoru iesaku vēl vienu beļgieti – Amelie Nothomb – pašreiz lasu franciski viņas otro romālu “Le sabotage amoureux” – noteikti ir tulkots latviski, tik nezinu, kurš un kādā kvalitātē, bet ir ļoti, ļoti jautrs – par viņas kā diplomātu bērna gaitām Ķīnā. Ar sveicieniem no Bruxelles, Signe

    Publicējis 1 person

    • Es no Notombas esmu lasījusi kaut ko pavisam citu, ar Merkuru nosaukumā, kas man īsti nepatika un nepavisam nebija jautrs, bet tie puslīdz autobiogrāfiskie romāniņi izklausās krietni labāk. Būs jāpamēģina.
      Jursenāru lasīšu vēl, tas ir arī mans robs. Un Levī ir vienkārši dikti jauka, visas dziesmiņas viņai par nelaimīgu mīlestību un nāvi spāņu ebreju valodā.

      Like

  3. No Jursenāras man patika dikti grūtsirdīgās “Hadriāna atmiņas” un gribētos izlasīt arī “Melno stadiju”, bet Aleksis un tā otra Atēnas izdotā grāmatiņa diez kas nebija.

    Like

    • Nu, viņa jau vēl bija dikti jauna, kad sarakstīja “Aleksi”.
      Ak tad “Hadriāns” ir grūtsirdīgs? Nu labi, novembris jau ir gluži vai rokas stiepiena attālumā, tad jau derēs.

      Like

  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #12 (18.08.-24.08). | baltais runcis

  2. Atpakaļ ziņojums: Hadriana atmiņas | Lasītājas piezīmes

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: